Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pēdējā cukurbiešu raža Latvijā, visticamāk, jau ir novākta un vēl tikai pāris nedēļu turpināsies cukura ražošana, jo vakar biešu audzētāji un pārstrādātāji vienojās sākt cukurfabriku restrukturizāciju.
Tiesa, atstāts atkāpšanās ceļš, jo plāna izstrādāšanu vēl var pārtraukt līdz janvāra beigām, kad būs jādod galavārds Briselei par to, vai nākamgad cukurfabrikas slēdz.
Lai gan atkāpšanās ceļš saglabāts, Jelgavas cukurfabrikas valdes loceklis Māris Freifalts Neatkarīgajai atzina, ka šobrīd ekonomiski pamatotāk ir fabrikas slēgt, tāpēc arī sāktas sarunas par restrukturizāciju.
Vakar visas iesaistītās puses – Liepājas cukurfabrika, Jelgavas cukurfabrika, Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociācija un Latvijas Reģionālās cukurbiešu audzētāju apvienība – parakstīja vienošanos par cukurfabriku restrukturizācijas sākšanu.
Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece informē, ka šādu sarunu sākšanas laiku noteikusi Eiropas Savienības regula, kas paredzēja, ka līdz 15. decembrim jāsāk sarunas par restrukturizāciju, ja fabrikas gatavojas iet šo ceļu. "Tas gan nenozīmē, ka iesākto nevar pārtraukt un tomēr darbu turpināt – galīgais lēmums jāpieņem līdz 31. janvārim, tad gan vairs atpakaļceļa nebūs," tā D. Muceniece.
Pirmo sarunu tēmu varēja izvēlēties fabrikas, un tās gribēja ar audzētājiem vienoties par restrukturizācijas procesā pienākošo līdzekļu sadali starp audzētājiem un pārstrādātājiem. Lai gan pirms tam bija izskanējušas asas vārdu pārmaiņas par to, ka fabrikas gatavas atdot pārāk maz no šīs naudas zemniekiem, vakar sarunu laikā lieli strīdi neesot izcēlušies. Kā skaidro D. Muceniece, produktīvu diskusiju laikā panākta vienošanās, ka zemniekiem tiks 20 procentu no restrukturizācijas līdzekļiem, kas apmierinājis abas puses. Abas Latvijas cukurfabrikas rūpnīcas demontāžas gadījumā kompensācijās saņems 43 miljonus eiro, bet līdz to saņemšanai fabrikām būtu jānodrošina 51 miljona eiro bankas depozīts.
Tagad uzņēmumi sāks darbu pie restrukturizācijas plāna izstrādes. Tas jāsagatavo līdz 31. janvārim un jāiesniedz Zemkopības ministrijā, lai tad ministrija varētu informēt Briseli par Latvijas lēmumu pārtraukt cukura ražošana.
Par vienu no galvenajiem argumentiem restrukturizācijas procesa sākšanai kalpojis Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta pētījums, kas liecina, ka cukura nozare Latvijā tuvākajos gados nespēs turpināt darbību un, no ekonomiskā viedokļa raugoties, prātīgākais ir to slēgt. Tam par pamatu tiek minēta ļoti zemā cukurbiešu vidējā ražība, ko izraisa to audzēšanai nepiemērotie Latvijas laika apstākļi, tāpat Latvijas cukurfabrikām ir mazas ražošanas kvotas, kā arī straujš gāzes un darbaspēka izmaksu pieaugums. Tomēr galvenais iemesls ir pieaugošā konkurence.
Jāpiebilst gan, ka cukurbiešu audzētāji, kas sadarbojas ar Liepājas cukurfabriku, zemkopības ministram iesnieguši vēstuli, kurā pauduši protestu pret cukura nozares likvidāciju. No 187 lauksaimniekiem, kas cukurbietes pārdod Liepājas cukurfabrikai, gandrīz visi vēlas turpināt darbu.