C, 11.08.2022.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Lietuvas premjers varētu būt bezpartejisks, bet aizsardzības ministru varētu virzīt Grībauskaite

LETA/BNS
Lietuvas premjers varētu būt bezpartejisks, bet aizsardzības ministru varētu virzīt Grībauskaite
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Ramūns Karbausks
Ramūns Karbausks

Lietuvas Zemnieku un zaļo savienības, kas pašreizējā parlamenta sastāvā ir pārstāvēta ar vienu deputātu un, pēc provizoriskiem rezultātiem, ir uzvarējusi Seima vēlēšanās, līderis Ramūns Karbausks paziņojis, ka nākamais valdības vadītājs varētu būt bezpartejisks cilvēks, bet aizsardzības ministru varētu izraudzīties valsts prezidente Daļa Grībauskaite.

Karbausks žurnālistiem sacīja, ka Zemnieku un zaļo savienības premjera amata kandidāts ir bijušais iekšlietu ministrs Sauļus Skvernelis, bet, ja sarunās tiks panākta vienošanās arī par Seima priekšsēdētāja amatu, tad Skvernelis tiks virzīts šim amatam, bet par valdības vadītāju varētu kļūt Eiropas Parlamenta deputāts Bronis Rope.

«Vēl viens iespējamais variants ir tāds, ka premjera amata kandidāts būs cilvēks, kas vēlēšanās nebija nevienas partijas kandidāts,» viņš piebilda.

Karbausks norādīja, ka viņa vadītā partija necentīsies īstenot krasas pārmaiņas valsts ārpolitikā, bet aizsardzības ministra amata kandidāta izvirzīšanu atstāšot Grībauskaites ziņā.

«Mēs neizvirzīsim aizsardzības ministra amata kandidātu, jo, manuprāt, šo cilvēku kā Bruņoto spēku augstākajai komandierei vajadzētu izvirzīt Lietuvas prezidentei,» klāstīja Lietuvas Zemnieku un zaļo savienības līderis.

Viņš paziņoja, ka sarunas ar līdz šim valdošo Sociāldemokrātu partiju vadīs Stasis Jakeļūns, kurš ir Zemnieku un zaļo savienības kandidāts finanšu ministra amatam un ir bijis sociāldemokrātu līdera un pašreizējā premjerministra Aļģirda Butkeviča padomnieks ekonomikas jautājumos. Savukārt grupu sarunām ar pašlaik parlamenta opozīcijā esošo konservatīvo partiju «Tēvzemes savienību-Lietuvas kristīgie demokrāti», kas vēlēšanās ierindojusies otrajā vietā, vadīs vienīgā Zemnieku un zaļo savienības pārstāve pašreizējā parlamenta sasaukumā Rima Baškiene.

Runājot par konservatīvo partiju, Karbausks atzina, ka «daži partijas līderi ir ļoti jauni, viņiem trūkst pieredzes». Tomēr viņš pauda cerību, ka partijām «izdosies pārvarēt savas ambīcijas» un izveidot koalīciju ar abām iepriekšminētajām partijām.

«Iespējams,» Karbausks atbildēja uz to, vai zaļzemnieki par valdības koalīcijas veidošanu varētu vienoties tikai ar vienu partneri.

Jau vēstīts, ka provizoriskie rezultāti liecina, ka Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība parlamenta vēlēšanās ieguvusi 56 deputātu mandātus, bet bijušā eirodeputāta Gabrieļus Landsberģa vadītā «Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti» Seimā ieguvusi 31 vietu, savukārt pašreizējā premjerministra Butkeviča vadītā Sociāldemokrātiskā partija nākamajā Seima sasaukumā būs pārstāvēta ar 17 deputātiem.

Ar 14 deputātiem Seimā būs pārstāvēta šobrīd opozīcijā esošā Viļņas mēra Remiģija Šimašus vadītā Liberāļu kustība, bet ar deviņiem deputātiem - pašreizējā valdības koalīcijā ietilpstošā savulaik impīčmenta ceļā no prezidenta amata atceltā Rolanda Paksa dibinātā partija «Kārtība un taisnīgums». Astoņus deputātu mandātus izcīnījusi eirodeputāta Valdemāra Tomaševska vadītā opozīcijas partija «Lietuvas poļu vēlēšanu akcija-Kristīgo ģimeņu savienība».

Divus deputātu mandātus ieguvusi valdošajā koalīcijā pārstāvētā Darba partija, bet Zaļā partija, Centra partija un partija «Lietuvas saraksts» katra ieguvusi pa vienam mandātam. Vēl vienu mandātu ieguvis bijušais Darba partijas biedrs Darjus Kaminsks.

Svētdien notika Seima vēlēšanu otrā kārta, kurā bija jāsadala 68 deputātu mandāti vienmandāta apgabalos.

Lietuvas Seimā pavisam ir 141 deputāts. 70 parlamenta locekļi tiek ievēlēti daudzmandātu apgabalā pēc partiju sarakstiem, bet 71 - vienmandāta apgabalos. Trijos no tiem jaunā Seima deputāti ievēlēti jau pirmajā kārtā, jo ieguvuši vairāk nekā pusi balsu, bet vēl 68 apgabalos par parlamenta deputāta mandātu sacentīsies katrā pa diviem kandidātiem, kuri pirmajā kārtā ieguvuši visvairāk balsu.

«Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti» daudzmandātu vēlēšanu apgabalā ieguva 20 mandātus, Zemnieku un zaļo savienība - 19 Sociāldemokrātiskā partija - 13 mandātus. Liberāļu kustībai pienākas astoņi mandāti, bet «Lietuvas poļu vēlēšanu akcija-Kristīgo ģimeņu savienība» un «Kārtība un taisnīgums» - katrai pa pieciem mandātiem.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu