Advokāts: IeM dzīvu Talsu traģēdijā cietušu cilvēku nodēvē par mirušu (21)

Pēc viņa teiktā, apelācijas sūdzībā rakstītais skaidri liecina par valsts attieksmi pret Talsu traģēdijā cietušajiem.

IeM savā apelācijas sūdzībā nepiekrīt apgabaltiesas secinājumam, ka par sakropļojumu un izķēmojumu, kas iegūts no paaugstinātas bīstamības avota, cietusī persona var prasīt morālo kaitējumu no šā avota īpašnieka. Savu nostāju IeM pamato ar Augstākās tiesas (AT) skaidrojumu par morālā kaitējuma atlīdzināšanu personas nāves gadījumā.

Ministrija apelācijas sūdzībā norāda uz AT Senāta 1999.gada 31.marta spriedumu Nadeždas Zavolokas prasības lietā, kurā teikts, ka gadījums, kad māte prasa atlīdzināt morālo kaitējumu, ko radījusi viņas meitas nāve, nepieder pie likumdevēja noteiktajiem gadījumiem, kādos personai ir tiesības uz morālā kaitējuma atlīdzinājumu.

Gobzems uzsvēra, ka Ručevskis un viņa māte no valsts bija lūguši piedzīt kompensāciju un zaudējumus par traģēdijas nodarīto kaitējumu, tostarp par Ručevska sakropļojumu - viņš 1997.gadā rīkotajos iekšlietu dienestu svētkos Talsos izkrita no ugunsdzēsēju auto pacēlāja groza un guva nopietnas traumas, nevis gāja bojā.

IeM Preses centra vadītāja Laura Karnīte pauda sašutumu par šādu apelācijas sūdzības interpretāciju, sakot, ka sūdzībā nevienā vārdā Ručevskis nav nodēvēts par mirušu personu. Apelācijas sūdzībā norādītā atsauce uz AT Senāta spriedumu pievienota, jo tajā AT skaidrojusi likuma pantus par morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu. Izvērstāku skaidrojumu Karnīte solīja sniegt vēlāk.

Karnīte uzsvēra, ka šāda apelācijas sūdzības interpretācija ir nekorekta. Ministrija gan citējusi AT Senāta spriedumu lietā, kurā tiek lūgts atlīdzināt morālo kaitējumu bērna nāves gadījumā, taču nevis tāpēc, ka ir mirusi persona, bet gan lai pamatotu IeM nostāju, ka morālā kaitējuma atlīdzināšanas pamatus nosaka tikai Civillikuma 19.nodaļas 2.daļa, nevis šī likuma 2347.un 2349.panti, kas minēti apgabaltiesas spriedumā.

Jau ziņojām, ka oktobra sākumā Rīgas apgabaltiesa no valsts par labu Ručevskim un viņa mātei prasīto 400 000 latu vietā piedzina kopumā 120 000 latu kompensāciju un 11 234 latu zaudējumus par traģēdijas nodarīto kaitējumu.

Apelācijas sūdzībā IeM raksta, ka spriedumu pārsūdz pilnā apjomā.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka Civillikuma pants, kas paredz personai tiesības lūgt atlīdzību par morālo kaitējumu, ir spēkā tikai no 2006.gada 1.marta, tāpēc likuma normas par morālā kaitējuma atlīdzināšanu piemērotas nepamatoti.

Arī iepriekšminētā norma par tiesībām prasīt morālā kaitējuma atlīdzību no paaugstinātas bīstamības avota īpašnieka, IeM ieskatā, piemērota nepamatoti.

IeM norādījusi vēl vairākus apsvērumus un lūgusi AT atcelt Rīgas apgabaltiesas spriedumu un prasību noraidīt pilnībā.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa daļēji apmierinājusi jau vairākas prasības saistībā ar Talsu traģēdiju un piedzinusi vairāku simtu tūkstošu latu kompensācijas. Vairāki spriedumi pārsūdzēti apelācijas kārtībā, bet daļai no tiem pārsūdzības termiņš vēl nav beidzies.

Apgabaltiesā līdz šā gada septembra vidum bija iesniegti 13 prasību pieteikumi par Talsu traģēdijas radīto ciešanu kompensēšanu. Divas prasības iesniegtas arī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, un tās paredzēts izskatīt decembrī.

Kā ziņots, 1997.gada 28.jūnijā Talsos Iekšlietu ministrijas rīkotajos svētkos, 19 metru augstumā lūstot un krītot autopacēlāja grozam, dzīvību zaudēja deviņi bērni, bet vēl vairāki guva traumas un ievainojumus.

Pacēlājs bija novietots uz automašīnas "Kamaz" bāzes, šoferu uzdevums bija pacelt gaisā bākugunis, kas būtu simboliska svētku lāpa. Taču pacēlājs tika izmantots pavisam citiem mērķiem - tā grozā ļāva iekāpt cilvēkiem, un grozs tika pacelts apmēram 30 metru augstumā, lai iekāpušie varētu aplūkot pilsētas panorāmu.

Instrukcija paredzēja, ka grozā drīkst atrasties ne vairāk kā četri pieauguši cilvēki, bet liktenīgajā brīdī tajā atradās 22 cilvēki, no kuriem vairākums bija bērni. Pacēlāja strēle neizturēja slodzi, un cilvēki nokrita uz asfalta.