Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8810573t1h2c27.jpg)
Cilvēki, kuriem pieder nikni suņi, piemēram, pitbulterjeri, daudz biežāk izdarījuši kriminālpārkāpumus nekā draudzīgāku suņu – kolliju vai pūdeļu – īpašnieki.
Tādi ir Ohaio štatā (ASV) veikta pētījuma rezultāti, apsekojot 355 suņu īpašniekus, ziņo REUTERS. Noskaidrots, ka ikviens agresīva suņa turētājs vismaz vienu reizi ir nonācis konfliktā ar likumu – sākot no ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem līdz smagiem kriminālnoziegumiem. 30 procenti cilvēku, kuriem pieder agresīvs suns, ir izdarījuši vismaz piecus kriminālpārkāpumus vai nav ievērojuši satiksmes noteikumus. Pūdeļu, medību suņu vai kolliju īpašnieku vidū šādu cilvēku ir tikai viens procents.
«Ir deviņas reizes lielāka iespēja, ka nikno suņu īpašnieki, kuri nav reģistrējuši suni vai netur to nožogotā teritorijā, tikuši apsūdzēti ar narkotikām saistītos noziegumos, nekā zemākas riska pakāpes suņu īpašnieki,» žurnālā Journal of Interpersonal Violence pētījuma rezultātus komentēja Sinsinati Bērnu medicīnas centra pārstāve Žaklīna Bārnza. Viņa ar kolēģiem izmantoja publiski pieejamus datus, lai pārbaudītu suņu īpašnieku kriminālo pagātni.
Pētnieki vadījās pēc oficiālos dokumentos lietotās nikno suņu definīcijas: «Par niknu uzskatāms suns, kas neizprovocēts nogalinājis cilvēku vai nodarījis viņam smagus miesas bojājumus, nogalinājis citu suni vai pieder pie sugas, kas pazīstama kā pitbuli.» No šīs definīcijas izslēgti dienesta suņi un tie, kuri aizsargā savu īpašnieku vai viņa mantu.
Biedrība nežēlības novēršanai pret dzīvniekiem un dažas apdrošināšanas kompānijas kā agresīvas šķirnes identificē pitbulterjerus, rotveilerus, japāņu akitas, čau–čau un dažas citas. Pētījumā par visdraudzīgākajiem suņiem atzīti terjeri, bīgli, kolliji un pūdeļi.
«Var apgalvot, ka nikna suņa izvēle liecina par īpašnieka sociālo novirzi, jo nikns suns saskaņā ar definīciju pats ir dzīvnieks ar sociālu novirzi,» teica Sinsinati universitātes Bērnu trasta direktore Bārbara Bouta, kura arī piedalījās pētījumā.
Pētnieki uzskata, ka viņu darba rezultāti var noderēt sociālo un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem.