Rīgas apgabaltiesas tiesneses Ivetas Bērziņas un uzņēmēja Gulama Gulami lietā sods ir ātrs un skaidrs, intervijā žurnālam «Ir» skaidro Virsprokurors Modris Adlers.
Virsprokurors: Tiesneses Bērziņas un Gulami lietā sods ir ātrs un skaidrs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa apstiprināja prokuratūras vienošanos par sodu ar apsūdzētajiem. Gulami par kukuļdošanu piemērota brīvības atņemšana uz gadu nosacīti ar pārbaudes laiku uz vienu gadu un sešiem mēnešiem, kā arī naudas sods 9250 eiro apmērā. Tāpat viņam kā papildsods noteikta tiesību ierobežošana ieņemt noteiktus amatus uz vienu gadu.
Bērziņai par kukuļa piesavināšanos noteikts naudas sods 11 100 eiro apmērā.
Adlers intervijā norādīja, ka Bērziņa labprātīgi atmaksāja piesavināto summu, vairāk nekā 41 000 eiro. Ņemot vērā šo sadarbošanos, vienošanās process esot efektīvs un taisnīgs.
Viņš retoriski vaicā, vai labāk būtu līdzīgi kā bijušā Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica lietā, kur jau gandrīz 10 gadus par vienu epizodi nevar notiesāt? Šajā situācijā sods esot ātrs un skaidrs, turklāt valstij budžetā ieskaitīti pietiekami solīdi līdzekļi.
Kā skaidro Adlers, Gulami atzina kukuļdošanu un saņēma sodu. Un arī aizliegumu darboties sava uzņēmuma valdē. Un tas neesot maz.
«Parēķiniet! Bērziņa zaudēja amatu, visus savus iepriekšējos nopelnus, kas pēc tam varētu būt pietiekami normāla pensija un stāvoklis sabiedrībā. Faktiski viņas juridiskā karjera ir uz nulles. Plus viņa ir sadarbojusies un centusies atlīdzināt. Man liekas, tas ir taisnīgs sods, ko viņa tagad saņem. Vai labāk, ka valsts viņu uztur cietumā? Vai sabiedrībai vajag tikai asinis,» teica virsprokurors.
Viņš norādīja, ka Bērziņai apsūdzība tika uzrādīta par vienu kukuļņemšanas un diviem piesavināšanās gadījumiem. Izmeklēšanas gaitā prokurore nonāca pie slēdziena, ka ar tādiem pierādījumiem, kādi ir lietā, nevar iet uz tiesu. Pierādījumu trūkuma dēļ par kukuļņemšanas faktu izbeidza kriminālprocesu. Kā atzina Adlers, bija pazīmes, ka, iespējams, ir bijusi kukuļa ņemšana. Bet šajā epizodē bija faktiski tikai liecības. Nebija citu pierādījumu, kas apstiprinātu vai ļautu pārbaudīt liecību patiesumu. «Ja liecības ir pretrunīgas, tad es arī neietu uz tiesu, lai manu [apsūdzēto] attaisno. Vaina ir jāpierāda ar pierādījumiem. Tas ir tiesiskums,» uzsvēra Virsprokurors.
Adlers piebilda, ka nav vēl pieņēmis lēmumu par to, vai apstrīdēt tiesas spriedumu. «Es vēl neesmu izanalizējis līdz galam pašu spriedumu. Varbūt kādas procesuālas kļūdas ir pielaistas.»
Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šajā lietā kriminālprocesu sāka 2014.gada oktobrī. KNAB izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka uzņēmējs, kura uzņēmumi bija iesaistīti dažādās tiesvedībās, lai panāktu viņam labvēlīgu tiesas lēmumu pieņemšanu, vairākkārt nodeva kukuļus.
Vēlāk KNAB lūdza sākt kriminālvajāšanu pret tiesnesi par kukuļņemšanu un kukuļa piesavināšanos, bet pret uzņēmēju - par kukuļdošanu.