Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Kāpēc degvielas tirgotāji tik līdzīgi palielina cenas?

FOTO: Ieva Lūka/LETA

Kāpēc degvielas cenas dažādos benzīntankos mainās tik līdzīgi? Kāpēc Latvijā degvielas cenas atšķiras no cenām kaimiņvalstīs? Šos un tamlīdzīgus jautājumus portāls TVNET uzdeva Konkurences padomes loceklim Jānim Račko.

Runājot par dažkārt sabiedrībā izskanējušajām bažām, ka degvielas tirgotāji varētu būt vienojušies par cenu maiņu, Račko sacīja, ka Konkurences padome degvielas tirgu ir pētījusi dažādos veidos: gan uzraugot, gan pārkāpumu lietas ietvaros, gan apvienošanās gadījumos. Padome ir informēta arī par tirgotāju sadarbību, kas vairāk novērota mazo uzņēmumu vidū. Mazie tirgus dalībnieki cenšas savstarpēji kooperēties.

Konkurences padome pirms vairākiem gadiem ierosināja pārkāpumu lietu saistībā ar degvielas tirgotāju līdzīgi noteiktām cenām, jo bija aizdomas, ka cenas bija līdzīgas un mainās līdzīgi. Veicot apjomīgu izmeklēšanu, 2013. gadā padome nolēma izbeigt lietas izpēti par iespējamo SIA «Latvija Statoil», SIA «Neste Latvija» un SIA «Lukoil Baltija R» pārkāpumu.

Ļoti līdzīgā cenu noteikšanas politika toreiz tika izskaidrota ar to, ka degvielas tirgotāji savu produktu cenas atspoguļo uz lieliem tablo, kas atrodas benzīntanku un autoceļu malā, garāmbraucējiem labi redzamā vietā. Līdz ar to

jebkurš degvielas tirgotājs var viegli sekot līdzi konkurentu cenām, ātri reaģējot uz tām.

Dažkārt tas attur tirgotāju no cenu celšanas.

Konkurences padomes vadītājs sacīja, ka izpētes brīdī Latvijas degvielas tirgus cenu noteikšanas līderis bija «Statoil». Līdzīga situācija ir arī patlaban.

Lai gan pirms vairākiem gadiem padome nolēma izbeigt lietas izpēti par iespējamo trīs lielo tirgotāju pārkāpumu, iestāde ik pa laikam pievēršas degvielas tirgus uzraudzībai, analizējot atsevišķus interesējošus aspektus. Piemēram, no 2011. līdz 2013. gadam konkurences uzraugi analizēja franšīzes līgumus. Pamazām šī joma attīstās. Galvenokārt ar to nodarbojas «Statoil».

Račko izteicās, ka degvielas tirgotāju ātrā reakcija uz citu konkurentu cenu maiņu ir spēcīgās konkurences rezultāts.

Bet ir svarīgi, lai tas nebūtu iepriekš saskaņots.

Iepriekš saskaņotu cenu celšanu vai noturēšanu padome nekad nav konstatējusi.

Signāls degvielas tirgotājiem

Taču atsevišķos gadījumos padome ir reaģējusi uz Degvielas tirgotāju asociācijas publiskajiem paziņojumiem. Tas gan bija diezgan sen, un kopš tā laika asociācija atturas paust publisku viedokli, ka turpmāk cenas celsies. Īpaši tā izvairās no konkrētu kāpuma skaitļu minēšanas. To var uztvert kā signālu tirgus dalībniekiem, kā tālāk rīkoties.

Vienlaikus Konkurences padomei nav pretenziju, ka degvielas tirgotāji raksturo vispārējas tendences un skaidro, kā tās var ietekmēt degvielas cenu. Tostarp nav aizliegts runāt par naftas cenu ietekmi uz degvielas cenām.

Kāpēc Latvijā degvielas cena atšķiras no kaimiņvalsts cenām?

Runājot par iedzīvotāju novērojumiem, ka degvielas cenas Latvijā atšķiras no tām, kas ir aiz mūsu valsts robežām, Račko sacīja, ka padome uz to cenšas reaģēt, ja tam ir pamats. Konkurences padomei būtu pamats reaģēt tikai tad, ja cenas ilgtermiņā un būtiski atšķirtos dažādos reģionos. Dažādas reģionālas cenu izmaiņas pēc tam ir grūti pārbaudāmas.

Cenu maiņai var būt dažādi iemesli, piemēram, cena samazināta kādas akcijas ietvaros vai arī reģionālas konkurences iespaidā.

Arī Latvijas tirgū degvielas cenas atšķiras dažādos reģionos.

Parasti tas saistīts ar lokālo konkurences situāciju, piemēram, ļoti liela patērētāju plūsma var veicināt degvielas cenu samazinājumu. Trīs lielākie degvielas tirgotāji ir izvietojuši savus benzīntankus visu Latvijas reģionu svarīgākajās vietās.

Račko skaidroja, ka dažādas degvielas cenas dažādos reģionos ir saistītas ar konkurences cīņām. Drīzāk būtu jāuztraucas, ja degvielas cenas visos benzīntankos un reģionos būtu vienādas.

Pēdējos gados novērots, ka arvien vairāk apvienojas un savstarpēji sadarbojas vietējie degvielas tirgotāji, kuriem nav Baltijas tirgi. Tādējādi viņi kāpina savu konkurētspēju korporatīvo uzņēmumu acīs, jo tiem ir svarīgs plašs uzpildes vietu tīkls.

Trīs lielākie degvielas tirgotāji kontrolē aptuveni 50-60% Latvijas tirgus.

Noslēgumā Račko arī piebilda, ka naftas cenu izmaiņas tikai aptuveni 2 procentpunktu apjomā ietekmē degvielas cenas. Šīs cenas nekorelējot, jo ir dažādi tirdzniecības līgumi. Lielāku ietekmi uz degvielas cenu atstāj naftas pārstrāde, transportēšana un tirdzniecība.

Uz augšu
Back