Pilsonības likuma grozījumu pieņemšanu prognozē pusgada laikā

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Pilsonības likuma grozījumus varētu sagatavot pusgada laikā, un optimistiskā gadījumā balsojums Saeimā varētu būt ap Lieldienām.

Saeimas Pilsonības likuma grozījumu komisijas deputāti trešdien sprieda, ka pie likuma grozījumiem jāstrādā intensīvi, bet iznākumam jābūt kvalitatīvam. Šim mērķim izvirzītais termiņš ‒ pusgads ‒ ir pietiekams, bet ilgākais pieļaujamais, kādā likuma grozījumi būtu jāsagatavo un jāpieņem, norādīja apakškomisijas priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais ("Vienotība").

Pilsonības likuma grozījumus veidos trīs jautājumu blokos. Pirmais no tiem ‒ dubultpilsonības iegūšana ārvalstīs dzīvojošajiem ‒ ir iztirzāts jau iepriekšējā Saeimas sasaukuma laikā, tādēļ komisija pēc divām nedēļām sāks skatīt pilsonības piešķiršanu Latvijā dzimušu nepilsoņu bērniem. Savukārt trešais jautājumu loks, ko apakškomisija sagatavos, būs par pilsonību tiem Latvijas pilsoņu bērniem, kas dzimuši ārvalstis, informēja Saeimas Preses dienests.

Deputātiem ekspertu viedoklis audioierakstos

Tie deputāti, kuri apakškomisijas darbā iesaistījušies šajā Saeimā, tika aicināti iepazīties ar iepriekš vairāk nekā desmit apakškomisijas sēžu audioierakstiem un dokumentāciju, kuros fiksēts arī pieaicināto ekspertu viedoklis.

Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš žurnālistiem trešdien pastāstīja, ka Pilsonības likuma grozījumu virzība rāda, ka diez vai ātrāk par trīs vai četriem mēnešiem tas būtu izdarāms. Līdz ar to, optimistiski prognozējot, galīgais lasījums Saeimā varētu notikt ap vai pēc Lieldienām.

Likuma maiņa - politiska griba

Spriežot par Pilsonības likuma pašreizējo regulējumu un problēmām, deputāti par nepieņemamu atzina praksi atņemt Latvijas pilsonību cilvēkiem, kuri profesionālu apsvērumu dēļ devušies uz citu valsti un pieņēmuši tās pilsonību. Deputāts Valērijs Agešins ("Saskaņas centrs") izteicās, ka šādu cilvēku medības ir jāizbeidz, un Čaklais piekrītot sacīja, ka nevar aicināt iestādes nepildīt likumā noteikto, taču vienlaicīgi jāsaprot, ka dubultpilsonības aizliegums Latvijā vairs nav aktuāls, un deputātiem ir politiska griba to mainīt.

Kusiņš atzina, ka Pilsonības likums nav grozīts kopš 1997.gada un satur atsauces uz vairs spēkā neesošiem normatīvajiem aktiem, līdz ar to tajā būs nepieciešami arī vairāki tehniski grozījumi. Deputāti vienojās aicināt valdību sniegt priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam, tostarp izvērtējot nepieciešamās tehniskās izmaiņas, lai likums atbilstu laika garam.

Jau vēstīts, ka, līdzīgi kā 10.Saeimā, arī šajā sasaukumā izveidota Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija. Tās deputāti nolēma turpināt izskatīt iepriekšējā sasaukumā nepabeigtos grozījumus Pilsonības likumā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam noteikts 2012.gada 1.janvāris.

Uz augšu