SAS piederošās "airBaltic" akcijas pārpirks uzņēmuma vadība (27)

"Aviokompānijas vadība arī šajā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā tic uzņēmuma attīstības perspektīvām, tādēļ pieņēmusi lēmumu iegādāties SAS piederošās akcijas," norāda "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Bertolts Fliks.

Darījums tikšot noslēgts 2009.gada 31.janvārī, aģentūru LETA informēja "airBaltic" korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags.

"airBaltic" norāda, ka turpinās komerciālo sadarbību ar SAS, taču plašākus komentārus par darījuma summu un to, kur "airBaltic" vadība ņems nepieciešamos finanšu līdzekļus, lidsabiedrības pārstāvji aģentūrai LETA atteicās sniegt.

Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC) ar sava padomnieka Ģirta Dripes starpniecību aģentūrai LETA norādīja, ka ir informēts par "airBaltic" vadības vēlmi un uztver to pozitīvi.

Patlaban atklāts jautājums, vai uzņēmuma vadība spēs piesaistīt nepieciešamos līdzekļus, taču, ja tas viņiem izdosies, šo soli ministrs vērtē pozitīvi. Šlesers arī uzskata, ka tas parādītu "airBaltic" vadības ticību kompānijas nākotnei laikā, kad valstij nav naudas, lai nopirktu SAS akcijas.

Ministrs piebilda, ka nākotnē varētu izveidoties labs sadarbības modelis starp valsti un jaunajiem akciju īpašniekiem.

Aviācijas nozares eksperts Tālis Linkaits pieļauj iespēju, ka "airBaltic" vadības lēmums saistīta ar vēlmi izvairīties no nopietnām finansiālām saistībām.

"Droši vien tā bija vienīgā izeja aviokompānijai šajā situācijā, kad bija tādi aizdevuma līguma noteikumi, kurus turpinot, varētu rasties nopietnas finansiālas sekas. Tāpēc bija nepieciešams pietiekami strauji tikt ar šo aizdevumu galā," uzskata Linkaits.

Kā žurnālistiem iepriekš skaidroja Šlesers, lai pārņemtu SAS piederošās 47,2% "airBaltic" akciju, valdībai bija nepieciešami 47 miljoni latu, no kuriem 14 miljoni latu būtu jāmaksā par akcijām, bet pārējā summa paredzēta starpkompāniju kredītiem.

Linkaits pieļauj, ka šis SAS kredīts ietvēra tādus nosacījumus, kuri bija jāizpilda līdz gada beigām, pretējā gadījumā tas draudēja ar drastiskām finansiālām saistībām.

Eksperts par maz ticamu uzskata versiju, ka "airBaltic" šo darījumu veic, lai nepieļautu, ka akcijas iegādājas kāds no konkurentiem, jo aviācijas industrijā nav tie labākie laiki, un pircēju šādai kompānijai nav daudz.

Linkaits pieļauj, ka darījums varētu tikt realizēts kā "menedžmenta izpirkšana" jeb "management buy out" ar finansējuma palīdzību no ārpuses. Pēc viņa teiktā, patlaban galvenais ir noskaidrot, cik caurspīdīgs ir šis darījums un vai būs zināms finansējuma avots.

Kā ziņots, pērn "management buy out" darījumu ar ASV investīciju kompānijas "Blackstone Group" palīdzību valstij piedāvāja toreizējais "Lattelecom" valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis, taču šis ierosinājums netika akceptēts un vēlāk viņam nācās pamest telekomunikāciju uzņēmuma vadītāja amatu. Patlaban Melngailis iecelts par nacionalizētās "Parex bankas" prezidentu.

Kā ziņots, augusta vidū SAS izteica gatavību pārdot sev piederošās akcijas. Latvijas valstij, kā "airBaltic" kontrolpaketes īpašniecei bija tiesības izteikt priekšlikumu par daļu atpirkšanu, taču šonedēļ slēgtā sēdē Ministru kabinets nolēma neizmantot šīs tiesības

SAS lēmums pārdot "airBaltic" akcijas galvenokārt skaidrojams ar Latvijas valdības atteikšanos nodot privatizācijai valstij piederošās akcijas. Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC) vairākkārt norādīja, ka neatbalstīs "airBaltic" privatizāciju, jo uzskata, ka no tā zaudētāja būtu pati valsts.

Ministrs uzskata, ka "airBaltic" arī turpmāk būtu jāpaliek valsts kontrolē. "Valsts tikai zaudēs, ja piekritīs "airBaltic" privatizācijai. Nacionālā aviokompānija gan austrumu, gan rietumu virzienā jāattīsta mums pašiem," iepriekš sacīja Šlesers.

"airBaltic" apgrozījums pērn bija 163 miljoni latu, kas ir par 40,6% lielāks nekā 2006.gadā, kad uzņēmums apgrozīja 115,9 miljonus latu. 2005.gadā "airBaltic" apgrozījums bija 84,62 miljoni latu.

"airBaltic" dibināta 1995.gadā. Tās galvenās akcionāres ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un aviokompānija SAS ar 47,2% akciju.