Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Eiropas Savienības struktūrfondu un mūsu valsts atbalsts uzņēmējdarbībai Latvijā kopš 2004. gada sasniedzis 112 miljonus latu. Vai valsts iejaukšanās biznesā, riskējot ar nodokļu maksātāju naudu, attaisnojas?
Atbalsta kritērijus izstrādā Ekonomikas ministrija, normatīvos aktus apstiprina Ministru kabinets, bet naudas sadali administrē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Mērķi ir visdažādākie – atbalsts dalībai izstādēs ārzemēs, uzņēmuma sakārtošanai atbilstoši Eiropas standartiem, pat mežizstrādes tehnikas iegādei Saldus mežrūpniecībai. Un jēga?
Katrai programmai savi kritēriji
"Projektus savstarpēji salīdzina, katrā programmā ir sava projektu atlases kritēriju kopa. Individuālo mācību programmā lielākais īpatsvars ir nozares eksportspējas potenciālu raksturojošajiem kritērijiem. Augstas kvalitātes darbinieku piesaistes programmā kritērijs ir pieaicināto darbinieku izglītība un pieredze. Īpaši atbalstāmo teritoriju programmā ļoti svarīgs ir projekta īstenošanas vietas teritorijas attīstības indekss. Izstāžu vai ārējo tirgu programmai – nozares vai uzņēmuma eksportspēja. Jaunu produktu ieviešanai ražošanā – inovācijas pakāpe," Nedēļai skaidro LIAA direktors Andris Ozols.
Skatās arī, lai uzņēmumam nav nodokļu parādu. Tikai – ja klasiskajā tirgus ekonomikā ar savu naudu riskē vienīgi paši uzņēmēji vai viņiem naudu aizdevušās bankas, tad brīdī, kad šajos procesos iesaistās valsts, riskējam mēs visi. Turklāt – nemaz negribot piedalīties šajā spēlē.
Eiropas nauda vien nelīdz
Tālākie divi piemēri gan nav LIAA paspārnē īstenoti projekti, bet Lauku attīstības dienesta "sāpju bērni", tomēr tie ir pieminēšanas vērti. Liepājā augustā Baltic Holding Company pārtrauca rapšu eļļas ražošanu, kur ES līdzfinansējums bija vairāk nekā miljons latu! Kritās biodegvielas cena, un bizness gluži vienkārši kļuva neizdevīgs. Uzņēmuma vadība gan cer pēc gada darbu atjaunot.
Siera rūpnīca, SIA Ozols Saldus rajona Nīgrandē izputēja ar visu ES naudu – vairāk nekā 400 000 latu. Pērn maijā tiesa pasludināja maksātnespēju. Punktu pielika SIA Kraftpapīrs pieteikums par 2766 latu lielu parādu. Nieks vien, turklāt sierotava parādu nokārtoja, bet iesniegums jau bija tiesā un process kļuvis neapturams. Kopumā nodrošināto kreditoru prasījumi pārsniedza divus miljonus latu, kamēr uzņēmuma aktīvi – tikai nepilnu pusotru miljonu. Labā ziņa ir, ka daudzas komercsabiedrības, jūtot problēmas, pašas lauž atbalsta līgumus un atmaksā piešķirto naudu. Šajā gadījumā nav jācenšas vilkt dzīvību obligātos darbības piecus gadus, bet var mēģināt biznesu pārdot.
Maz cerību atgūt naudu
Kāda ir valsts rīcība, ja atbalstītais uzņēmums izput? Turklāt nepavisam nav jānotiek ļaunprātībām, pietiek ar neveiksmīgiem pavērsieniem noieta tirgū, neparedzēti asu konkurenci, citiem katram biznesam raksturīgiem riskiem.
"Saprotams jautājums," piekrīt Ozols. "Lai arī pēc atbalsta izmaksas ir pienākums nepārtraukt darbību piecus gadus, ir vairāki tādi piemēri. Ja atbalsta saņēmēju šajā laikā pasludina par maksātnespējīgu, LIAA atbilstoši maksātnespējas procesa normatīvajiem aktiem ir jāiesniedz kreditora pieprasījums. Mēs vēršamies ar savu piedziņu un saņemam labākajā gadījumā nelielu daļu līdzekļu. Varam nesaņemt arī neko."
Nav arī pieredzes, vai būtu jāatmaksā no ES saņemtā nauda. "Esam ieguvuši komentārus – ja nav bijušas ļaunprātīgas darbības, atmaksa nav veicama. Ja mēs nevaram piedzīt no uzņēmuma, visticamāk, arī Eiropa nepiedzīs no Latvijas valsts," uzskata direktors. Vārdu sakot, bankrots ir normāla parādība uzņēmējdarbībā. Tikai šajā gadījumā "skurstenī" norakstot svešu naudu.
Izglābj valsts un Krievijas koncerns
Ozols kā pozitīvu piemēru min Brocēnu keramiku. Uzņēmums flīžu rūpnīcas modernizācijai saņēma 636 821,50 latu no ES un 363 178,50 latu no Latvijas kases – kopā tieši miljonu. Nekā diži inovatīva šajā pasākumā nebija, turklāt flīžu tirgū sen ir stabili spāņu, itāļu, poļu un citi konkurenti. Ar eironaudu nepietika, lai noturētos virs ūdens, un sākās maksātnespējas process.
Ozols: "Mēs vērsām savu prasību tiesā kā kreditori. Šis gadījums ir ļoti veiksmīgi attīstījies, jo mūsu pārstāvniecībai Maskavā izdevies piesaistīt investoru no Krievijas, kurš šo uzņēmumu pārņem. Mainījies akcionārs, kas ienāk ar savu pasūtījumu, vajadzībām, ar jaunu tirgu, un uzņēmums ir dzīvotspējīgs."
Drīzumā Brocēnos atsāksies ražošana ar pilnu jaudu – nākamgad. Flīzes gatavos jaunajam īpašniekam, būvnieku koncernam Gruppa Kompanij SU-155, vienam no lielākajiem savā nozarē Krievijā. Būšot vajadzīgi 700 000 kvadrātmetru Brocēnu flīžu, kas ir gandrīz visa uzņēmuma jauda.
Te gan jāpiebilst: no vienas puses, ļoti labi, ka saglabātas darbavietas, arī nodokļi nāks, bet, no otras – rodas iespaids, ka Eiropa uzdāvinājusi Krievzemei uzņēmumu un vēl piemaksājusi.
"Globālā krīze nav mūs apgājusi, un šādu piemēru būs vairāk. Atsevišķi uzņēmumi izputēs," Ozols ir atklāts un pat liek noprast, ka viņam ir fakti un aizdomas, bet konkrētus vārdus nenosauc, lai neradītu neveiksminiekiem liekas problēmas.
Godaprātu nenopirkt
Lai arī atbalsta saņemšanai nedrīkst būt nodokļu parādu, tas nemaz nav traucējis blēdīties un maksāt algas aploksnēs. Nedēļai ir zināmi divi konkrēti uzņēmumi, kas šādu praksi piekopuši gadiem ilgi. Tā kā oficiāli neviens nav pieķerts, nevaram tos nosaukt atklāti.
"Nodokļu nomaksas uzraudzība ir VID kompetencē," teic Ozols. "Ja algas maksā aploksnēs, mēs šādu faktu nevaram konstatēt, jo neesam izziņas iestāde. Mans komentārs – struktūrfondu saņemšana ir papildu finanšu avots, kas pagrūž uzņēmumu attīstības virzienā, bet tā nav garantija godprātīgai saimniekošanai. Uz milzu projektu skaita fona šādi ir tikai atsevišķi gadījumi."
Pat ļoti liela nauda tiešām negarantē ne godīgu attieksmi, ne biznesa veiksmi. Tipogrāfija, firma S & G saņēma vairāk nekā miljonu latu no ES struktūrfondiem, bet uzņēmumā strādājošie neko glaimojošu nestāsta. Par "aplokšņu algām" nerunāsim – tas tomēr jāpierāda, bet, pēc neoficiālas informācijas, eironauda nav spējusi glābt no parādiem, draudējusi pat elektrības atslēgšana. Tikmēr citas tipogrāfijas strādā veiksmīgāk bez jebkāda valsts atbalsta.
"Šo projektu savulaik mēģināja politizēt," vien atgādina Ozols. Iespējams, ne bez pamata. 2006. gadā Ekonomikas policija pēc Sociālistiskās partijas pārstāvja, Saeimas deputāta Oļega Deņisova iesnieguma sāka kriminālprocesu, lai izvērtētu iespējamos pārkāpumus ES struktūrfondu līdzekļu piešķiršanā S & G. Tolaik Ekonomikas ministriju vadīja Jaunā laika aktīvists Krišjānis Kariņš, bet S & G bija vieni no lielākajiem ziedotājiem šai partijai. LIAA šīs firmas projektu bija noraidījusi, bet S & G izmantoja iespēju pārsūdzēt ministram, un Kariņš lēma par labu firmai. Izmeklēšana klusi izčākstēja.
Vēl vairāk – tagad šī firma saņēmusi Iekšlietu ministrijas pasūtījumu piecus gadus izdot resora žurnālu Kārtība un drošība. Līguma vērtība – 98 000 latu. "Vēl ceram šogad vienu izdot," sarunā ar Nedēļu optimistisks ir iekšlietu ministrs Mareks Segliņš. Vaicāts, vai ir informēts par S & G parādiem, Segliņš nemulstot atbild: "Nav zināms, un tā pat nav mana kompetence interesēties, kas iespiež vienu vai otru izdevumu." Ministrs gan sola painteresēties, tūdaļ pat klāstot, cik ļoti resoram nepieciešams šāds žurnāls un cik labi tas izdevies.
"Es neskatījos, kur to iespiež. Avansā neko nemaksājam. Man viņi nav čomi," piebilst Segliņš. Pavisam noteikti nevarētu būt, jo S & G direktors un īpašnieks Mārtiņš Greste ir Jaunā laika biedrs, Rīgas domes deputāts. "Jēziņ!" pasprūk Tautas partijas priekšsēdētājam. "Man ir svarīgi, lai mums būtu kārtīgs, smuks izdevums, tas ir politiskais uzstādījums."
Šis ir gadījums, kad politiskā piederība nav traucējusi tikt ne tikai pie eironaudas, bet arī pie valsts iepirkumu siles – ne tā, kā "politiski nepareizajām" pašvaldībām, kurām gājušas secen valsts investīcijas. S & G pērn, piemēram, vinnēja iepirkumu (līdz 10 000 latu) par vērtīgā bukleta Sociālo pakalpojumu pārvaldes apsaimniekoto ES struktūrfondu projektu grāmata iespiešanu. Nepavisam nebija šķērslis fakts, ka Labklājības ministrija ir "zaļo zemnieku" pārziņā. Šīs firmas pakalpojumus izmantojusi arī Pirmās partijas kūrētā Bērnu un ģimenes lietu ministrija.
Starp citu, "oranžos" un Jauno laiku vienojošs posms atrodams tieši šajā biznesā. S & G bijusī mārketinga un pārdošanas daļas projektu vadītāja Iluta Gaile, bijusī kamaniņu braucēja, pārstāv Tautas partiju un patlaban ir Rīgas domniece.
Aldarus atbalsta, autorūpniekus ne
Šī bija neliela atkāpe, bet, atgriežoties pie ES fondiem, – no tirgus ekonomikas viedokļa valsts naudas injekcijas privātajam biznesam nav īsti saprotamas. Ja nu vienīgi eksporta veicināšanai, atbalstot dalību izstādēs, kur apmaksā pusi izdevumu. Vēl var saprast "piešprici", piemēram, izlietotā iepakojuma pārstrādei, bet kāpēc jāfinansē logu vai alus ražotnes? Normālas nozares, kas mierīgi var darboties dabiskas konkurences apstākļos.
Griģis un Co saņēmis 595 591 latu (eironauda te ir vairāk nekā 520 000 latu) "alusdarītavas Līvu alus ražošanas paplašināšanai atbilstoši starptautisko standartu un normatīvo aktu prasībām pārtikas produktu jomā". Bauskas alum – 392 047 latus ražošanas modernizācijai atbilstoši darba drošības standartiem. Ja nu vienīgi pēc principa: valsts izdomāja prasības, valsts lai maksā.
"Tāpat bija jautājums, kāpēc jāfinansē betona ražotāji, jo betonu vispār neeksportē, pārsvarā pārdod šeit. Savulaik, spriežot par kritērijiem, netika pieņemts lēmums par nozaru diskrimināciju, izņemot Eiropas Savienības regulās noteiktos," stāsta aģentūras direktors. Pārsteidzoši, bet, stutējot aldarus (un pie viena finansējot alkohola apkarotājus), ES, piemēram, neatbalsta ķīmisko šķiedru un transportlīdzekļu ražošanu. Tātad kārtējai plastmasas logu ražotnei var dabūt eironaudu, bet, vēloties atjaunot mikroautobusu rūpnīcu Jelgavā, jārēķinās tikai ar saviem līdzekļiem.
"Prioritāro nozaru saraksta nav, ir deklaratīvs, ka jāatbalsta uz zināšanām balstīta ekonomika, informācijas tehnoloģijas. Bet pat tādas zemo tehnoloģiju nozares kā tekstilapstrāde vai kokrūpniecība ir ar neskaitāmiem piemēriem, kur ir augsta pievienotā vērtība, ar ļoti labu jēgu tautsaimniecībā," piebilst Ozols.
Tiesa, jaunajā eironaudas sadales posmā no 2007. līdz 2013. gadam nozares eksportspēja būs kritērijs arī vairākās programmās, kur iepriekš tas nebija būtiski. Tajā skaitā alus ražotājiem.
Sociālisms Eiropas gaumē?
Te gan ir kāds paradokss – daudzi uzņēmumi, kas darbojušies reālajā tirgū tikai ar saviem spēkiem, sasnieguši daudz vairāk nekā mākslīgi stutētie. Ozols pats piemin pazīstamā Liepājas arhitekta Ulda Pīlēna vadīto UPB holdings, kas veiksmīgi attīsta logu ražotni un produkciju eksportē. "Šis piemērs nav saņēmis struktūrfondu atbalstu, bet es vēl vairāk priecātos, ja būtu," – tā Ozols.
Tātad – vieni strādā negodīgi vai izput ar visu eironaudu. Un par kapitālismu šādu darbošanos grūti nosaukt, drīzāk par sociālismu, kur arī valsts dotēja kolhozus, sovhozus, rūpnīcas un fabrikas. Padomju variantā tie gan bija bezcerīgi uzņēmumi, kas nespēja strādāt ar peļņu, turklāt birokrātu galvās sacerētais valsts plāns paģērēja saražot noteiktu apjomu produkcijas, kas bieži vien nevienam nebija vajadzīga.
Ozols par sociālismu nepiekrīt: "Tas ir brīvais tirgus, jo daudzi uzņēmumi var godīgā konkurencē saņemt atbalstu, ja kvalificējas prasītajiem parametriem. Ja ejam cauri kritērijiem, redzam, ka tie nav adresēti konkrētām firmām. Es vairāk varētu pārmest pašām programmām, ka tās par daudz vērstas uz maziem un vidējiem uzņēmumiem. Patiesi konkurētspējīgi tomēr ir lielāki uzņēmumi. Politiski varbūt ir interesanti gandarīt iespējami lielāku gribētāju skaitu, iedodot nedaudz naudas. Bet, raugoties stratēģiski, kas konkurēs ar vācu, franču, itāļu uzņēmumiem, tad lielā mērā ne šie mazie. Protams, mazs uzņēmums var izcelties ar radošo pieeju, informācijas tehnoloģijām vai modes dizainu, bet tie drīzāk ir izņēmumi."
Nav laika gaidīt eironaudu
Un tomēr vietā minēt divus piemērus, kuru veiksmes stāsts sācies kā kapitālismā pieklājas – ar savu izdomu un risku. 2006. gadā uzņēmīgās māsas Lote un Paula Tisenkopfas sāka vārīt ziepes katlā virtuvē, drīz vien kopā ar citiem kompanjoniem nodibināja SIA Skin Laboratory un radīja ekoloģiskas kosmētikas zīmolu Madara. Jaunā firma ātri izgāja pasaules tirgū, sāka tirgot Londonas veikalos, eksportēt pat uz Kanādu, šogad piesaistīja investoru.
Katru dienu piesauktās krīzes laikā tagadējā SIA Madara Cosmetics tikai aug, eksportē uz vairākām valstīm, oktobrī zīmols Madara saņēma Eiropas Dizaina menedžmenta balvu par labāko menedžmentu pirmreizējam dizaina projektam. Firmas peļņa pagaidām ir niecīga (pērn 21 210 latu), bet tas ir sasniegts pašu spēkiem. Tikai jaunajā eironaudas atbalsta programmā Madara Cosmetics tomēr pieteikusies, un novembrī noslēgts līgums par 20 013 latu lielu atbalstu individuālajām mācībām.
Eironaudas projektiem ne reizi nav pieteikusies Limbažu kompānija Super bebris, kas toties šoruden noslēdza 15 miljonu eiro (10,5 miljoni latu) vērtu līgumu ar Francijas uzņēmējiem. Super bebris ražo guļbaļķu un paneļu ēku korpusus, un franči gatavi pirkt 200 māju ar piegādi un montāžu. Mūsējos pamanīja izstādē Anžerā (Francija).
Šī firma jau eksportē uz Spāniju, Zviedriju, Īslandi, Lielbritāniju. Tajā strādā 150 darbinieku, bet franču pasūtījums ļaušot radīt vēl 100 darba vietu. Pērn nopelnīti 564 916 latu.
Jādomā, Super bebris bez eiroatbalsta nepaliktu, ja lūgtu, taču uzņēmuma finanšu direktore Inese Kosīte Nedēļai pavēsta: "Mēs tik strauji attīstāmies, ka mums nav laika mēnešiem ilgi gaidīt, kamēr mūsu pieteikumu izskatīs un piešķirs atbalstu."
Tikai ubags cer uz svešu labvēlību
Un visbeidzot – ar rūpniecības un lauksaimniecības (kolhozu sistēmas) saglabāšanu bieži arī Latvijā slavētā "batjkas" Lukašenko Baltkrievija savu ekonomiku balsta no valsts budžeta. Un valsts ar mākslīgi stutēto "saimniekošanu" bijusi spiesta nesen aizņemties divus miljardus dolāru no Krievijas (un pērn jau aizdoti 1,5 miljardi) un pazemoties ar lūgumu Starptautiskajam Valūtas fondam aizlienēt tādu pašu summu. Valsts ārējais parāds jau iepriekš sasniedza 14 miljardus dolāru.
Tāds ir šis "ekonomiskais brīnums". Un, lai arī 18. gadsimta skotu ekonomista, filozofa, brīvā tirgus simbola Adama Smita atziņas mūsdienās nav simtprocentīgi piemērojamas, ieklausīties der. "Miesnieks, aldaris vai maiznieks negādā mums pusdienas aiz labvēlības, bet gan rūpējoties par savām interesēm. Neviens, izņemot ubagu, nevēlas būt atkarīgs galvenokārt no citu pilsoņu labvēlības." Šis vīrs stingri atbalstīja valsts neiejaukšanos biznesā, ļaujot uzņēmējiem pašiem izcīnīt labāko vietu zem saules, reizē tad arī pārējiem sarūpējot labāko piedāvājumu.
***
Fakti
Eironaudas dalītāji
LIAA administrē atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai (izņemot lauksaimniecību). Programmām laikā no 2004. līdz 2006. gadam apstiprināti 1146 projekti un izmaksāti 112 miljoni latu. Nākamajam posmam no 2007. līdz 2013. gadam atvēlēti
301 712 312 latu. No šīs summas Latvijas finansējums ir 32 342 864 lati. Novembrī tiks veikti maksājumi pirmajiem trīs īpaši atbalstāmo teritorijuprojektiem par kopējo summu 78 000 latu.
Lauku atbalsta dienests no 2007. līdz 2013. gadam administrē trīs Eiropas Savienības fondus: Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (tā kopējais apjoms ir 1 363 000 000 eiro), Eiropas Zivsaimniecības fondu (164 000 000 eiro) un Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda finansētos tiešos maksājumus (1 012 000 000 eiro).
***
Miljonāri par Eiropas naudu
LIAA atbalstīto projektu TOP 7
SIA Tolmets (Liepājā)
Smalcināšanas iecirkņa lūžņu nepārtrauktai pārstrādei (šredera) ražotnes izveidei – Ls 1 000 000
SIA Arbo (Popes pagastā)
Koka logu un durvju ražošanas modernizācijai – Ls 1 000 000
Brocēnu keramika
Flīžu rūpnīcas modernizācijai – Ls 1 000 000
AS VEF Radiotehnika RRR (Rīgā)
Audiotehnikas ražošanas modernizācijai un attīstībai – Ls 1 000 000
SIA V.L.T. (Valmierā)
Olu transportēšanas kastīšu un transportēšanas paliktņu ražotnesmodernizācijai un paplašināšanai – Ls 990 255
SIA S & G (Mārupē)
Poligrāfijas ražošanas procesu modernizācijai – Ls 985 854
SIA Liepājas naglas
Starptautiskiem naglu kvalitātes standartiem atbilstošai un darba videi draudzīgai naglu ražošanai – Ls 910 319n
Avots: Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra