Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Brīdī, kad Latvijā aizvien vairāk uzņēmumu sāk aizkavēt algu izmaksas darbiniekiem un lēnām sēžas rindā uz bankrota pieteikšanas soliņa, Nedēļa secina – tulkošanas industrija pa valsts ekonomiski nestabilajiem ūdeņiem peld stabili kā okeāna laineris.
Šīs industrijas speciālisti neizjūt darba apjomu samazināšanos un pilnīgi pamatoti nākotni zīmē tikai ar augšupejošām līnijām. Nozarē strādājošajiem nav jāsaskaras ar tādām netīkamām lietām kā algu aizturēšana vai štatu samazināšana. Tieši otrādi – šeit darbinieku joprojām ir par maz un katrs jaunpienākušais speciālists var rēķināties ar gaišu, tumšo ekonomikas mākoņu neapmāktu vietiņu zem savas profesijas saules.
Var uzķerties uz amatieriem
Šobrīd Latvijā tulkošanas pakalpojumus sniedz aptuveni 70 uzņēmumu. Atšķiras gan piedāvāto valodu skaits, gan tas, vai birojs veic tikai rakstisku vai arī mutisku sinhrono tulkošanu. Daļa biroju piedāvā arī dažādus papildpakalpojumus, tostarp tekstu korekciju, rediģēšanu un piemērošanu vietējās valodas un leksikas īpatnībām. Pakalpojumu cenas starp uzņēmumiem īpaši neatšķiras – vienas A4 formāta lapas pārtulkošana kādā no populārākajām valodām vidēji izmaksā ap septiņiem latiem. Ja tulkojums vajadzīgs eksotiskākā mēlē vai arī teksts ir ļoti specifisks, terminoloģijas niansēm pārbagāts, jāņem vērā pāris latu piemaksa par katru lapu. Tāpat arī jārēķinās ar papildu izmaksām, ja tulkojumam nepieciešams notariāls apstiprinājums.
Latvijas tirgū darbojas arī ar kompānijām nesaistīti tulki – viņi piedāvā nedaudz zemāku cenu, tomēr, ja vien nav bijusi iepriekšēja sadarbība, pastāv risks "uzķerties" uz kādu amatieri, kurš nespēj garantēt pienācīgo kvalitāti.
Bez tradicionālo dokumentu, tekstu vai konferenču tulkojumu birojiem pastāv arī uzņēmumi, kuri specializējas kinofilmu vai televīzijas pārraižu tulkošanā. Tomēr šajā lauciņā tirgus ir visai sadalīts, un tur pārsvarā dominē ārvalstu kompāniju vietējās pārstāvniecības.
Labu speciālistu ir maz
"Manuprāt, tulkošanas bizness Latvijā vēl ir bērna autiņos. Joprojām jūtams tulku trūkums, un tā ir viena no jomām, pēc kuras vienmēr būs pieprasījums, jo labu speciālistu ir ļoti maz," atzīst tulkošanas biroja Hieroglifs & Hieroglifs Translation valdes priekšsēdētāja Diāna Kalēja. Viņas vadītais uzņēmums Latvijā darbojas jau trešo gadu un šobrīd piedāvā tulkojumus vairāk nekā 50 valodu kombinācijās, turklāt šogad atvērta arī uzņēmuma filiāle Rumānijā. Starp pieprasītākajiem pakalpojumiem tiek minēti tulkojumi no angļu, vācu un krievu valodas uz latviešu, lietuviešu un igauņu. "Kopš esam iestājušies ES, visas savienības dalībvalstu valodas ir pieprasītas, un labi speciālisti ir visu laiku nodrošināti ar darbu," stāsta Kalēja, piebilstot, ka pēdējā laikā manāmi pieaudzis arī pieprasījums pēc tulkojumiem ķīniešu valodā.
Speciālistu trūkumu viņa skaidro ar akadēmisko programmu neatbilstību nozares prasībām – lai arī tulkus gatavo vairākas augstskolas, tomēr ikdienas darbā nepieciešamās prasmes pilnībā nepiedāvā neviena no tām. "Ir ļoti mazs procents jauno speciālistu, kuri ar savām zināšanām būtu spējīgi nodrošināt labu kvalitāti ārvalstu klientam. Viena no lielākajām problēmām, ar ko saskaramies, – tulki netiek mācīti darbam ar nepieciešamajām datorprogrammām, kas ir obligāta prasība ārvalstu klientiem," viņa skaidro.
Tirgus turpina augt
Šim novērojumam piekrīt arī tulkošanas biroja E-Tulkojumi projektu vadītāja Laura Gulbe: "Ir ļoti grūti atrast kvalificētus un uzticamus tulkus. Daļai jauno tulku ir salīdzinoši vājas latviešu valodas zināšanas, kas nebūt nav mazsvarīgi."
Arī viņas pārstāvētais uzņēmums tirgū pastāv jau trīs gadus un šajā laikā ir paplašinājies – iesākumā pakalpojumi sniegti tikai dažās pieprasītākajās valodās, bet nu jau piedāvājumā ir vairāk nekā 40 valodu. Gulbe lielo pieprasījumu skaidro ar globalizācijas ietekmi, kas paver iespējas uzņēmumiem darboties vairākās valstīs vienlaikus. Tāpēc nepieciešami līgumu, pamācību un tehnisko aprakstu tulkojumi. Tāpat arī Latvijas nestabilā ekonomika mudina aizvien vairāk uzņēmēju pievērsties citvalstu tirgum, kas šim biznesam, saprotams, ir kārtējais ieguvums. "Arī nākotnē pieprasījums pēc tulkošanas pakalpojumiem noteikti pieaugs, jo biznesa vide Latvijā kļūst par mazu, ir nepieciešams paplašināt biznesa robežas. Tas nozīmē, ka rodas vajadzība vai nu pēc izciliem lingvistikas speciālistiem uzņēmumā, vai arī pēc tulkošanas biroja pakalpojumiem," norāda Gulbe. Vairākumā gadījumu uzņēmumi izšķiras par tulkošanas biroja pakalpojumiem, jo būtu neiespējami pašiem uzturēt darbiniekus, kuri, piemēram, spēj ātri un kvalitatīvi veikt tulkojumus četrdesmit valodās.
Viņa gan neslēpj: lai arī tulkošanas nozarē tirgus ir visai piesātināts un konkurence kļūst aizvien spraigāka, tomēr pieprasījums joprojām turpina pieaugt, tāpēc krīzes pazīmes šajā jomā nav jūtamas un nekas neliecina par iespējamu nestabilitāti pārskatāmā nākotnē.
Tas nav viegli
Tulkotāja profesija ir arī viena no tām, kas paver vienu no gludākajiem ceļiem uz karjeru starptautiskajā arēnā. Par to pārliecinājusies Elīna Erlmane, kura šobrīd strādā Zviedrijā – tulko zviedru un angļu valodas tekstus latviešu valodā. Savu profesiju izvēlējusies, pateicoties bērnībā lasītajām svešzemju grāmatām, 90. gadu sākumā viņa sāka tulces karjeru kā zviedru valodas speciāliste. Tobrīd tieši skandināvu valodas, tāpat kā angļu, bijušas vispieprasītākās, bet šo valodu speciālisti – skaitliski maz pārstāvēti. Šobrīd Erlmane strādā kā pašnodarbināts tulks Zviedrijā un atzīst – salīdzinot ar Latviju, tur ir atviegloti uzņēmējdarbības iesākšanas noteikumi, kā arī viegli saprotama nodokļu politika.
"Vērā ņemams faktors ir tas, ka Zviedrijā noteikts ar likumu iedzīvotājiem, kas nesaprot zviedru valodu, bet ir spiesti komunicēt ar sabiedrisko sektoru, valsts nodrošina tulka pakalpojumus. Tas attiecas arī, piemēram, uz tūristiem, kas Zviedrijā nonāk vai nu slimnīcā, vai policijā," viņa stāsta par faktoriem, kas veicina tulka darba ienesīgumu šajā Skandināvijas valstī. Papildu darbu nodrošina arī lielais bēgļu pieplūdums, kā arī piecas valodas, kurām Zviedrijā piešķirts minoritāšu valodas statuss. Erlmane daudz pasūtījumu saņem arī no Latvijas iedzīvotājiem, kuri pārceļas uz dzīvi Zviedrijā, – tad nepieciešami laulības apliecību, dažādu izziņu un diplomu tulkojumi.
Tā kā viņa studējusi gan Latvijā, gan Zviedrijā, var salīdzināt tulku sagatavošanas procesus abās valstīs. "Studējot Zviedrijā, atklāju, kāda te ir priekšmetu izvēle! Var studēt kādā noteiktā programmā, kas vajadzīga, piemēram, juristiem vai ekonomistiem. Taču es gribēju kļūt par zviedru–latviešu valodas tulci, un man bija iespēja pašai noteikt, kādā secībā un kādus priekšmetus studēt. Biju stāvā sajūsmā, ka starp izvēles priekšmetiem bija arī sociālantropoloģija," Erlmane min vienu no piedāvājumiem, kas atšķir Zviedru augstskolas no vietējām.
Tomēr šim arodam ir arī ēnas puses. Nereti tulka darba prestižs netiekot vērtēts īpaši augstu. "Valda uzskats, ka tulkotāju darbs ir viegls – sak, kas tad tur ko neiztulkot to tekstiņu. Man ir gadījies dzirdēt līdzīgus nostāstus arī no kolēģiem–tulkiem ar ilgāku darba stāžu. Reti gadās klienti, kas tiešām saprot, cik liels darbs ir jāiegulda, lai tulkojums izskatītos viegls un valoda ritētu raiti. Mums, tulkiem, valodu prasme visu laiku ir jāuztur perfektā līmenī.