Cīņai pret parādniekiem veidos „melno sarakstu”

To pašu var teikt arī par citām valstīm, piemēram, Lielbritānijā ziņots par ekonomikas izaugsmes tempu samazināšanos,¹ arī Francijas, Spānijas un Itālija ekonomiskās attīstības prognozes nav iepriecinošas, bet Eiropas Savienībā (ES) ne šajā ceturksnī, ne nākamajos netiek gaidīta ekonomikas izaugsme.² Šādā ekonomiski sarežģītā situācijā pasliktinoties sociāli ekonomiskajiem apstākļiem, pastāv ļoti liela varbūtība parādnieku skaita pieaugumam.

Parādu problēma – joprojām aktuāla

Kavēti vai nesamaksāti rēķini ir kļuvuši par problēmu, ar kuru ikdienā saskaras daudzi pakalpojumu sniedzēji un arī patērētāji, kuri laikus nespēj norēķināties par dažādiem pakalpojumiem un precēm. Latvijā situācija īpaši saasinās ziemas periodā, kad izdevumi par siltumenerģijas un elektroenerģijas pakalpojumiem pieaug un iedzīvotāju zemā maksātspēja negatīvi ietekmē finansiālo saistību izpildi.

Lai bez tiesas starpniecības cīnītos par līdzekļu atgūšanu, kredītu piedziņas kompānijas strādā ar dažādām metodēm, piemēram, parādnieki tiek meklēti, neatļauti sazinoties ar parādnieka draugiem un radiniekiem, izmantojot tiešsaistes sociālos tīklus, apmeklējot parādniekus darba un dzīves vietā, īstenojot agresīvu komunikāciju, kā arī izpaužot informāciju par parādnieku trešajām personām, kas ir normatīvo aktu pārkāpums. Plašsaziņas līdzekļi ziņojuši par publiskās kaunināšanas gadījumiem, izvietojot parādnieku sarakstus daudzdzīvokļu namu kāpņu telpās, lai tādējādi sekmētu parādu atmaksu. Atskatoties vēsturē, šāda prakse cīņai ar parādniekiem Latvijā tika izmantota arī citā ekonomiski sarežģītā laikā – deviņdesmitajos gados. Arī tad daudzi iedzīvotāji nespēja izpildīt parādsaistības.

Veidos parādnieku reģistru

Taču bez šīm aktivitātēm Latvijā ārpustiesas parādu piedziņas jomā tiek plānotas izmaiņas, kas var ietekmēt ikvienu iedzīvotāju. Ministru kabinets 2011.gada 8.novembrī iepazinās ar Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par Latvijas Komercbanku asociācijas ierosinājumu - kredītbiroja izveidošanas iespējām, kā arī izskatīja Parāda atgūšanas likumprojektu (turpmāk – likumprojekts) un atbalstīja tā virzīšanu izskatīšanai Saeimā.³ Ņemot vērā, ka pašlaik Latvijā nepastāv tiesiskais regulējums, kurā tiktu reglamentēta kārtība, kādā būtu veicama parāda ārpustiesas atgūšana, Ekonomikas ministrijas sagatavotais likumprojekts paredz noteikt kreditora un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumus parāda atgūšanā, nodrošinot taisnīgu, samērīgu un saprātīgu parāda atgūšanas procesu. Kā norāda likumprojekta izstrādātāji – likumprojekta mērķis ir veicināt parāda labprātīgu atmaksu.

Kredītinformācijas apmaiņas nepieciešamību Latvijā ietekmē vairāki procesi, piemēram, palielinās uzņēmumu un iedzīvotāju nodokļu parādu apjoms un pieaug iedzīvotāju saistības pret komunālo pakalpojumu sniedzējiem.⁴ Latvijas Komercbanku asociācijas piedāvājums paredz normatīvajos aktos noteikt statusu kredītbirojam, kas būtu starpnieks negatīvās kredītinformācijas apmaiņai, kas notiktu uz komerciālā izdevīguma pamata. Kredītbirojā paredzēts apkopot informāciju par laikus neveiktajiem maksājumiem – banku kredītiem, komunālajiem pakalpojumiem, elektroniskajiem sakaru pakalpojumiem un citiem. Informāciju parādnieku reģistrā plānots saglabāt trīs gadus pēc konkrētā parāda nomaksas.

Parādnieku reģistrā arī par pāris latiem

Nav šaubu, ka nepieciešams rast risinājumu, kā cīnīties ar negodprātīgiem parādniekiem, kā arī reglamentēt kārtību ārpustiesas parādu piedziņai, taču rodas jautājums, vai, pasliktinoties sociāli ekonomiskajai situācijai valstī, parādnieku reģistra izveide atrisinās parādu atmaksas problēmas. Turklāt, izstrādājot sabiedrībai tik būtisku likumprojektu, būtu nepieciešamas daudz plašākas diskusijas, jo šī iniciatīva ietver vairākus jau pašlaik identificējamus riska faktorus.

Minētajā parādnieku reģistrā datus paredzēts iekļaut par dažādām finanšu saistībām, piemēram, līzinga nosacījumu neizpildi vai telekomunikāciju pakalpojumu maksājumu parādniekiem, nenosakot parāda slieksni. Tātad tie var būt arī tikai daži santīmi, kuru dēļ pastāv iespēja informācijas sistēmā iegūt parādnieka statusu uz trim gadiem, pat ja šāda situācija radusies neuzmanīga maksājuma veikšanas gadījumā un laikus netiek novērsta.

Citās ES valstīs, piemēram, Slovēnijā un Igaunijā, ir noteikta summa (Igaunijā tie ir 30,00 eiro), sākot ar kuru persona tiek iekļauta parādnieku reģistrā. Savukārt Lielbritānijā ir secināts, ka parādnieku reģistra esamība pati par sevi neatrisina parādnieku problēmu, norādot, ka parādu esamību aizvien biežāk indivīdi apstrīd, iesniedzot prasību tiesā, tādējādi palielinot valsts administratīvo slogu.

Bez finansējuma un lietošanas obligātuma

Paredzēts, ka Likumprojekta ieviešanu savas kompetences ietvaros uzraudzīs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Datu valsts inspekcija. Iepazīstoties ar likumprojekta anotāciju, redzams, ka centram paredzēts papildu finansējums licences pieteikumu izvērtēšanai un parādu piedzinēju tirgus uzraudzīšanai, bet datu aizsardzības uzraudzībai jaunveidojamās sistēmas kontekstā finansējums paredzēts netiek. Šī ir pēdējā laikā izplatīta Latvijas prakse ieviest jaunas iniciatīvas, neparedzot papildu finansējumu, kas rada lielu risku, ka iniciatīva cietīs fiasko vai nesasniegs plānoto rezultātu.

Zināmu risku rada lielas datu bāzes izveide, kuras obligātu lietošanu kredītu devējiem likumprojekts neparedz. Tāpat nav noteikti kritēriji, kad un ar kādiem nosacījumiem parādniekam, kurš būs parādnieku reģistrā, kredītu drīkstēs vai nedrīkstēs izsniegt. Līdz ar to rodas vairāki jautājumi, piemēram, kāpēc un kas maksās par šīs datu bāzes izveidi un uzturēšanu, vai visi kreditētāji, kuru biznesa interesēs ir izsniegt kredītus, izmantos reģistru un attiecīgi rīkosies, ja to neparedz normatīvie akti.

Milzīga datu bāze vai tomēr citi līdzekļi

Ņemot vērā to, cik plašs varētu būt šā reģistra informācijas izmantotāju loks, uzmanība būtu arī jāpievērš parādnieku reģistra datu drošības aspektiem. Īpaši tāpēc, ka Latvijas pieredze liecina: lielas informācijas sistēmas ir sarežģīti administrējamas un ne vienmēr tiek nodrošināta nepieciešamā datu drošība, kas personām var radīt negatīvas sekas vai pat kaitējumu.

Protams, jāatceras, ka katram jādzīvo, izvērtējot sava individuālā budžeta iespējas. Tāpēc īpaši Latvijā nepieciešams aktualizēt jautājumu par finanšu pratību jeb personisko finanšu plānošanu, kas uzlabotu personisko finanšu situāciju un kopumā sekmētu ekonomiskās situācijas uzlabošanos. Šādas prasmes vienlaikus atturētu parādniekus no, viņuprāt, vienīgā risinājuma – pamest šo valsti un doties labākas dzīves meklējumos, tā arī neizpildot saistības. Taču skaidrs, ka šī jaunā iniciatīva ir cīņa ar sekām, tāpēc aktuāls ir jautājums, vai šajā ekonomiski sarežģītajā situācijā parādnieku reģistra izveide nesīs rezultātus iedzīvotāju finanšu saistību izpildei.

1 Piemēram, skatīt: Wintour P., Watt N., Allen K. Osborne to miss deficit target as UK economy stalls and unemployment rises., The Guardian, 17.11.2011.

2 Forecasts for EU Member States. 10.11.2011. Skatīt: http://ec.europa.eu/economy_finance/eu/forecasts/2011_autumn_forecast_en.htm.

3 Informāciju skatīt Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv/lv/aktuali/zinas/2011gads/11/081111-em-08/.

4 Informatīvais ziņojums „Par Latvijas Komercbanku asociācijas iniciatīvu-kredītbiroja izveidi”, skatīt: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40231330&mode=mk&date=2011-11-08.