KNAB nesaredz pārkāpumus, ja bijusī ministre strādā Olainfarm

Bijusī veselības ministre Ingrīda Circene

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Bijusī veselības ministre Ingrīda Circene dažus mēnešus pēc aiziešanas no darba valdībā ir nolēmusi iet strādāt privātajā sektorā. Partijas «Vienotība» biedre ir pieņēmusi piedāvājumu ieņemt labi atalgotu amatu Latvijas zāļu ražošanas uzņēmumā «Olainfarm». Circene ar kompāniju ir saistīta kopš novembra sākuma, kad sāka konsultēt uzņēmumu starptautiskās sadarbības jautājumos. Trešdien notiks medikamentu ražotāja ārkārtas akcionāru sapulce. Tās laikā iecerēts ievēlēt jaunu padomi nākamajiem pieciem gadiem, un starp izvirzītajiem kandidātiem parādās arī Circenes vārds. Kaut arī, pieņemot darba piedāvājumu, Circene likumu nepārkāpj, nozares pazinēji viņas rīcībā saskata ētikas pārkāpumus, ziņo TV3 raidījums «Nekā personīga».

Uzņēmums «Olainfarm» atrodas Olainē. Tas ir viens no lielākajiem zāļu ražotājiem Baltijas valstīs. Tajā strādā apmēram tūkstoš darbinieku. Pagājušajā gadā kompānija nopelnīja vairāk nekā 12 miljonus eiro. Visas kompānijas darbu uzrauga tās padome piecu cilvēku sastāvā.

Salvis Lapiņš, AS «Olainfarm» valdes loceklis: ««Olainfarm» tā ir iegājies, ka ir tādas nu sava veida padomdevēja funkcijas. Līdz ar to mēs cenšamies tur iesaistīt ekspertus dažādās jomās. Mums ir farmācijas mārketinga eksperti, mums ir pārvaldes eksperti un tamlīdzīgi. Tad tā arī mūsu gadījumā ir viena no funkcijām.»

Darbs atradies virknei no valsts sektora aizgājušo

Viens no trijiem lielākajiem «Olainfarm» akcionāriem ir Valērijs Maligins. Viņš ir arī valdes priekšsēdētājs. Viņš savā paspārnē arī paņēmis vairākus no valsts pārvaldes aizgājušus ekspertus. Vieta uzņēmuma padomē ar pāris tūkstošu eiro mēnešalgu ir kādreizējai regulatorei Valentīnai Andrējevai. Viņai līdzās padomē strādā arī bijusī Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane.

Salvis Lapiņš: «Tas ir darbs pēc vajadzības. Teiksim, kad ir kaut kādi jautājumi, kur tas ir varbūt pilnas dienas un vairāk nekā pilnas dienas, darba dienas darbs. Bet tādu dienu, nu, tā nav katru dienu tajā pašā laikā. Tad tas ir tāds varbūt ļoti prasīgs darbs, bet tas nebūs no deviņiem līdz pieciem.»

Kandidē uz vietu uzņēmuma valdē

17. decembrī notiks «Olainfarm» ārkārtas akcionāru sapulce. Tās laikā ievēlēs jauno padomi. Ja viss notiks kā plānots, tad četriem tagadējiem padomes locekļiem jau dienu vēlāk būs jauna kolēģe - bijusī veselības ministre Ingrīda Circene. Viņa pēc ilgas slimošanas un kritikas jūlija sākumā atkāpās no ministres amata.

Ingrīda Circene, bijusī veselības ministre (Vienotība): «Nu, ņemot vērā, ka man ir ierobežojumi darbībā pēc politiskās dzīves ilgus gadus, tad mana tiešā specialitāte ir veselības aprūpes speciālists, un es to nevaru strādāt. Un man ir vajadzīgs darbs tāpat kā jebkuram citam cilvēkam.»

Žurnālists: «Un kādi būs jūsu pienākumi jaunajā darbā?»

Circene: «Nu pamatā darbs ir saistīts ar tirgus diversifikāciju, ņemot vērā situāciju Krievijā un Ukrainā, kur sastāda šai kompānijai arī lielu tirgus daļu. Jāatver jauni tirgi, un šie jaunie tirgi, protams, ir ļoti būtiski. Un, ņemot vērā manu pieredzi starptautiskajā jomā, tas bija tas piedāvājums, kuru es uzskatu, ka es arī varu darīt.»

Bijušie kolēģi un nozares eksperti pārsteigti

Ingrīdas Circenes lēmums neilgi pēc darba veselības ministres amatā iet strādāt uz zāļu ražotāju «Olainfarm» ir licis ne tikai viņas partijas kolēģiem, bet arī nozares pārstāvjiem izbrīnā ieplest acis. Circene jau vairākus gadus ir lēmusi par to, kā attīstīsies veselības nozare. Uzņēmums, kas ir viņas jaunā darba vieta, ir šīs nozares spēlētājs. «Olainfarm» strādā ciešā sakabē ar ministrijas pārraudzībā esošu iestādi - Valsts zāļu aģentūru.

Pati vēršas KNAB

Septembra beigās Circene vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Circene gribēja uzzināt, vai viņai kā bijušajai valsts amatpersonai ir atļauts konsultēt «Olainfarm». Novembra sākumā viņa ar kompāniju jau noslēdza uzņēmuma līgumu.

Ilze Jurča, KNAB priekšnieka vietniece korupcijas novēršanas jautājumos: «Interešu konflikta likuma desmitā panta septītajā daļā ir skaidri noteikti tie gadījumi un tās pilnvaras, kuras īstenojot attiecībā uz komersantu valsts amatpersona pēc tam nedrīkst ne iegūt šī komersanta mantu, ne gūt ienākumus no šī komersanta, ne arī ieņemt amatus šajā komersantā. Šāda veida lēmumus attiecībā uz «Olainfarm» Circenes kundze pieņēmusi nebija.»

Žurnālists: «Vai jums raisa pārdomas tas un kā tas izskatās sabiedrības acīs, ka jūs kā bijusī veselības ministre aizejat strādāt uz vienu no lielākajiem [zāļu ražotājiem]?»

Ingrīda Circene: «Mans darbs ir saistīts ar starptautiskajiem tirgiem.»

Žurnālists: «Tātad nav nekādu ne ētikas problēmu, ne kādu citu?»

Circene: «Mans darbs nav saistīts ar Latviju. Mans darbs ir saistīts ar starptautiskajiem tirgiem.»

Likumisku šķēršļu nav, bet radusies ētiska dilemma

KNAB Circenei deva zaļo gaismu darbam «Olainfarm». Tāpat korupcijas apkarotāji viņas rīcībā nesaskata nekādus ētikas pārkāpumus. Proti, likums par interešu konfliktu attiecās uz Circeni tikai uz laiku, kamēr viņa atradās veselības ministres amatā. Tomēr savus kolēģus «Vienotībā» Circene ir nostādījusi ētiskas dilemmas priekšā.

Solvita Āboltiņa, «Vienotības» priekšsēdētāja: «Sabiedrībā ir ļoti daudz jautājumu par mūsu zāļu cenām. Un tas ir veselības ministram un ministrei viens no tādiem jautājumiem, kas ir risināms visakūtāk un ļoti uzmanīgi par to, kādā veidā būtu šī iesaiste. Un, ja ir izdarīta izvēle par labu darbam, kas raisa sabiedrības jautājumus, nu, manuprāt tas īsti korekti nav.»

Ingrīda Circene ar savu lēmumu pāriet strādāt uz farmācijas uzņēmumu nav celmlauzis Veselības ministrijā. Viņa ir varējusi mācīties no kolēģiem. Vēl pirms pāris gadiem uz farmācijas uzņēmumu «Grindeks» aizgāja Juris Bundulis. Pirms tam viņš bija Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks. Uz uzņēmumu «Mēness aptieka» un zāļu tirgotāju «Recipe Plus» aizgāja ministrijas komunikācijas nodaļas vadītāja Zaiga Barvida.

Ināra Rubene, bijusī Latvijas Farmaceitu biedrības valdes locekle: «Es domāju, ka juridiski droši vien Circenes kundzei nebūtu ko pārmest, bet ētikas problēmas es gan šeit saskatu.»

Valsts iestādei tas ir risks no tāda viedokļa, ka mēs nekad nevaram būt pārliecināti, ka tā ir pateicība par kādu pagātnē sniegtu pakalpojumu, ka šis ierēdnis bija atbildīgs par kādu lēmuma pieņemšanu vai par kāda likuma izstrādāšanu.

Rubenei ir bijusi ilga pieredze darbā ar farmācijas nozari. Vēl nesen uzņēmumā «Grindeks» viņa strādāja par klīnisko pētījumu nodaļas vadītāju. Rubene stāsta, ka Latvijas iedzīvotāji ir pieraduši pie šādas politiķu un amatpersonu rīcības. Tāpēc sabiedrībā valda vienaldzība. Bet amatpersonām un politiķiem jāatceras par ētikas kodeksu. Tas jāievēro neatkarīgi no piederības partijām vai amatiem.

Ināra Rubene: «Es domāju, ka tā nekādā gadījumā nav laba prakse, ka augsts amats ierēdniecībā vai politikā kalpo par tramplīnu uz biznesā labi apmaksātiem amatiem. Un bizness ir iemesls, kāpēc biznesmeņi dodas kādu laiku kalpot Veselības pārvaldē, lai sakārtotu savas biznesa intereses. Jo kārdinājums, nenoliedzami, ir ļoti liels, kā mēs redzam pēc dažiem piemēriem pagātnē.»

Pirmajā janvārī stāsies spēkā grozījumi likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbā. Pēc KNAB iniciatīvas turpmāk bijušajām valsts amatpersonām būs elastīgāki ierobežojumi strādāt dažādus darbus. Proti, pašreiz bijušajām valsts amatpersonām ir liegts strādāt noteiktus darbus divus gadus pēc aiziešanas no amata. Bet turpmāk divu gadu aizliegums sāksies no brīža, kad amatpersona būs pieņēmusi konkrētu lēmumu, kas saistīts ar attiecīgo darbu.

Uz augšu