Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tas, kādus augus izvēlēties un cik daudz vietas tiem ierādīt, ir katra paša ziņā. Protams, nevajadzētu veidot kolekciju uz vienīgās palodzes vienistabas dzīvoklī… Patiesībā pietiek ar pāris augiem, lai telpa atdzīvotos.
- Pēc garas un bagātīgas ziedēšanas lisimahijas (Lysimachia) parasti izmet, iepriekš paņemot spraudeņus apsakņošanai. Arī vecos augus var saglabāt uz nākamo gadu, bet jaunie tos pārspēj gan augšanā, gan ziedēšanā. Gaismā, siltumā, kūdrā, zem seguma lisimahiju galotņu spraudeņi sakņojas bez rūpēm. Jauno lisimahiju spilgti dzeltenie ziedu čemuri uzzied jau aprīļa sākumā.
- Pušķziedu dihorisandra (Dichorisandra thyrsiflora) pēc noziedēšanas pamazām zaudē lapas un ieiet ziemas miera periodā. To bieži jauc ar tautā populāro zelta stīgu jeb smaržīgo kalīziju (Callisia fragrans), taču dihorisandra atšķirībā no kalīzijas zied ar iespaidīga lieluma ziedkopām un pēc tam atpūšas. Smaržīgā kalīzija zied reti ar nelieliem ziediņiem, bet savas vērtīgās stīgas ražo visu gadu. Dihorisandru visvieglāk pavairot ar dalīšanu, to dara agri pavasarī pēc miera perioda.
- Uz dažām stundām diennaktī vēl uzplaukst naktskaralienes jeb lielziedu selenicereja (Selenicereus grandiflorus) gleznie, pēc vaniļas smaržojošie ziedi. Kaktusi jālaista ar mīkstu istabas temperatūras ūdeni. Ja kāpelējošie dzinumi sāk par daudz izplesties, tos var izmantot par spraudeņiem, nogriežot aptuveni 10 – 15 cm garus. Tos sakņo kūdrā, siltumā, gaismā un noteikti bez seguma.
- Ar spilgti rozā ziedu čemuriem oktobrī priecē Zībolda sedums (Sedum sieboldii), ko lielāloties izmanto kā iekarināmu, retāk kā augsni sedzošu augu. Zībolda sedumam ir arī baltraibā šķirne ''Variegata'', kam ziedi ir tādā pašā krāsā kā pamatsugai. Pēc noziedēšanas uz ziemu augi nomet dzinumus. Pavasarī no saknēm ataug jauni. Ne pārāk aukstās ziemās piesegts Zībolda sedums var pārziemot ārā dobē. Sukulenti vislabāk jūtas vēsās un ļoti gaišās telpās. Tos viegli pavairot gan ar spraudeņiem (arī ziedēšanas laikā), gan ar sakņu dalīšanu.
- Kapzemes efejvīns (Rhoicissus capensis) ir mūžzaļš, spēcīgs kāpelētājkrūms ar diezgan lielām lapām. Ja telpās ir sauss gaiss, tās cītīgi un regulāri jāmiglo ar mīkstu ūdeni. Nedrīkst pārlaistīt, citādi sāk birt lapas. Oktobrī augu var vēlreiz pārstādīt, taču nepieciešams liela izmēra pods, jo līdz ar parastajām saknēm efejvīnam ir arī ievērojami sakņu paresninājumi barības vielu uzkrāšanai. Neizskatīgus, izstīdzējušus vai citādi traucējošus dzinumus var apgriezt.
- Psīdijas (Psidium) jeb gvajaves telpās var audzēt gan kā krūmu, gan kā koku. Pavasarī ziedējušiem augiem tagad var ieriesties nelieli, dzelteni bumbierveida augļi. Tie izveidojas un nogatavojas aptuveni piecos mēnešos. Psīdijas var ražot telpās, bet, lai būtu labāks rezultāts, der piepalīdzēt ar otiņu apputeksnēt ziedus. Laista, jo pārāk mitrā augsnē var ciest no puves. Pēc noražošanas ziemas periodā psīdijas ieteicams turēt vēsā (ap +5 °C), bet gaišā vietā.
- Mūžzaļā ātraudzīgā podraneja (Podranea) gadā izaug 3 metrus, no jūlija līdz oktobrim tā zied ar rozā trompetveida ziediem, kas atrodas apmēram 30 cm garās skarās. Pēc noziedēšanas podranejas stipri apgriež un pa ziemu noliek tumšā, vēsā vietā. Pie šīs pašas bignoniju dzimtas pieder arī mūžzaļā pandoreja (Pandorea), tā zied rozā ziediem, ir paškāpelētāja, bet ziemā augu neapgriež (ziemas temperatūra ir +15 °C). Podranejas apgrieztos dzinumus var izmantot par spraudeņiem.
- Epifītpapardēm platicērijām (Platycerium) jeb briežragpapardēm telpās vajadzīga liela vieta. Atšķirībā no citām papardēm tās labi piemērojas siltām, kā arī vēsām telpām. Aug gan gaišās, gan ēnainās vietās, tikai ne tiešos saules staros. Bagātīgi saaugušus augus reizēm grūti aplaistīt, tad podu iegremdē ūdenī, kam pievieno arī mēslojumu. Laistīšanai izmanto mīkstu ūdeni. Platicērijas var stādīt vienā podā ar orhidejām, jo augsne un kopšana tām ir vienāda. Telpās ar siltu un sausu gaisu platicērijas bojā bruņutis.
- Istabas papardēm nefrolēpēm (Nephrolepis) visu gadu vajadzīgs siltums, tās pat var pieradināt pie saulainas vietas. Nefrolēpju šķirnes ir samērā izturīgas pret sausu gaisu telpās. Nefrolēpēm nav miera perioda, tās laista un mēslo visu gadu. Ja nefrolēpei izveidojies par daudz stīgu, oktobrī tās aptin ap sakņu kamolu un augu pārveļ nedaudz lielākā podā, pieberot gar malām svaigu augsni. Sakņu kamolu rudenī nevajag izjaukt.
- Pēc karstās, saulainās vasaras otrreiz gadā uzzied bilbergijas (Billbergia) – neīstie ziedi ir rozā krāsā, sakopoti nokarenās vārpās. Lai augi bieži ziedētu, tos ieteicams savureiz paturēt sausumā. Tā kā bilbergijas ir epifīti, tās caur lapām var saņemt ūdeni miglas vai rasas veidā. Miglošanai izmanto mīkstu ūdeni. Labāk, lai augsne podā ir sausāka, nevis par slapju. Pirms mēslošanas tai noteikti jābūt mitrai.
- Banāns (Musa) ir piemērots telpās, kas ir vienmērīgi siltas visu gadu. Ātrāk izaug no atdalīta sakņu dzinuma, taču var ieaudzēt arī no sēklām (sīkas, mazas, melnbrūnas sēkliņas banāna auglī). Banānam nav iebildumu pret sausu gaisu. Lielās lapu plātnes pašas rūpējas par gaisa mitrināšanu, taču tās viegli plīst. Augam vajag lielu vietu telpā un arī iespaidīga izmēra podu. Augsnei vienmēr jābūt mitrai, lai ūdens pietiktu gan varenajam banānam, gan gaisa mitrināšanai caur lapām.