Vasarā ļoti sakuplojušas vīnogas, gribu tām apgriezt zarus. Cik stipri tos var griezt? Kad un kā to pareizāk darīt?
Vīnogu apgriešana
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ruta Lapiņa Jēkabpils rajonā
Ja vīnogulāji jau sākuši ražot, tie obligāti jāapgriež ik rudeni. Īstais apgriešanas laiks – nedēļu vai divas pēc lapu nobiršanas, kad augs savas barību vielu rezerves ir atdevis stumbram un saknēm.
Latvijā reti kurš audzētājs savas vīnogas apgriež pēc visiem tiem noteikumiem, kādus ievēro tradicionālajās vīnkopības zemēs. Tur vīnkoku sāk veidot jau iestādīšanas gadā, no jaunā dzinumiņa rudenī atstāj tikai pirmos divus trīs pumpurus. Pie mums par griešanu sāk domāt tad, kad jau izveidojies prāvs krūms un nobaudītas pirmās ogas.
Vispirms jāatceras, ka ražu dos tikai tie pumpuri, kuri ir uz šā gada dzinuma. Pirmais un otrais pumpurs (skaitot no dzinuma sākuma) parasti ķekaru nedod, tātad jāizvēlas nākamie. Vienkāršākais rēķins ir šāds: no dzinuma sākuma noskaita piecus vai sešus pumpurus, bet visu pārējo nogriež. Šis paņēmiens var kalpot par vidējo griešanas etalonu pie mums visvairāk audzētajām šķirnēm. Protams, ir arī tādas, kurām jāatstāj dzinums ar 10 – 12 pumpuriem. Vasarā vajag pavērot, pie kuras lapas attiecīgajai šķirnei izveidojies pirmais ķekars. Vairumā gadījumu tas ir pie trešās lapas vai nākamajām divām.
Ne vienam vien vīnkopim sažņaudzas sirds, ka, paklausot šādam ieteikumam, nākas nogriezt visu pārējo, dažkārt pat 2 – 3 m garu zara daļu. Iznāk, ka ļoti spēcīgi augošām vīnogām jānogriež līdz pat 90 % šā gada pieauguma. Ja to nedara, vīnkoks divos trijos gados izveido tādu zaru mudžekli, ko pat pieredzējis dārznieks ne labprāt ņemas likvidēt. Un normālu ražu no tāda neveidota vīnkoka nav ko cerēt.
Ar jauno dzinumu saīsināšanu vēl nepietiek. Kad šī operācija ir veikta, jāņem talkā iztēle, proti: katrs jaunā dzinuma pumpurs pavasarī dos jaunu dzinumu. Iztēlē jāmēģina saskatīt, kur tam būs brīvāka vieta augšanai, lai katrai lapai un ķekaram klāt tiek saule un vējš. Ja zars gulsies uz zara, tad apakšējie vairs nebūs ražotāji, bet gan barības vielu patērētāji. Tad jāizšķiras, vai likvidēt visu jauno dzinumu vai arī atstāt tikai vienu pumpuru – ar domu, ka no tā izaugušais jaunais dzinums pēc gada var noderēt. Nogriezt jau vienmēr var paspēt.
Būtībā ar vienreizēju apgriešanu rudenī ir par maz, šķēres jātur rokā visu vasaru, kad jāveic tā sauktā zaļā apgriešana. Daudz sīkāku un izsmeļošāku informāciju par šiem jautājumiem varat gūt Latvijas Vīnkopju un vīndaru kluba (tagad jau – biedrības) šogad izdotajā grāmatiņā «Vīnogu apgriešana un veidošana».