Inčukalna sērskābā gudrona dīķu attīrīšanai nepieciešami vēl deviņi miljoni eiro, svētdien ziņoja LTV raidījums «De facto». Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) līdz gada beigām jāatrod iespēja šo summu iegūt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.
Kopš Valsts vides dienests (VVD) pērn vasarā lauza līgumu ar dīķu attīrītājiem «Skonto būvi»,
darbi ir pārtraukti. Taču pretēja situācija izveidojusies saistībā ar izmaksām. Tās turpina palielināties neatkarīgi no tā, vai gudronu savāc vai ne.
Pēdējo mēnešu laikā vairāk nekā 400 tūkstoši eiro izlietoti, lai dienvidu dīķim uz laiku pārklātu plēvi. Vēl maksāti 42 000 eiro par apsardzi un 35 000 eiro par teritorijas sakopšanu. Pēc līguma laušanas ar «Skonto būvi» dienestam jāmaksā arī par pārstāvību tiesvedībā. Visticamāk, bez šiem tūkstošiem un miljoniem eiro, kas iztērēti iepriekš, varētu iztikt. Taču projekts izceļas ar lieliem tēriņiem, iesaistīto pušu ķīviņiem un gausumu rezultāta sasniegšanā.
Projekta sākotnējās izmaksas tika lēstas ap 29 miljoniem eiro. Taču rezultātā tās, iespējams, pārsniegs pat 50 miljonus eiro.
Dienests pērn kārtējā pētījumā izlietoja apmēram 800 tūkstošus eiro. Šoreiz tas esot bijis nepieciešams, lai pārliecinātu Eiropas Komisiju (EK) par padarīto darbu pamatotību. «EK jāgūst pārliecība par to, ka mēs neaprokam šo naudu Inčukalna mežā bez reāliem ieguvumiem videi,» skaidro VVD ģenerāldirektores vietniece Aina Stašāne. Taču savādi, ka dienests Eiropas Komisijai to nespēj pierādīt ar savām atskaitēm. Turklāt arī dīķu attīrīšanas uzraugs «Geo Consultants» pērn izstrādāja pārskatu par paveiktajiem darbiem. Tāpat līdz līguma laušanas brīdim atskaites regulāri iesniedza dīķu attīrītāji - «Skonto būve». «No tā varēja nepārprotami saprast to, cik ir izrakts, cik ir ķīmiski pārstrādāts, cik ir aizvests projām, un no rūpnīcas, kur tas tika sadedzināts, ir akti par sadedzināšanu,» atskaišu saturu atstāsta «Skonto būves» valdes loceklis Juris Pētersons.
Taču
projekta vadība ar taupīgumu nav izcēlusies ne iepriekš, ne, visticamāk, arī turpmāk.
Tas savulaik bija izdevīgi arī pašai «Skonto būvei». Pirms apmēram diviem gadiem uzņēmumam darbu pabeigšanai piešķīra papildu miljonus. Tomēr pēc līdzīga jauna lūguma pērn dienests līgumu ar būvniekiem lauza. Rezultātā
«Skonto būve» darbus nepabeidza, bet projektā pāri palika apmēram 16 miljoni eiro.
Pērn intervijā ar «De facto» dienesta vadītāja Inga Koļegova pauda apņēmību, ka šī ir summa, ar kuru būs jārēķinās jaunajam darbu veicējam: «Mūsu šā brīža prognozes liecina, ka šāds sadārdzinājums nav sagaidāms, bet to mēs droši varēsim zināt tikai tad, kad būs iepirkums.»
Iepirkums vēl nav noslēdzies, bet jau šobrīd zināms, ka darbu pabeigšanai jāatrod vēl deviņi miljoni eiro.
«Mēs jau teicām, ka tomēr vajadzēs vairāk naudas,» apstiprina VARAM ministrs Kaspars Gerhards (NA). Viņš norāda, ka «16 miljoni eiro ir palikuši no iepriekšējā piešķīruma. Valdība uzdeva līdz šā gada beigām VARAM izvērtēt, kur var gūt šos papildu līdzekļus. Ekspertu vērtējums ir, ka šīs summas varētu būt apmēram 25 miljoni eiro.»
Kurš uzņēmums uzvarēs apmēram 25 miljonu eiro vērtajā iepirkumā, oficiāli būs zināms līdz šā gada beigām.
Šobrīd vērtētas tiekot trīs kompānijas: Beļģijas uzņēmums «DEC NV», kā arī divi uzņēmumi no Latvijas - AS «A.C.B.» un PS «Inčukalns», kurā ietilpst «EKO osta». Tā bija «Skonto būves» nolīgtais apakšuzņēmums sanācijas darbos. Savukārt «De facto» iepriekš bija izpētījis, ka Valsts ieņēmumu dienests «Eko ostai» bija veicis nodokļu uzrēķinu, uzskatot, ka uzņēmums iesaistījies pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas shēmā. «Man ir grūti pateikt, kādēļ neizvēlējāmies atklātu konkursu, bet, mūsu ieskatā, sarunu procedūra tieši ar to ir labāka, ka ir iespējamas sarunas par šo nenoteikto pakalpojumu apjomu un par nenoteikto pakalpojumu veidu,» norāda Stašāne.
Tomēr kliedēt projekta necaurskatāmību un samazināt milzu izdevumus neizdodas arī faktam, ka visu šo laiku dīķu sanācija notikusi EK acu priekšā. Atbildīgās amatpersonas esot iepriekš paudušas zināmu neapmierinātību. Tomēr projekta realizētāji Latvijā cer, ka EK apstiprinās finansējuma piešķiršanu apmēram 20 miljonu eiro apmērā. Tā gan nav pat puse no visiem projekta izdevumiem. Sākotnēji bija iecerēts, ka Eiropas Savienības fondu nauda segs 70% tēriņu.
Atkarībā no tā, kā beigsies tiesvedība starp «Skonto būvi» un VVD, būs zināms, vai projekta izmaksas nepalielināsies vēl vairāk.
Nākamnedēļ gaidāma pirmā tiesas sēde «Skonto būves» prasībā pret VVD.
Par pārtraukto līgumu un neapmaksāto rēķinu par darītajiem darbiem «Skonto būve» pieprasa kompensāciju apmēram septiņu miljonu eiro apmērā.