Rīgas pašvaldībai pietuvināts uzņēmums, iespējams, gatavojas iesaistīties taksometru biznesā, atsaucieties uz savā rīcībā esošo informāciju, ceturtdien vēsta laikraksts, «Dienas Bizness».
Rīgas pašvaldībai pietuvināts uzņēmums, iespējams, gatavojas iesaistīties taksometru biznesā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nozares pārstāvji un eksperti pauž bažas, ka tādejādi tikšot kropļots tirgus privātajiem pārvadātājiem.
Šī gada martā reģistrēts uzņēmums «Rīgas Taksometru satiksme», kura vienīgais īpašnieks ir SIA «B-Bus».
«B-Bus» piederošam uzņēmumam «Rīgas mikroautobusu satiksme» pašvaldības uzņēmums «Rīgas satiksme» (RS) jau piešķīris monopoltiesības pasažieru pārvadājumiem ar mikroautobusiem.
Kā norāda «Dienas Bizness», «B-Bus» dibinātājs bija pašreizējais Rīgas sabiedriskā transporta e-talonu sistēmu apkalpojošā uzņēmuma SIA «Rīgas karte» valdes priekšsēdētājs, domes priekšsēdētāja vietnieka Andra Amerika vadītās partijas «Gods kalpot Rīgai» valdes loceklis, RS darbinieks Aleksandrs Brandavs. Vairākus gadus viņš gan nav starp «B-Bus» īpašniekiem, bet turpina saņemt ienākumus par kapitāldaļu pārdošanu - pērn 549 300 eiro, 2014.gadā un 2013.gadā - ap 100 000 eiro.
«Rīgas taksometru satiksmes» vadītājs ir «Rīgas mikroautobusu satiksmes» vadītājs Vitālijs Komars.
Taksometru zīmola «Baltic Taxi» pārstāvis Jānis Naglis laikrakstam apstiprina, ka
klīstot baumas par Rīgas domei pietuvināta taksometru uzņēmuma izveidi.
Viņš arī norāda, ka bažas par šīs iniciatīvas mērķiem - labvēlīgas vides izveidošanai domei pietuvinātam uzņēmumam - radot pašvaldības iniciētie grozījumi taksometru nozares sakārtošanai galvaspilsētā.
Arī ēnu ekonomikas pētnieks, profesors Arnis Sauka ir dzirdējis, ka
Rīgas pašvaldība grasoties izveidot taksometru uzņēmumu. «Tas būtībā ir par mūsu - nodokļu maksātāju - naudu.
No kurienes tad vēl viņiem nauda? Man kā nodokļu maksātājam neviens nav prasījis, vai es dodu naudu kādam, kuram, protams, būs liela alga un laba dzīve. Un šis bizness var būt ar mīnusiem vai pat bankrotēt. Tai pašā laikā ir arī privātais taksometru bizness, kam šādā veidā tiks bojāts tirgus. Ja Rīgas pašvaldība taisīs taksometru biznesu, un to, visdrīzāk, tā arī darīs, jo gan jau tas ir labs bizness, būs lozungs, ka mēs sakārtosim nozari un tā tālāk. Viņi nemonopolizēsies, bet paši saprotiet, ko tas nozīmē,» laikrakstam sacīja Sauka.
Rīgas domes pārstāvji nekomentē pašvaldības iespējamo iesaisti taksometru biznesā,
vien norāda, ka tirgus ir atvērts un tajā var iesaistīties jebkurš komersants.
«Es neredzu nekādu nepieciešamību Rīgas gadījumā pašvaldībai iesaistīties. Tirgū ir pietiekami daudz stipru un profesionālu dalībnieku. Taksometru tirgum ir vajadzīgs labāks regulējums,» uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S), kurš gan norāda, ka praksē ir piemēri, ka pašvaldību uzņēmumi pārņem taksometru nozari savā pārziņā.
Kā ziņots, Rīgas vicemērs Ameriks iepriekš paudis viedokli, ka Rīgas domei būtu jādod tiesības licencēt taksometru pakalpojumu sniegšanu un, iespējams, tas kalpotu par impulsu minētās nozares sakārtošanai galvaspilsētā. Ameriks uzskata, ka tā dēvētajos taksometru karos pašvaldība ir nonākusi ķīlnieces lomā, jo taksometru pakalpojumu sniedzēju ir ļoti daudz, tie savā starpā konkurē un «kaujās», bet pašvaldībai situācijas noregulēšanai ir sasietas rokas.
Rīgas dome arī aicina Satiksmes ministriju sagatavot grozījumus Autopārvadājumu likumā, paredzot, ka speciālās atļaujas (licences) izsniegšana vieglo taksometru pārvadājumu veikšanai ir deviņu republikas pilsētu un plānošanas reģionu kompetencē, papildus nosakot, ka plānošanas reģionā izsniegtā speciālā atļauja nedod tiesības veikt vieglo taksometru pārvadājumus republikas pilsētā un otrādi - republikas pilsētas izsniegtā speciālā atļauja nedod tiesības veikt pasažieru pārvadājumus ar taksometriem plānošanas reģiona teritorijā.
Tāpat dome rosina likumā jānoteikt, ka automašīnām, kas tiek izmantotas kā vieglie taksometri, ir jābūt pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai līzingā un visi pasažieru pārvadājumiem izmantotie transportlīdzekļi nedrīkst būt vecāki par trīs gadiem vai par ražotāja noteikto garantijas termiņu no pirmās reģistrācijas datuma.