Žurnālista Pāvela Šeremeta slepkavības izmeklēšanai izveidota operatīvā grupa, kurā darbosies arī ASV Federālā izmeklēšanas biroja pārstāvji, trešdien žurnālistiem Kijevā pastāstījusi Ukrainas Nacionālās policijas vadītāja Hatija Dekanoidze.
Šeremeta slepkavības izmeklēšanā iesaistīs FIB un Eiropas ekspertus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Prezidents Petro Porošenko uzdevis ārlietu ministram Pavlo Kļimkinam sazināties ar partneriem Eiropas Savienības (ES) valstīs un uzaicināt palīgā ekspertus arī no turienes, paziņojis valdības vadītāja preses dienests. Valsts vadītājs uzsvēris, ka izmeklēšanai jābūt «maksimāli atklātai».
Viņš arī devis rīkojumu nodrošināt apsardzi izdevuma «Ukrainska pravda» vadītājai Aļonai Pritulai, kurai piederošā mašīna trešdienas rītā eksplodēja, kad tajā brauca Šeremets. Pati automobiļa īpašniece mašīnā tobrīd neatradās.
Kā paziņojis Ukrainas ģenerālprokurors Jurijs Lucenko, kā iespējamās slepkavības versijas izmeklētāju redzeslokā līdztekus Šeremeta profesionālajai darbībai ir arī centieni destabilizēt situāciju Kijevā.
Pēc viņa teiktā, saņemta informācija, ka tuvāko dienu laikā galvaspilsētā iespējamas provokācijas. «Saistot to ar šodienas šausmīgo notikumu, tā tiešām varētu būt kāda lielāka plāna daļa,» norādījis ģenerālprokurors, piebilstot, ka tādēļ masu pasākumos operatīvie dienesti izmantos metāla meklētājus.
Kā norāda Ukrainas Neatkarīgā mediju arodbiedrība, Šeremeta slepkavība liecina, ka nāves briesmas žurnālistiem draud ne tikai karadarbības zonā. Tā uzsvērusi, ka tiesībsargāšanas iestāžu uzdevums ir nodrošināt operatīvu un efektīvu šā nozieguma izmeklēšanu, lai pie atbildības tiktu saukti ne tikai tiešie slepkavības izpildītāji, bet arī pasūtītāji.
«Sabiedrības uzdevums savukārt ir pārvērtēt žurnālistikas lomu pilsoniskās sabiedrības attīstībā un atzīt, ka bez brīvas žurnālistikas nav brīvas sabiedrības,» uzsvērusi arodbiedrība.
Tā atgādinājusi, ka arī pirms traģiskās ziņas par Šeremeta nāvi Ukrainā teju vai ik dienu fiksēti uzbrukumi žurnālistiem, centieni traucēt viņu darbu, automobiļu aizdedzināšanas gadījumi, bet varas iestādes uz tiem nav pienācīgi reaģējušas, arī sabiedrības attieksme «robežojusies ar vienaldzību».
Кому выгодно убийство Шеремета: логика дестабилизации Украины https://t.co/WAKnTE2KZB pic.twitter.com/CfNwrmOY0c— InfoResist (@InfoResist) July 20, 2016
Kijevieši trešdien nes ziedus uz ielu krustojumu, kur žurnālists zaudēja dzīvību.
Jau ziņots, ka Šeremets gāja bojā trešdienas rītā, eksplodējot automobilim, kurā viņš bija izbraucis no mājas un nobraucis dažus desmitus metru. Saskaņā ar izmeklēšanas datiem spridzeklis bija palikts zem automobiļa.
Policija notikušo kvalificē kā slepkavību ar iepriekšēju nodomu, kas varēja apdraudēt daudzas cilvēku dzīvības.
Šeremets, kurš dzimis 1971.gada 28.novembrī Minskā, līdz 1992.gadam strādāja banku nozarē, bet pēc tam - Baltkrievijas televīzijā. Viņš arī vadīja Sabiedriskās Krievijas televīzijas (ORT) Baltkrievijas biroju, tās programmu «Laiks», kā arī vadīja ORT īpašo informatīvo projektu nodaļu, līdz 2008.gadā aizgāja no šī telekanāla.
Vēlāk Šeremets strādāja Krievijas žurnālā «Ogoņok», telekanālā REN TV un Krievijas Sabiedriskajā televīzijā. 2014.gadā viņš sāka sadarboties ar «Ukrainska pravda» un kļuva par šī izdevuma izpilddirektoru.
Šeremets nodibināja Baltkrievijas opozīcijas preses izdevumu «Belorusskij partizan». 2010.gadā viņam tika atņemta Baltkrievijas pilsonība «sakarā ar Krievijas pilsonības iegūšanu», un žurnālists novērtēja šo lēmumu kā varas iestāžu atriebību par viņa profesionālo darbību.
1997.gadā Šeremetu aizturēja Baltkrievijas tiesībsargājošās iestādes, kad viņš filmēja reportāžu par situāciju uz Baltkrievijas un Lietuvas robežas. Žurnālists tika apsūdzēts robežas pārkāpšanā, nelikumīgā žurnālistiskā darbībā un sadarbībā ar ārvalstu specdienestiem, un viņam piesprieda brīvības atņemšanu uz diviem gadiem nosacīti.