Finanšu krīzes nomocītā Īrija otrdien prezentē līdz šim bargāko taupības budžetu, lai uzlabotu valsts finanšu stāvokli un nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevumu, vēsta ekonomisti.
Īrijas valdība gatavojas prezentēt jaunu taupības budžetu (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Īrijas valdība jau atklājusi, ka gada budžetā būs iekļauta sāpīga budžeta palielināšana un izdevumu samazināšana sešu miljardu eiro (4,2 miljardu latu) apmērā.
Finanšu ministrs Braiens Lenihens uzrunās parlamenta apakšpalātu plkst.15.45 (plkst.17.45), cenšoties nomierināt starptautiskos finanšu tirgus saistībā ar aizvien progresējošo eirozonas parādsaistību un budžetu deficītu krīzi.
Pirms šīs uzrunas pie parlamenta jau palielināti drošības pasākumi, un policija arestējusi protestētāju, kurš no rīta pie ēkas novietoja ceļamkrānu.
Lenihens pagājušajā nedēļā prezentēja četru gadu stratēģiju, lai līdz 2014.gadam ietaupītu 15 miljardus eiro (10,5 miljardus latu), kā arī norādīja uz nākamgad nepieciešamo fiskālo korekciju.
Šie radikālie pasākumi nepieciešami, lai nodrošinātu ES un SVF atvēlēto 85 miljardu eiro (59,7 miljardu latu) aizdevumu.
"Lai arī šodienas budžets, visticamāk, būs līdz šim bargākais, ir maz ticams, ka tajā būs iekļauti kādi pārsteigumi," sacīja brokerkompānijas "Davy`s Stock Brokers" ekonomists Berijs Diksons.
Tajā pat laikā Lenihena Eiropas kolēģi šonedēļ Briselē rīko nozīmīgu sanāksmi, lai diskutētu par eirozonas krīzi, kuras dēļ pēc starptautiskas palīdzības jau vērsusies arī Grieķija.
Īrijas finanšu ministrs šo samitu neapmeklē, ņemot vērā svarīgos budžeta jautājumus, un savā vietā ir nosūtījis ministrijas pārstāvjus.
Savukārt ES un SVF jau norādījusi Īrijai, lai tā "bargi īsteno nākamā gada budžetu un fiskālās konsolidācijas pasākumus", kas nodrošinās valstij iespēju saņemt aizdevumu.
Lenihens vēlas samazināt Īrijas budžeta deficītu, kas šogad sasniedzis aptuveni 32% no iekšzemes kopprodukta (IKP), zem 3% līmeņa līdz 2015.gadam.
Valdība jau pagājušajā mēnesī prezentēja plašus nodokļu pieaugumus un samazinājumus valsts ierēdņu atalgojumam, pensijām un sociālajiem pabalstiem, lai sasniegtu budžeta deficīta samazināšanas mērķi.