Aizsardzības ministrija: Latvijas aizsardzības budžets ir viens no straujāk augošajiem pasaulē

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Militārās mācības Ādažu poligonā. 11.jūnijs, 2015

FOTO: VALDA KALNINA / EPA

Saeimas nesen apstiprinātais Latvijas aizsardzības budžets ir viens no straujāk augošajiem pasaulē, informē Aizsardzības ministrija. Kā liecina 2016.gada oktobrī publicētā «IHS Markit» analīze, Latvijai un Lietuvai kopš 2014.gada ir divi visstraujāk augošie aizsardzības budžeti, turklāt šāds pieauguma temps saglabāsies līdz 2018.gadam.

Salīdzinot ar 2015.gadu, šogad aizsardzības budžets bija pieaudzis par 40%, savukārt 2017.gadā salīdzinājumā ar šo gadu aizsardzības budžets pieaugs par 22%.

2017.gada aizsardzības budžets ir 449,57 miljoni eiro, kas ir 1,7% no IKP. 2017.gadā kopumā no nodokļos samaksāta viena eiro aizsardzībai plānots atvēlēt 4,9 centus. Šī gada aizsardzības budžets ir 367,86 miljoni eiro.

2017.gada aizsardzības budžetu ministrija nosacīti dala trīs virzienos: 33% budžeta plānots atvēlēt investīcijām, 28% - uzturēšanai, bet 39% - personālam.

Attīstības projekti, kam 2017.gadā tiks piešķirts lielākais finansējums, būs infrastruktūras attīstība, izlūkošanas, gaisa telpas novērošanas un pretgaisa aizsardzības spējas, kā arī individuālais ekipējums. Tāpat turpināsies Sauszemes spēku kājnieku brigādes mehanizācijas projekts.

Līdz 2018.gadam aizsardzības budžetu plānots palielināt līdz 2% no IKP.

Mūrniece: Starptautisko konfliktu risināšana prasa vienotu izpratni un rīcību

Starptautisko konfliktu risināšana prasa vienotu izpratni un rīcību, šodien 11.Parlamentu spīkeru - sieviešu - konferencē Abū Dabī, Apvienotajos Arābu Emirātos, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).

«Mēs dzīvojam militāro konfliktu, hibrīdkara, terorisma, ekstrēmisma un vardarbības laikā. Ir jāpieliek maksimālas pūles, lai novērstu starptautisko konfliktu cēloņus un jaunu konfliktu rašanos. Starptautisko konfliktu risināšana prasa vienotu izpratni un rīcību,» par Mūrnieces pausto informēja Saeimas Preses dienestā.

Latvijas parlamenta spīkere uzrunu teica konferences diskusiju blokā, kas veltīts vienotai rīcībai ar mērķi nodrošināt mieru un drošību mainīgajos mūsdienu apstākļos. Saeimas priekšsēdētāja īpašu uzmanību pievērsa cilvēktiesībām un karadarbībai Ukrainā.

Pašlaik starptautiskajās tiesībās balstīto kārtību apdraud tie, kam cilvēka dzīvība, miers un valstu robežu neaizskaramība nav vērtības. Mēs aizvien esam liecinieki Krimas nelegālajai aneksijai, sacīja Saeimas priekšsēdētāja, vienlaikus paužot stingru atbalstu Ukrainas teritoriālajai nedalāmībai. Mūrniece atgādināja par nesen pieņemto ANO rezolūciju par cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Krimā.

«Konflikti īpaši smagi ietekmē sievietes un bērnus. Vairākkārt esmu tikusies ar sievietēm un bērniem no karadarbības skartajiem reģioniem. Lepojos ar viņu drosmi un patriotismu. Ukrainas bērni, pieredzējuši kara šausmas, ierodas Latvijā, lai baudītu mieru un bērnību. Šī pieredze jo stiprāk liek vēlēties pasauli bez kara,» uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.

Mūrniece uzsvēra, ka, saskaroties ar pieaugošajiem drošības izaicinājumiem, aizvien būtiskāka kļūst starptautisko organizāciju, tostarp ANO un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) loma. Būtisks EDSO darbs ir novērot situāciju karadarbības zonā, kā arī Minskas vienošanos izpildi. Fakts, ka novērotājiem nav iespējas veikt savu darbu visā Ukrainas teritorijā, tostarp Ukrainas un Krievijas pierobežā, rada augsni spekulācijām un propagandai, kas kavē konflikta risinājumu, uzskata Saeimas priekšsēdētāja.

Būtisks miera un labklājības aspekts ir sieviešu līdzdalība politiskajā un ekonomiskajā dzīvē. Te liela loma ir ANO Drošības padomes rezolūcijai «Par sievietēm, mieru un drošību», sacīja Mūrniece.

Uz augšu