Uz bankrota sliekšņa nonākušajai Īrijai par starptautisko aizdevumu krīzes pārvarēšanai būs jāmaksā nedaudz augstāki procenti nekā šopavasar no defolta glābtajai Grieķijai un teju divreiz lielāki, ja salīdzina Latvijas pirms diviem gadiem lūgtā aizdevuma cenu, tā šodien raksta „Diena”.
SEB bankas ekonomists Edmunds Rudzītis saka, ka aizdevuma procentu likme Īrijai pašreizējos apstākļos ir atbilstoša valsts riska līmenim, ņemot vērā aizdevuma nosacījumus (35 miljardus eiro novirzīt banku sektoram) un termiņu – 7,5 gadi. Savukārt Nordea bankas ekonomists Andris Strazds norāda, ka SVF parasti nediferencē likmi atkarībā no valsts riska.
Līdz ar to salīdzinoši augstais aizdevuma procents (5,8%) varētu būt saistīts ar glābšanas paketē iesaistīto lielo Eiropas Savienības valstu nevēlēšanos aizdot Īrijai par likmēm, kas ir vairākkārt zemākas par finanšu tirgus likmēm, tādējādi netieši subsidējot aizdevumu Īrijai uz savas valsts nodokļu maksātāju rēķina.
Ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis pieļauj iespēju, ka tādējādi aizdevēji, tostarp Vācija, nevēlas radīt potenciālajos aizņēmējos – Portugālē, Spānijā, Itālijā – sajūtu, ka tās var „tik viegli” palūgt palīdzību.
Latvija pēc palīdzības pie starptautiskajiem aizdevējiem vērsās 2008.gada beigās. Eiropas Komisijas (EK) aizdevuma daļai procentu likme ir nedaudz virs 3% gadā, bet SVF – ap 2,8%.
