Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Istabas termometra stabiņš dzīvokļos slīd uz leju, bet nedēļas beigās sinoptiķi sola pirmo sniegu. Neglābjami tuvojas apkures sezona, bet – vai Daugavpils tai ir gatava? Atbildīgo darbinieku un pilsētnieku viedoklis šajā jautājumā atšķiras.
Dzīvokļu kooperatīvu tuvina bankrotam
Daugavpils reģionālā sabiedrisko pakalpojumu regulatora padomes priekšsēdētājs Andris Strazds nesenajā intervijā "Latgales Laikam" atzīmēja, ka dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība "Forštadte" nenoslēdz siltumenerģijas piegādes un izmantošanas līgumu ar uzņēmumu "Daugavpils siltumtīkli". Tas nav nekāds joks, jo ir jau 9. oktobris. Kooperatīvā sabiedrība "Forštadte" ir viena no lielākajām Latvijā (aptuveni 3000 dzīvokļu). Izskaidrot situāciju lūdzām "Forštadtes" valdes priekšsēdētāju Aleksandru Kuvšinovu.
Jāteic, ka A. Kuvšinovs satraukumu nemaz neslēpa: "Jau astoņus gadus mēs slēdzam līgumu ar siltumtīkliem, taču nekad agrāk tā pielikumā (t.s. vienošanās) nebija punkta, kurā teikts, ka "patērētājs uzņemas atbildību par dzīvokļu, neapdzīvojamo telpu īpašnieku, īrnieku vai nomnieku parādiem", kā arī – "piegādātājs ir tiesīgs pieprasīt parādu apmaksu, ja sešu mēnešu laikā kopš piegādātāja informācijas saņemšanas patērētājs nav veicis nekādus parādu piedziņas pasākumus". Pēc A. Kuvšinova domām, tādējādi ir viegli novest līdz bankrotam jau tā nabadzīgo kooperatīvo sabiedrību, kurai nav iespējas piedāvāt cienīgu atalgojumu galdniekiem, metinātājiem un jumiķiem. Līdz šim iedzīvotāji par siltumu ar ražotāju norēķinājās "pa tiešo". Parādnieku bija daudz, taču, ņemot vērā straujo cenu kāpumu, tas nav nekāds brīnums. Kooperatīvo sabiedrību likumā teikts, ka kooperatīvs nav atbildīgs par kooperatīva biedru parādiem, un otrādi.
A.Kuvšinovs apgalvo, ka jau 2000. gadā avīzē "Latvijas Vēstnesis" lasījis Valsts kontroles atskaiti par siltumtīklu uzņēmuma darba pārbaudi, un vienā no tās punktiem bija teikts, ka siltumtīkliem jāslēdz līgums gan ar kooperatīvu, gan dzīvokļu īpašniekiem. A. Kuvšinovs par to tika informējis siltumtīklu uzņēmuma vadītāju E. Daugeli, kas atbildējis, ka negrasās slēgt līgumus ar dzīvokļu īpašniekiem. "Pēc visa spriežot, siltumtīklus pašlaik interesē vienīgi patērētās siltumenerģijas apmaksa, bet man ir tik daudz problēmu, ka galva iet riņķī. Mūsu mājās siltumtīklu uzņēmums uzstāda skaitītājus un automātiskos siltummezglus, taču nekādus dokumentus par to es vēl neesmu saņēmis. Nav saprotams, kas siltummezglus apkalpos. Kas būs atbildīgs, ja, piemēram, siltummezgls sabojāsies un mājā aizsals visas caurules?" neizpratnē jautā A. Kuvšinovs.
Siltums jātaupa jau tagad – bet kā?
Privatizēto dzīvokļu iemītniekiem "Daugavpils siltumtīklu" un DzKSU atbildīgie darbinieki saka, ka maksa par patērēto siltumu tiks iekasēta pēc mājas siltumskaitītāja rādījumiem, kurus līdz katra mēneša pirmajam datumam nolasīs DzKSU pārstāvis. Savukārt nez kāpēc ne tikai dzīvokļu īpašnieki, bet arī māju vecākie nezina to, ka katrā daudzdzīvokļu mājā ierīkots siltummezgls, kura darbība pirms apkures sezonas sākuma jāpārbauda un ka ar tā palīdzību var samazināt siltuma padevi siltākā laikā, tādējādi taupot iedzīvotāju naudu. Par to pārliecinājāmies, brīvdienās apstaigājot dažus daudzdzīvokļu namus.
Cietokšņa ielas 55. nama vecākā ir Marjana Ivanova. Šie pienākumi viņai uzticēti nesen.
Marjana piedalījās māju vecāko sapulcē pilsētas domē. Pēc viņas teiktā, šajā pasākumā tika runāts par energoauditu, māju siltināšanu, taču ne vārda netika bilsts par to, kā šādos apstākļos un ar tik augstiem tarifiem iespējams taupīt siltumu. Kredītu ņemšanas un māju siltināšanas jautājums ir aktuāls, taču tā risināšanai vajadzīgs laiks. Marjana šaubās, ka DzKSU, kas sūdzas par speciālistu trūkumu, pietiks spēku, lai vairākos simtos māju labotu siltummezglus un regulētu siltuma padevi. Marjana zina, ka nepieciešamības gadījumā ventili var aizvērt ar rokām, bet – kurš to darīs? Šajā jautājumā vajadzēja ieviest skaidrību.
13. oktobrī Marjana savas mājas iedzīvotājus aicina uz sestdienas talku, lai sakārtotu kāpņu telpas, siltinātu logus un pie reizes kopīgi apspriestu, kāds remonts mājai vajadzīgs. "Esmu jau mēģinājusi šo jautājumu atrisināt agrāk un apspriedusi ar 1. namu pārvaldes meistariem, taču mani nomierināja, sakot, ka mājā drīz sāksies kārtējais remonts. Savukārt pēc mēneša atvainojās par kļūdu – izrādās, ka mūsu mājai remonts būs jāgaida vismaz trīs gadus. Ļoti uztrauc arī karstā ūdens padeves problēma, jo karsts tas ir tikai noteiktā diennakts laikā. Mūsu mājā solidārie iedzīvotāji mēģina risināt problēmas, bet to, kas notiek citos namos, ir grūti iedomāties. Daudzos no tiem nemaz nav mājas vecākā. Par to es pārliecinājos vasarā t.s. zaļo brigāžu reidu laikā," teica Marjana Ivanova.
Valentīnu Tkačenko Rīgas ielas 76. daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji neievēlēja par mājas vecāko. Šos pienākumus viņa uzņēmās apstākļu dēļ. "Zinu, ka agrāk pie mums nāca atslēdznieks un interesējās, vai iedzīvotājiem ir pietiekami silti. Taču jau sen viņu neesmu redzējusi. Pagaidām nezinu, vai mājā ir uzstādīts siltumskaitītājs, jo divas pēdējās nedēļas slimoju. Taču, spriežot pēc iedzīvotāju sarunām, mūsu mājas siltummezgls un iekšējie tīkli nav kārtībā. Nav nekāds brīnums, jo mūsu mājai jau ir 27 gadi. Ziņojām par to namu pārvaldei, taču nekādas reakcijas nebija," teica V. Tkačenko.
Varētu turpināt to māju sarakstu, kuru iedzīvotājiem nekas nav zināms nedz par mājas skaitītājiem, nez siltummezgliem. Vai šajā gadījumā ir vērts runāt par siltumenerģijas un iedzīvotāju naudas taupīšanu?