Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8786246t1h8e64.jpg)
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs šodien uzsvēra, ka taupīšana attiecas uz valsts budžeta iestādēm, bet visiem pārējiem ir jātērē. Taupīt un iekrāt vajadzēja labajos gados, tagad nauda ir jātērē, lai radītu ekonomisko aktivitāti.
Visiem valsts uzņēmumiem un formām, kam ir nauda, tā ir jātērē, lai dotu cilvēkiem darba vietas, lai veicinātu ekonomisko aktivitāti, citādi bankrotēs visi.
Rimševičs uzsvēra, ka Latvijas Banka nākamgad iesaldēs valdes un padomes algas, taču turpinās iepirkt tehniku un remontēt telpas.
Tāpat Rimšēvičs preses konferencē norādīja, ka valdībai jāsāk domāt par aizņēmuma iespējām no starptautiskajām organizācijām.
"Signālu, kas liecinātu par aizņemšanās nepieciešamību, pagaidām nav, taču valdībai par to jāsāk domāt," skaidroja centrālās bankas vadītājs.
Rimšēvičs akcentēja, ka Latvijas valsts ārējais parāds nav liels: "Mēs vēl varam aizņemties. Patlaban mēs esam aizņēmušies 7%, salīdzinot ar 60% atļautajiem."
Kā prognozē Latvijas Banka, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 1,5%-1,7%, savukārt nākamgad IKP kritums sagaidāms 3,5%-3,9% apmērā.
Šādu prognozi centrālā banka izstrādājusi, ņemot vērā pašreizējos valsts plānotos tēriņu samazinājumus un pesimistiskās prognozes.
Rimšēvičs lēš, ka valsts konsolidētajā budžetā šogad būs deficīts 2,5% no IKP apmērā. Tomēr valdības darbu pie budžeta viņš vērtē pozitīvi.
Tāpat Latvijas Bankas prezidents norādīja, ka Latvijas komercbankām patlaban nav nepieciešams atbalsts, uzsverot, ka "komercbankām sindicēto kredītu apjoms nav tik liels kā "Parex bankai", un tās pašas spēs tikt galā ar to pārfinansēšanu".
Viņš norādīja, ka pēc Zviedrijas valdības lēmuma analītiķi jau prognozēja, ka Latvijas komercbankai, kurai ir lielākais sindicēto kredītu apjoms, būs nepieciešamas atbalsts.
""Parex bankai" problēmas sākās ar vispasaules likviditātes krīzi, jo mazas valsts bankai būtu problemātiskas iespējas aizņemties ārvalstu tirgos," skaidroja LB prezidents. "Likviditātes problēmas un baumu izplatīšanās nozīmēja valsts atbalsta nepieciešamību "Parex bankai". Pat lielām bankām rastos tik lielas grūtības, ja tik strauji no bankas tiktu izņemta nauda."