«Science Advances» publicētais pētījums noskaidrojis, ka holandieši pavada gultā stundu ilgāk par Singapūras vai Japānas iedzīvotājiem, sievietes parasti guļ ilgāk nekā vīrieši, bet vismazāk guļ vīrieši vidējā vecumā. Zinātnieki uzskata, ka šie dati var palīdzēt tikt galā ar tā dēvēto «globālo miega krīzi», raksta «Anglo Baltic News».
Pētījums sākās ar to, ka Mičiganas universitātes zinātnieku grupa 2014. gadā izstrādāja mobilā telefona pielikumu Entrain, kas ļāva pārvarēt laika joslu starpību un bez problēmām sazināties ar zinātnieku grupu.
Rezultātā tika noskaidrots, ka Singapūrā un Japānā cilvēki guļ vidēji 7 stundas un 24 minūtes, Nīderlandē – 8 stundas un 12 minūtes, Francijā 8 stundas, bet Lielbritānijā mazliet mazāk par 8 stundām.
Kā zinātnieki noskaidroja – galvenais, kas nosaka miega ilgumu, ir gulētiešanas laiks, kas pieņemts katrā valstī.
Jo vēlāk valstī ir pieņemts iet gulēt, jo mazāk cilvēki naktī guļ. Turklāt laiks, kad valstī pieņemts sākt dienu, neietekmē miega kopējo ilgumu.
Tā notiek tādēļ, ka eksistē pretruna starp mūsu vēlmi vakarā pasēdēt ilgāk un mūsu organisma prasību mosties agrāk no rīta, skaidro viens no pētniekiem, profesors Deniēls Fordžers.
«Sabiedrība ir noskaņota iet gulēt aizvien vēlāk, bet mūsu bioloģiskais pulkstenis cenšas piespiest mūs celties agrāk, un rezultātā cieš miega ilgums, un tas, kā mēs uzskatām, ir viens no globālās miega krīzes cēloņiem», profesors sacīja intervijā BBC.
Pēc profesora domām svarīgi ir nevis tas, uz cikiem tiek likts modinātājs, bet tas, ko katras valsts cilvēki dara vakaros – sātīgi pavakariņo desmitos vakarā, atgriežas birojā pabeigt darbu vai dara vēl ko citu, kas ir tālu no miega un atpūtas.
Pētījuma laikā tika arī noskaidrots, ka sievietes, īpaši vecumā no 30 līdz 60 gadiem, vidēji guļ par pusstundu ilgāk nekā vīrieši, bet cilvēki, kuri lielāko dienas daļu pavada dabiskajā dienas gaismā, lielāko tiesu iet gulēt agrāk.
Tāpat arī zinātnieki noskaidroja, ka miega raksturs mainās līdz ar vecumu: jauni cilvēki var gulēt bez noteiktas sistēmas, t.i., var aizmigt un pamosties jebkurā laikā, bet, kļūstot vecākiem, šī organisma spēja mainās.
Profesors Akilešs Redijs no Kembridžas universitātes, komentējot pētījuma datus, sacīja BBC, ka visi iepriekšējie pētījumi, kas tika veikti laboratorijas apstākļos, nespēja parādīt šīs likumsakarības.
«Galvenais, ko vēsta šis pētījums, ir tas, ka bioloģiskais pulkstenis mūs programmē noteiktu funkciju veikšanai, kuras nespējam izpildīt, jo ievērojam sociālās normas. Kā tas mūs ietekmē ilgākā laika posmā, vēl ilgi neuzzināsim,» uzskata profesors.
Jāpiebilst, ka jau ir zināms, ka neregulārs miegs maiņu darbiniekiem izraisa dažādas saslimšanas, tostarp otrā tipa diabētu.
