Sliktā pieredze nav likusi apstāties - Krūmiņš vēlāk ziedojis gan Repšem, gan Zatleram, gan Sudrabai - katru vēlēšanu lielākajām cerībām. 90.gadu beigās Krūmiņa īpašumus izdevums «Bizness un Baltija» novērtēja ar 3 miljoniem dolāru. Viņš biznesā ieguva arī lielākos ienaidniekus - lietā pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kas pašlaik tiesā tuvojas noslēgumam,
Krūmiņš stāsta, ka Lembergs ļaunprātīgi izmantojis amata stāvokli, pieprasot daļas Ventspils ostas tranzīta uzņēmumos.
Liecinot tiesā pret Aivaru Lembergu, Anriju Lembergu, Ansi Sormuli, Krūmiņš 2010.gada 21.septembrī sacīja: «To, ka viņš (Lembergs) ir aiz kaut kāda ofšora paslēpies, to mēs zinājām. Bez viņa atbalsta neviens projekts nebūtu bīdīts uz priekšu. Kad mēs sākām būvēt naftas parku 100, tas bija tas laiks. Nedeva to atļauju būvēt to termināli. Rakstīja, tātad, jādod dāvinājums pret kaut ko. Nerakstīja jau «kukulis», rakstīja, ka dāvinājums.»
Prokurors Juris Juriss norāda: «Viņš (Krūmiņš) bija viena no personām uzņēmējdarbībā tajos laikos, kas ir redzējusi, kāda bija tā uzņēmuma dibināšana, kapitāla piesaiste, tajā skaitā kļuvis par tām personām, kura uzņēmums ir cietis, tādēļ ka kāds gribējis sagrābt cita biznesu un vairot savu labklājību. (..)
Ja tu viņam (Lembergam) neklausīji, tad biji ar kāju no tā biznesa laukā.»
Tas saskaņā ar apsūdzību ir Aivars Lembergs, kurš 90.gadu vidū no šobrīd liecinošās personas Jūlija Krūmiņa ieguvis nelikumīgi daļas vienā konkrētā uzņēmumā kopsummā 75 000 latu vērtībā, bet tā ir tikai nominālvērtība, kas savukārt pavēra iespējas gūt miljoniem ienākumu saistībā ar naftas produktu pārkraušanu Ventspilī.