Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītājs Dominiks Štrauss-Kāns ceturtdien izteicās, ka finanšu krīzi Eiropā nevajadzētu nepietiekami novērtēt, taču pauda pārliecību par Īrijas atveseļošanos pēc nedēļas nogalē valstij piešķirtā aizdevuma.
SVF: Eiropas krīze ir nopietna, taču Īrija atveseļosies (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Svētdien Briselē aizvadītajā eirozonas finanšu ministru sanāksmē Eiropas Savienība (ES) un SVF Īrijai piešķīra 85 miljardus eiro (59,7 miljardus latu) vērtu aizdevumu, lai valsts spētu atbalstīt tās banku sektoru un samazināt budžeta deficītu.
Šī aizdevuma piešķiršana nomierinājusi finanšu tirgus par Īriju, taču palielinājusi spekulācijas, ka finansiālās grūtībās nonākusī Spānija un Portugāle arī varētu vērsties pēc ārējas palīdzības.
Grieķija ES un SVF aizdevumu 110 miljardu eiro (77,3 miljardu latu) apmērā saņēma maijā.
"Mums nevajadzētu par zemu novērtēt šo krīzi, kas Īrijas gadījumā radusies no banku sektora," norādīja Štrauss-Kāns. "Taču es domāju, ka pieņemtais lēmums novērsīs problēmas banku sektorā un Īrijas ekonomika diezgan strauji atveseļosies."
Uzrunājot uzņēmumu vadītājus Deli, Štrauss-Kāns salīdzināja Āzijas ekonomikas dzīvotspēju ar gauso atveseļošanos Eiropā un ASV, kas joprojām cīnās ar globālās finanšu krīzes sekām.
"Krīze Eiropā joprojām ir spēcīga," sacīja SVF vadītājs, piebilstot, ka vairākām Eiropas valstīm nepieciešams samazināt to budžetu deficītus, lai izvairītos no nokļūšanas problēmās. "Pat nelielas ekonomikas var radīt lielu postažu."
Globālās finanšu krīzes laikā un pēc tās visas lielākās pasaules valstis stimulēja to ekonomikas, lai palielinātu pieprasījumu un līdzsvarotu banku sektora sabrukuma radīto ekonomisko satricinājumu sekas.
Vairumā attīstīto valstu šos stimulēšanas izdevumus finansēja aizņēmumi, kuru dēļ radušies apjomīgi budžeta deficīti, satraucot investorus.
"Pasaules ekonomika atveseļojas, taču lēni un trausli. Daļā pasaules - Āzijā, Dienvidamerikā un daļā Āfrikas - izaugsme ir laba. Taču tas jāsalīdzina ar ASV un Eiropas situāciju," sacīja Štrauss-Kāns.
Viņš ceturtdien arī ierosināja radikāli izmainīt veidu, kā tiek izvēlēti SVF un Pasaules Bankas (PB) vadītāji.
Pēc Otrā pasaules kara noslēgtā neformālā vienošanās paredz, ka šīs abas institūcijas vienmēr vada eiropieši un amerikāņi.
Štrauss-Kāns ir no Francijas, bet PB vadītājs Roberts Zēliks ir amerikānis.
Viņš ierosinājis, ka šo institūciju nākamajiem vadītājiem nevajadzētu būt nedz eiropiešiem, nedz amerikāņiem.