Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Ilona Rūķe šodien piesprieda soda naudu 200 eiro apmērā Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam (S) par neierašanos sniegt liecības krimināllietā saistībā ar Ušakova elektroniskās korespondences publiskošanu.
Procesuālā sankcija tika piemērota, kad Ušakovs atkārtoti neieradās uz tiesas sēdi. Sākotnēji Ušakovam bija jāierodas uz tiesas sēdi 4.jūlijā, taču viņš paziņoja tiesai, ka atrodas atvaļinājumā un to nevar izdarīt. Savukārt šodienas tiesas sēdi Ušakovs nevarēja apmeklēt, jo bija iesniedzis tiesai lūgumu pārcelt savu nopratināšanu saistībā ar to, ka viņam ir jāvada divas Rīgas domes sēdes.
Gan prokuratūra, gan aizstāvība lūdza atzīt šādu lūgumu par nepamatotu, jo pirmā no domes sēdēm sākas plkst. 12, savukārt tiesas sēdes sākums bija nozīmēts uz plkst. 10.
Lēmumu par naudassodu Ušakovs nevar pārsūdzēt.
Rūķe arī nolēma, ka tiks mainīta lietas pierādījumu izskatīšanas kārtība. Pret šādu lēmumu gan iebilda aizstāvība.
Tiesas sēdes turpinājumā tika uzklausīta bijusī Ušakova biroja darbiniece, kuras viena no atbildībām bija uzturēt Ušakova e-pasta kontu vietnē «gmail.com».
Savukārt lietas prokurore Vita Ozoliņa lūdza noteikt tālāko tiesas sēdi slēgtu, saistībā ar to, ka lietā tiks skatīta Ušakova personīgā korespondence, tādējādi pārkāpjot viņa tiesības uz privātumu. Ozoliņa norādīja, ka atklātā tiesas sēdē viņa nevarētu pilnvērtīgi uzdot jautājumus, aizsargājot personu tiesības uz privātumu. Lietā apsūdzētais Leonīds Jākobsons un viņa aizstāvji iebilda pret lietas skatīšanu slēgtā procesā.
Uzklausījusi abas puses, tiesnese nolēma, ka turpmākā procesa skatīšana notiks slēgtā procesā.
Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa pērn atcēla Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 20.septembra attaisnojošo spriedumu un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai.
Jākobsonam apsūdzība uzrādīta pēc Krimināllikuma 144. panta 1. daļas - par korespondences, pa telekomunikāciju tīkliem pārraidāmās informācijas un citas informācijas noslēpuma pārkāpšanu. Par šādu noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām. Apsūdzētais Jākobsons savu vainu neatzīst.
Izmeklējot kriminālprocesu par Ušakova elektroniskā pasta uzlaušanu, Valsts policija 2011. gada decembrī veica kratīšanu portāla «kompromat.lv» pārstāvja Jākobsona dzīvesvietā Rīgā. Kratīšanas laikā tika izņemti vairāki datu nesēji un divi datori. Policisti Jākobsonu uz 48 stundām aizturēja.
Kriminālprocesu policija sāka 2011. gada 23. novembrī pēc Ušakova iesnieguma saņemšanas.
Portālā «kompromat.lv» tika publicētas Ušakova 2008. gada e-pasta vēstules, kas tika sūtītas toreizējam Krievijas vēstniecības padomniekam Aleksandram Hapilovam. Ušakovs tobrīd bija 9. Saeimas deputāts, savukārt Hapilovs strādāja par Krievijas vēstniecības padomnieku, taču 2009. gadā viņš pameta darbu Latvijā.
Jākobsons iepriekš apgalvoja, ka, publicējot daļu Ušakova sarakstes, viņš darījis sabiedrībai zināmus būtiskus faktus un tas ir viņa kā žurnālista pienākums.
Vairākus mēnešus pēc Jākobsona aizturēšanas divi nezināmi uzbrucēji 2012. gada 29. martā viņam savainoja seju Rīgā, Čaka ielas 47. nama kāpņutelpā.
