Artrīta pavadonis – locītavu iekaisums

Cits savukārt, vēl īsti nepamodies, uzreiz ķeras pie pretsāpju medikamentu lietošanas. Ja locītavu stīvums parādījies nesen, var mēģināt izlīdzēties ar medikamentiem, bet, ja nedēļas laikā sāpes tomēr nepāriet, ieteicams vērsties pie ārsta un noskaidrot to iemeslu, iespējams, vaininieks būs locītavu iekaisums – artrīts.

Artroze, osteoartrīts, artrīts, reimatoīdais artrīts... Šo vārdu virkni varētu turpināt vēl ilgi. Izdzirdot kādu no minētajiem vai līdzīgas saknes vārdiem, nezinātājs pirmajā brīdī var apmulst. Arī mediķiem reizumis nākas palauzīt galvu, mēģinot atcerēties, kā katru slimību atšķirt.

Artrīts ir vienas vai vairāku locītavu iekaisums, artroze saistīta ar deformējošiem procesiem locītavās (pēdu, gūžu, pirkstu, mugurkaula un citās locītavās), savukārt osteoartrīts ir kaulu locītavu iekaisums.

Medicīnā pazīstami vairāk nekā 200 artrīta veidu. No tiem visizplatītākie ir osteoartrīts (ar to slimo aptuveni 10% pasaules iedzīvotāju) un reimatoīdais artrīts. Dažos gadījumos artrīts var rasties arī no pārslimotas vīrusu infekcijas vai Laima slimības. Bērniem vecumā no 3 līdz 16 gadiem raksturīgs juvenilais artrīts.

Primārais - diagnostika

Lai noteiktu diagnozi "artrīts", vienalga, vai tas ir reimatiskas vai bakteriālas dabas, var paiet diezgan ilgs laika posms. Sākumā parasti sāpes locītavās ir tik maz izteiktas, ka slimnieks tām nepievērš uzmanību. Tikai pēc laika tās kļūst īdošas, velkošas, locītavās parādās tāda kā diskomforta sajūta. Pamazām locītavas sāk sāpēt arī kustoties.

Ja sāpes un stīvums locītavās parādās no rītiem, tas var liecināt par reimatiskas dabas saslimšanu. Ar reimatoīdo artrītu vairāk slimo sievietes vecumā no 25 līdz 50 gadiem, taču tikpat labi ar to var saslimt arī vecāka gadagājuma ļaudis.

Artrītam raksturīgi simptomi

Sāpes, stīvums un pat pietūkums locītavās, kas saglabājas ilgāk par trim dienām.

Stīvums locītavās pēc ilgāka miera perioda, piemēram, no rīta.

Sāpes vai diskomforts kādreiz traumētās locītavās.

Kustību traucējumi – saudzējot savu sāpošo locītavu, cilvēks var sākt klibot.

Artrīta rašanos var veicināt pārslimotas streptokoka infekcijas, piemēram, strutainā angīna. Cilvēks izārstējas, bet pēc kāda laika viņam sāk sāpēt locītavas. Sava loma ir arī ģenētiskai predispozīcijai.

Jāārstē laikus

Katram cilvēkam ir savs sāpju slieksnis, viens nespēj paciest pat niecīgas sāpes, cits turpretī ar sāpošām locītavām var mierīgi sadzīvot, daudz par to nekreņķējoties. "Veselības centra 4" ģimenes ārste Vizma Vecvērdiņa brīdina: artrīts, tāpat kā jebkura cita nopietna slimība, ir jāārstē, pretējā gadījumā no artrīta var veidoties artroze – locītavu deformācija. Artrīts var pāriet arī hroniskā formā, turpretī, ja slimība tiek "uzķerta" laikus un uzreiz uzsākta ārstēšana, gaidāms labvēlīgs iznākums - pacients ar laiku par šo slimību, iespējams, pat aizmirsīs.

Kolīdz parādījušās locītavu sāpes, pacientam ieteicams vērsties pie sava ģimenes ārsta. Vispirms tiks veikti klīniskie izmeklējumi: parastās asinsanalīzes, bet ar dažādiem bioķīmiskiem marķieriem tiks noteikts, vai tas ir parasts iekaisums (reaktīvas locītavu sāpes) vai reimatoīdas dabas. Noteikti būs nepieciešams arī rentgenoloģisks izmeklējums. Ja ir vienas locītavas iekaisums un nav sācies deformējošs process, iespējams, rentgena uzņēmums neko neparādīs, jo artrīta gadījumā var nebūt locītavu izmaiņu, tādā gadījumā pacients būs jānovēro ilgāku laiku, skatoties dinamikā.

Ne vienmēr līdzēs pašārstēšanās

Saskaroties ar kādu veselības problēmu, daudzi vispirms mēģina tikt galā saviem spēkiem, lasot dziedniecības grāmatas un ieklausoties kaimiņu padomos. Daktere Vecvērdiņa uzskata: var izmantot jebko no tautas medicīnas, arī kaimiņu padomus, ja vien tie neskādēs. Uz sāpošām locītavām var likt kāpostu lapas, dūņas, mālus, spirta kompresi, bet jābūt pārliecībai par diagnozi. Ja tas nebūs artrīts, bet kāda cita vaina (locītavas var sāpēt arī tad, ja ir onkoloģiskas dabas slimība ar metastāzēm locītavās), sildīšana var nākt tikai par ļaunu.

Vislabāk ārstam pavaicāt, vai pret konkrēto slimību der sildīšana. Pilnīgi iespējams, ka būs vajadzīgs tieši atvēsinošs efekts.

Šobrīd aptiekās bez receptēm nopērkami specifiski pretiekaisuma un pretsāpju līdzekļi. Dažas dienas pacients tos droši var lietot, jo tie palīdzēs uzveikt sāpes, vienīgi ilgāk par nedēļu gan ar tiem nevajadzētu aizrauties. Artrīta ārstēšanai ir arī specifiski medikamenti, bet tos var izrakstīt tikai ārsts.

Jāpārvērtē savs dzīvesveids

Tiklīdz noteikta diagnoze "artrīts", būs vajadzīgs saudzējošs režīms – vismaz iespēju robežās jācenšas atslogot sāpošās locītavas. Ārsts noteikti ieteiks lietot arī kādu medikamentu.

Lai turpmāk izvairītos no artrīta, der atcerēties:

jāvelk laika apstākļiem atbilstošs apģērbs. Pārāk plāns apģērbs var veicināt sāpes locītavās;

iespēju robežās jāizvairās no vīrusiem, pēc iespējas mazāk jāuzturas telpā, kurā ir kāds slims cilvēks, kā arī profilaksei jālieto vitamīni;

jāstiprina organisma imunitāte, ķermenis jānorūda;

svarīga nozīme ir izvēlētiem apaviem. Vienalga, vai tie ir ielas vai istabas apavi, tiem jābūt ar 3-4 centimetru papēdīti, lai vienmērīgi sadalītos slodze un tiktu saudzētas locītavas;

laiskošanās vietā jāizvēlas aktīvs dzīvesveids, vairāk jākustas;

locītavām tīk peldēšana - ūdenī tās tiek atslogotas. Ieteicams arī velosports;

jāpievērš uzmanība ķermeņa svaram - liekais svars var kļūt par veicinošo faktoru kaulu locītavu slimībai. Jo lielāks svars, jo lielāka slodze uz locītavām, un ar laiku tās var tikt deformētas;

lai uzturētu locītavas vingras un uzlabotu muskuļu spēku, nedrīkst aizmirst par vingrojumiem.