Dzīvojot pie jūras, zivis ēdam pārāk maz (37)

Bērniem iedeva paciņu uz mājām, vecākiem bija jāaizpilda anketa, viss tika noslepenots ar kodiem, tad atnesa analīzes, kuras savāca un aizveda uz Rīgu, notikušo procedūru īsi raksturoja Ventspils 5. vidusskolā. No šīs skolas iesaistīti bija "daži padsmiti" bērnu, kuru dalībai pētījumā vecāki deva piekrišanu. Diētas un uztura speciālistu asociācija (DUSA) portālam "Medicine.lv" apgalvo, ka ne visas skolas bija atvērtas un gatavas piedalīties pētījumā, ļaujot no skolēniem paņemt urīna paraugus. Pētījumu DUSA veic sadarbībā ar Latvijas Endokrinologu asociāciju un Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes pētniekiem.

"Valsts finansiāla atbalsta nav nekāda. Morālu sniedz Izglītības un zinātnes, kā arī Veselības ministrija," teic L.Neimane. Pētījuma finansētāji esot abas speciālistu asociācijas, piedaloties arī ārzemju latviešu ārsti.

"Izteikta deficīta nebūs, tas ir mērens. Deficīts ir apmēram trīsdesmit procentiem - ir, bet mazāks, nekā varēja gaidīt. Precīzi pētījuma rezultāti vēl jāpagaida," uzsver L.Neimane. Vēl notiekot vecāku aizpildīto anketu apstrāde, kas veidos daļu no analizējamajiem datiem.

Liela joda deficīta gadījumā vairogdziedzeris izdala nepietiekamu hormonu daudzumu, kas cilvēkam rada vājumu, miegainību, skaidro "Zalesinfo.lv". Hormonu sintēzē jods ir neaizstājams.

Tā kā vairogdziedzera hormoni piedalās olbaltumvielu sintēzē un enerģijas apmaiņā, to deficīts noved pie matu sausuma un trausluma, to izkrišanas un citām vielmaiņas problēmām.

Joda deficīts provocē biežas elpceļu infekcijas, sirds un bronhu-plaušu patoloģiju. Joda deficīts īpaši bīstams ir grūtniecības laikā – pieaug priekšlaicīgu dzemdību un spontāna aborta risks. Turklāt joda deficīts grūtniecības laikā negatīvi iespaido augļa smadzeņu šūnu attīstību un negatīvi ietekmē bērna garīgo attīstību agrīnajā vecumā. Palielinātam joda saturam jābūt arī zīdītāju uzturā.

Savukārt vēlāk pat viegls joda trūkums bērniem var izraisīt nopietnas mācību vielas uztveres problēmas, kas rodas no grūtībām koncentrēties, strauja noguruma, vieglas aizkaitināmības, atmiņas pasliktināšanās u.c.

Pētījuma mērķis ir apzināt, vai situācija ir uzlabojusies un vai nepieciešams sākt konsekventu sāls jodēšanas programmu, lai novērstu bērnu intelektuālās un motorās funkcijas nepilnības.

Iepriekš pētījumi par joda deficītu organismā notikuši 2000.gadā, kad to veica ar UNICEF atbalstu. 2000.gadā veiktais pētījums apliecināja, ka Latvijas bērni uzņem tikai 30–50 procentus no nepieciešamā joda daudzuma un 77 procentiem Latvijas bērnu ir pazemināts joda daudzums organismā. Skolēni pētījumam tika izraudzīti tāpēc, ka ir visvieglāk sasniedzamā sabiedrības grupa, turklāt viņi var pārstāvēt visu populāciju tāpēc, ka ēd to pašu ēdienu, ko pārējie ģimenes locekļi.

Veselības ministrija toreiz pētījuma rezultātus nosauca par satraucošiem. Tika izstrādāts pat Ministru kabineta noteikumu projekts, kas paredzēja, ka mazumtirdzniecībā nopērkamais un maizes, majonēzes un kečupa ražošanā izmantojamais sāls tiek jodēts. 2005.gadā apstiprinātās "Obligātās nekaitīguma, kvalitātes, higiēnas un marķējuma prasības pārtikā lietojamajam sālim un prasības sāls izplatīšanai un izmantošanai pārtikas ražošanā" paredz, ka Latvijā var izplatīt gan jodētu, gan nejodētu pārtikas sāli.

"Viens no galvenajiem avotiem, no kurienes organisms saņem jodu, ir jūras produkti, taču Latvijas iedzīvotājam zivis veido vienu procentu no uztura," teic L. Neimane, atsaucoties uz Latvijas Pārtikas centra datiem.

  Līdz ar to joda deficīta profilakse ģimenēs varētu būt ēdienkartes pārskatīšana un zivju vai jūras kāpostu biežāka iekļaušana uzturā. Salīdzinot ar latviešiem, japāņu uzturā joda daudzums esot 20 reižu lielāks.

Veselības ministrija skaidro, ka ir divi joda deficīta novēršanas modeļi. Sabiedrība informēšana esot dārgākais un ilgākais ceļš, turklāt ar zemu efektivitāti. Pārliecinošāki un ātrāki rezultāti esot universālai sāls jodēšanai.