Augstlēcēji kaimiņos: igauņi un eiro (4)

Banku eksperti Latvijā ir vienisprātis – igauņi ir izpildījuši mājasdarbu, nezaudējot galvu „treknajos gados” un jau pēc pāris nedēļām kļūs par vadošo valsti Baltijā.

Igaunijas pievilcība augs

Andris Strazds, „Nordea” bankas vecākais ekonomists norāda – pati par sevi Igaunijas kronas nomaiņa ar eiro būtisku ietekmi uz Latviju neatstās, taču ir vērts paskatīties uz iemesliem, kāpēc igauņi ir spējuši pievienoties eiro zonai. „Viens no svarīgākajiem iemesliem ir tas, ka „treknajos gados” Igaunija mērķtiecīgi veidoja budžetu ar pārpalikumu un šobrīd tās budžeta deficīts ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES). Šī ir būtiska priekšrocība, piesaistot ārvalstu investorus, jo Igaunija var ticami apsolīt investoriem, ka nākotnē nepaaugstinās nodokļus. Latvija un Lietuva šādu solījumu dot šobrīd vēl nespēj. Līdz ar to Igaunija, visticamāk, nākamgad būs veiksmīgāka investoru piesaistē nekā Latvija – taču galvenais iemesls tam ir nevis eiro, bet gan stabilā Igaunijas valdības finanšu situācija,” esmaja.lv pauda A. Strazds.

Arī „Swedbank” vecākais ekonomists Dainis Stikuts esmaja.lv uzsvēra to, ka investoru acīs Igaunija savu pievilcību ir tikai pastiprinājusi. Tomēr, pēc viņa domām, Igaunijas iestāšanās eiro zonā palielinās optimismu un uzticību visam Baltijas valstu reģionam kopumā. Riska novērtējums uzlabosies, pievilinot reģionā arī investīcijas. „Protams, lielāki ieguvumi būs tieši Igaunijai (un, iespējams, ka daļa no potenciālām investīcijām aizies garām Latvijai uz Igauniju), bet arī Latvijai būs ieguvumi zināmā mērā.”

Taču būs jārēķinās ar to, ka līdz ar to Latvijai sekmīgi konkurēt ar Igauniju varētu būt jau daudz grūtāk. „Jau tagad eiro procentu likmes Igaunijā ir ievērojami mazākas nekā Latvijā – risku profilam uzlabojoties, līdz ar eiro ieviešanu, tās vēl vairāk mazināsies. Taču, ja Latvija tikpat mērķtiecīgi strādās pie reformām, arī mēs varētu reālistiski sagaidīt pozitīvu vērtējumu no Eiropas Komisijas. Turklāt, Igaunijas „atrāviens” var likt mums nopietnāk apsvērt tās prioritātes, ko varam izmantot, kopīgi konkurējot par starptautiskām investīcijām,” uzskata D. Stikuts.

Spekulē ar eiro nākotni

„SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis esmaja.lv skaidroja, ka patlaban eirozonas valstis, ir nostādītas ļoti grūtā situācijā, jo tām jāsaskaras ar nopietnām ekonomiskām problēmām, ko izraisījusi sarežģījumi Grieķijā un Īrijā. Līdzīgas problēmas draud Portugālei, Itālijai un Spānijai. „Tādēļ izskan zināma skepse un argumenti par eiro nākotni, kādēļ tā ieviešana Igaunijā varētu šķist lieka, bet Latvijai – nevajadzīgs mērķis. Tomēr šādi scenāriji pagaidām vairāk ir spekulāciju līmenī, kas nedrīkst ietekmēt nosprausto mērķi,” pauda eksperts.

Viņš piebilst, ka eiro ieviešana ir ne vien Baltijas ekonomikas un finansiālās stabilitātes, bet arī izteikti politisks jautājums. „Tādēļ arī Latvijai ir ļoti svarīgi, ka Igaunijā tiks ieviests eiro. Jāatzīst, ka, ieviešot eiro, Igaunija iegūs zināmu privilēģiju attiecībā uz kaimiņiem. Taču tas ir likumsakarīgi, jo tas ir sasniegts, pateicoties ilgstoši un kvalitatīvi veiktajām reformām ekonomikā un valsts pārvaldē. Ja Latvija turpinās iesāktās reformas, Igaunijas ieguvumus izjutīs arī Latvija, jo notiekošais piesaistīs uzmanību visam reģionam. Latvijai radīsies iespēja uzlabot kredītreitingu un piesaistīt investīcijas, arī esot ārpus eirozonas. Šajā procesā nav pat tik svarīgi eiro ieviešana noteiktajā gadā, cik svarīgi ir cieši sekot eiro ieviešanas kursam.”

Ceļš uz eiro – caur ērkšķiem un reformām

Pēc D. Gašpuita domām labāka reputācija noteikti atsauksies arī uz Igaunijas ražojumu vērtējumu un atvieglos to eksporta iespējas. Uzmanība un uzticība Igaunijai var dot papildus impulsu, kā rezultātā Igaunija savā attīstībā vēl vairāk atrausies no pārējās Baltijas valstīm.

„Igaunijai pazudīs valūtas risks un radīsies pieeja Eiropas Centrālās bankas līdzekļiem. Igaunija kā valsts iegūs uzticamības pārsvaru pār abām kaimiņvalstīm, kas būs ekonomiku veicinošs faktors. Iespējams, noteikts investīciju apjoms caur Igauniju ieplūdīs arī Latvijā un Lietuvā, kā rezultātā pozitīvas tendences Igaunijā aktivizēs darbību arī blakus valstīs.”

Kā negatīvu faktoru D. Gašpuitis min Igaunijas jaunās saistības. „Tas ir, Igaunijai iestājoties eirozonā, tai nāksies piedalīties grūtībās nonākušo biedru, kas vairumā ir ar ievērojamāk augstāku attīstības līmeni, glābšanas procesā. Ņemot vērā paredzamās milzīgās summas, kas nepieciešamas, tas var būt liels slogs Igaunijas nodokļu maksātājiem un izsaukt lielu pretestību,” brīdina „SEB bakas” makroekonomikas eksperts.

D. Gašpuitis piebilst, ka pievienošanās eirozonai nepieciešama, lai mazās un atvērtās ekonomikas iegūtu stabilitāti un pamatu ilgtspējīgai attīstībai. „Baltijas valstu virzība uz eirozonu dziļa ekonomiskā krituma un rekordliela bezdarba laikā ir spiedušas turpināt sāpīgās, bet nepieciešamās reformas daudzās jomās, lai ieliktu ilgtermiņa attīstības priekšnosacījumus. Eiro ieviešana ir veids, kā nodrošināt valsts ilgtermiņa stabilitāti un vienlaicīgi uzliek pienākumu atbildīgi īstenot savu ekonomisko politiku,” klāstīja D. Gašpuitis.