Rojā uzvar "Demokrāti.lv", Mērsragā - "Demokrātiju visiem" (37)

Rojā ir 3609 balsstiesīgie vēlētāji, bet Mērsragā - 1500.

Iecirknī Rojas Kultūras centrā nobalsojuši 1099 cilvēki (46,67% no šajā iecirknī reģistrētā vēlētāju skaita), Kaltenes klubā - 177 (37,5%), Melnsila "Varoņos" - 54 (29,35%), Rudes klubā - 255 (43,59%).

Rojas novada domes vēlēšanās iepriekšējā balsošanā piedalījās 314 vēlētāji (8,73% no reģistrēto skaita), bet atrašanās vietā balsoja 41 cilvēks (1,14%).

Mērsraga pašvaldības vēlēšanās iepriekšējā balsošanā piedalījās 238 vēlētāji (15,92%), bet atrašanās vietā balsoja 78 cilvēki (5,22%).

Uzvaras lauri "Demokrāti.lv" un "Demokrātiju visiem"

Rojas novada domes vēlēšanās pārliecinoši uzvarējis politiskais spēks "Demokrāti.lv". Savukārt Mērsraga novada domes vēlēšanās pārliecinošu uzvaru guvis politiskais spēks "Demokrātiju visiem".

"Demokrāti.lv" iegūs astoņas vietas Rojas novada domē, zemnieki - trīs, "tēvzemieši" un "Apvienība par atklātību" - pa vienai.

Par politisko spēku "Vienoti Mērsragam" atdota 191 balss jeb 21,804%, kas tam nodrošinās trīs vietas Mērsraga novada domē. Par "Demokrātiju visiem" balsojuši 620 vēlētāji jeb 70,776%, kas šim politiskajam spēkam ļaus iegūt desmit vietas pašvaldībā.

Ievēlētie deputāti

Mērsraga novada domē ievēlēti Lauris Karlsons, Jānis Budreika, Aigars Šteinbergs, Ārija Logina, Gunta Fībiga, Elvis Misiķis, Ivars Smilga, Aivars Pēteris Krikauskis, Vija Klēvere, Gvido Erķis no "Demokrātiju visiem", kā arī Ivars Indruškēvičs, Ilze Indruškēviča un Roberts Šiliņš no "Vienoti Mērsragam".

Rojas novada domē ievēlēti Eva Kārkliņa, Lāsma Ķirse, Haralds Valdemārs, Mareks Štāls, Uldis Feldbergs, Ilona Klāviņa, Inga Lēmane, Gundega Kalniņa no "Demokrāti.lv", Jānis Žoluds, Jānis Zivtiņš un Guntra Stocka no Latvijas Zemnieku savienības, Liāna Bērziņa no "tēvzemiešiem" un Ingus Matisons no "Apvienības par atklātību".

Abās novada domēs darbosies pa 13 deputātiem.

Sākotnēji vēlētāju aktivitāte - neliela

Kā ziņots, sestdien no rīta cilvēku aktivitāte Rojas un Mērsraga pašvaldību vēlēšanās bija neliela, bet dienas laikā tā pieauga.

Rojas pagastā darbojās četri vēlēšanu iecirkņi - tie ierīkoti Rojas Kultūras centrā, Kaltenes klubā, Melnsila "Varoņos" un Rudes klubā. Savukārt Mērsraga pagastā darbojās viens vēlēšanu iecirknis Mērsraga tautas nama telpās.

2009.gada pašvaldību vēlēšanās, kad Roja un Mērsrags bija kopā, Rojas Kultūras centra iecirknī reģistrēta 1341 derīga vēlēšanu aploksne, Rudē - 304, Kaltenē - 230, Melnsilā - 84, kopā Rojas pagastā - 1959. Savukārt Mērsragā pašvaldību vēlēšanās piedalījās 707 cilvēki.

Vēlētāju aktivitāte maza, jo daudzi strādājot ārzemēs

Mērsraga novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Valentīna Renckulberga atzina, ka vēlētāju aktivitāti šajās vēlēšanās negatīvi ietekmēja tas, ka daudzi iedzīvotāji devušies strādāt uz ārzemēm. No 1500 Mērsragā reģistrētajiem vēlētājiem tika cerēts uz 800 cilvēku atnākšanu pie vēlēšanu urnām.

Kā apstiprināja Renckulberga, vēlēšanas noritēja mierīgi, nekādi incidenti, pārkāpumi vai pārpratumi nav konstatēti.

Uz Rojas domi kandidēja 68 kandidāti no pieciem sarakstiem, bet uz Mērsraga domi - 33 kandidāti no trim sarakstiem.

Pašvaldību vēlēšanas notiek pašreizējā Rojas novada teritoriālajās vienībās - Rojas pagastā un Mērsraga pagastā.

Izsludina vēlēšanas pēc Rojas novada sadalīšanas

Rojas novada domes un Mērsraga novada domes vēlēšanas Centrālā vēlēšanu komisija izsludināja 2010.gada 22.septembrī, pamatojoties uz 2010.gada 16.septembrī Saeimā pieņemto likumu "Par Rojas novada sadalīšanu un jaunizveidoto novadu darbības sākšanu".

Kā ziņots, vakar pie Mērsraga vēlēšanu iecirkņa sastaptie iedzīvotāji Mērsraga atdalīšanos no Rojas novada novērtēja pozitīvi.

"Tā bija kļūda, ka Mērsrags un Roja vispār apvienojās,"

sacīja iedzīvotājs Jānis Dumbris. "Būs labāk," Jānim piekrita viņa māte Genoveva, kura bija atnākusi nobalsot pašvaldības vēlēšanās kopā ar dēlu.

Mērsraga un Rojas iedzīvotāji līdz šim dzīvojuši salīdzinoši savrupi. "Cik tad mēs braucam uz to Roju," sacīja Genoveva. Jānis gan piebilda, ka viņa bērni no Mērsraga brauc uz mūzikas skolu, kas atrodas Rojā.

Zvejniecībā nodarbinātie - ieguvēji

Par to, ka Mērsraga lēmums atdalīties no Rojas ir pareizs, nešaubās arī studente Madlēna, kura pašlaik dzīvo un mācās Rīgā. "Visvairāk iegūs tie, kuri nodarbināti zvejniecībā. Viņiem būs visas kvotas, visi būs vienlīdzīgi, ne tā, kad mēs bijām kopā," skaidroja jauniete.

Viņai  vēlēšanās izvēlēties neesot bijis grūti. "Es uzreiz zināju, par ko balsot," sacīja Madlēna, taču piebilda, ka viņai tīkami kandidāti bijuši divos sarakstos. Līdz ar to vēl labāk būtu bijis, ja divi saraksti būtu "sakombinēti kopā".

"Sākumā visi ļoti protestēja pret to, ka mums jābūt kopā. Bet tagad, kad esam atdalījušies, visa tā aktivitāte ir noplakusi. Es nezinu, vai cilvēkiem tas tiešām ir tik svarīgi. Savējo viņi panāca, bet, kas būs tālāk, es nezinu," norādīja jauniete, komentējot Mērsraga iedzīvotāju pašreizējo noskaņojumu.

"Tādēļ, ka gribam saimniekot paši savā novadā," tā pensionēta skolotāja Inta Apse atbildēja uz jautājumu, kāpēc atbalsta Mērsraga patstāvību.

"Tā Roja mūs tomēr mazliet ietekmēja."

Viņa stāstīja, ka dažiem vietējiem iedzīvotājiem ir vienalga, "arī man kā pensionārei, kāda tur atšķirība - ir kopā vai nav, man jau neko dižu nevajag". Savukārt strādājošajiem iedzīvotājiem, it īpaši tiem, kuri nodarbināti no budžeta finansētās institūcijās, Mērsraga patstāvība esot būtiska.

Savukārt Rojā sastaptā pensionāre Mārīte Leja, kura iepriekš dzīvojusi Sabilē, bet nu jau desmit gadus ir Rojas iedzīvotāja, atzina, ka neizprot iemeslus, kāpēc Mērsrags vēlas atdalīties no Rojas novada. "Es domāju, ka nevajadzēja atdalīties. Cik es saprotu no tā, ko esmu lasījusi, viņi jūtas "apbižoti". Tiešām nezinu, kāpēc viņi vēlas atdalīties," sacīja Leja. Tomēr viņa uzskata, ka viņu personīgi Mērsraga atdalīšanās no Rojas nekādi neietekmēs.

Līdzšinējā Rojas novada domes darbu Leja vērtēt atturējās. "Man nav nekādas saskares ar domi. Man ir tik liela pensija, ka no pašvaldības nekas nav jālūdz," sacīja Leja.