/nginx/o/2018/07/12/8845897t1hedc4.jpg)
Ieviešot virszemes digitālo televīziju, valstij daļēji piederošais uzņēmums "Lattelecom" no kompānijas "Hannu Digital" iegādājies zinātības licenci jeb "know-how", kas, iespējams, ir vien dažas fotogrāfijas, svētdien vēstī Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Lai gan līgums par zināšanu pirkumu ir slepens, par tā saturu raidījums uzzinājis no atsevišķiem KNAB sāktā kriminālprocesa dokumentiem, kas nonākuši tā rīcībā.
SM radīja labvēlīgu situāciju sadarbībai ar "Kempmayer" mantinieku
Raidījums ziņo, ka savulaik konkursa nolikumā nosakot, ka Rīgā un tās reģionā digitālās televīzijas apraide testa režīmā jāsāk jau no šā gada sākuma, Satiksmes ministrijas (SM) amatpersonas, iespējams, radījušas apstākļus, ka ciparu televīziju nebija iespējams ieviest bez bēdīgi slavenā "Kempmayer" mantinieka "Hannu Digital" piesaistīšanas. Līgumu ar šo kompāniju "Lattelecom" noslēdza 2009.gada 30.martā.
"De facto" rīcībā esošie dokumenti atklāj, ka par šīm zināšanām "Hannu Digital" pērn divos maksājumos no "Lattelecom" saņēmis pusotru miljonu latu, bet turpmāk trīs gadus katru gadu uzņēmums saņems vēl 80 tūkstošus latu un vēl katru gadu "Hannu Digital" saņems 22% no ieņēmumiem par digitālās televīzijas pakalpojumiem, turklāt noteikts - šis maksājums nevar būt mazāks par 120 tūkstošiem latu gadā.
"Lattelecom", visticamāk, iegādājies galvenokārt fotogrāfijas, turklāt neoficiāli, bet droši avoti raidījumam vēstīja, ka tās ir vien sešas fotogrāfijas. Kriminālprocesa dokumentos atrodams arī šo fotogrāfiju atšifrējums, proti, tajās redzams raidītāju izvietojums "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" (LVRTC) telpās un raidītāju dzesējošā šķidruma manometru rādījums.
Bez tam kā īpašas zināšanas norādīti raidītāju pieņemšanas mērījumu protokoli, ar kuriem ražotājs nodevis raidītājus pircējam un teorētiska Rīgas reģiona apraides zonas karte, kurā nemaz nav ņemti vērā raidošās antenas parametri.
Ciparu televīzijas ieviešana sadārdzināta
Kas ir šīs īpašās zināšanas, kuru dēļ ciparu televīzijas ieviešana sadārdzinājusies vismaz par diviem miljoniem latu, "Lattelecom" raidījumam atteicās skaidrot, vien rakstiskā atbildē norādīja, ka līguma saturs ir slepens. Savukārt, kāpēc iegādātas fotogrāfijas, "Lattelecom" vien atbildēja, ka fotogrāfijas nav "Lattelecom" un "Hannu Digital" līguma priekšmets.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) joprojām turpina kriminālprocesu, kurā pēc Valsts kontroles iesnieguma tiek vērtēta Satiksmes ministrijas amatpersonu rīcība, pieļaujot šādu nepamatotu ciparu televīzijas sadārdzinājumu. KNAB procesa virzību nekomentē.
Sudraba: par digitālās televīzijas ieviešanu pārmaksāti 3,6 miljoni latu
Valsts kontroliere Inguna Sudraba uzskata, ka tieši ministrijas amatpersonu dēļ bija iespējams konkursa izmaksas mākslīgi sadārdzināt, jo konkursā izvirzītas tādas prasības, ka zināšanas un iekārtas tobrīd faktiski varēja iegādāties vien no "Hannu Digital".
Raidījums atgādina, ka Valsts kontrole (VK) savulaik secināja, ka par digitālās televīzijas ieviešanu pārmaksāti 3,6 miljoni latu. Sudraba atzīst, ka šo summu veido arī pērn starp "Lattelecom" un "Hannu Digital" noslēgtie līgumi. "Mēs vērtējām tos līgumus, jo no tā mēs skaitījām to summu, ko mēs uzskatām par pārmaksātu," sacīja Sudraba.
Satiksmes ministrijas (SM) viedokli par to, cik pamatotas un būtiskas bija fotogrāfijās fiksētās zināšanas, lai konkursu sadārdzinātu par vairākiem miljoniem latu, "De facto" nav izdevies iegūt, jo ministrijā vairs nestrādājot neviena no tām amatpersonām, kuras savulaik pieņēma lēmumus par virszemes televīzijas ieviešanu.
VK: konkursa nosacījumi neatbilst MK apstiprinātajai koncepcijai
VK pērn veiktā revīzijā norādīja uz būtiskām nepilnībām SM organizētajā konkursā par zemes ciparu televīzijas apraides ieviešanu, uzskatot, ka konkursa izsekojamas un caurredzamas organizēšanas gadījumā tā rezultāti varētu atšķirties.
VK uzsvēra, ka konkursa nosacījumi neatbilst Ministru kabineta apstiprinātajai koncepcijai. LVRTC daļēji zaudēja infrastruktūras nodrošināšanas tiesības Rīgā un tās reģionā par labu kompānijai "Hannu Digital", kas vienlaikus izraisīja arī papildu maksājumus, tādējādi sadārdzinot tarifus raidorganizācijām un pastarpināti gala lietotājiem - televīzijas programmu skatītājiem.
Savukārt šoruden KNAB pēc Valsts kontroles revīzijas materiāliem par LVRTC amatpersonu iespējamiem pārkāpumiem sāka kriminālprocesu.
Latvijā 1.jūnijā notika pāreja no analogās uz virszemes ciparu televīzijas apraidi, ko valsts uzdevumā īsteno "Lattelecom" sadarbībā ar LVRTC, kas ir šā projekta partneris infrastruktūras nodrošināšanā. "Lattelecom" pieder Latvijas valstij (51%) un skandināvu "TeliaSonera" (49%).