Var samazināties Īrijas latviešu pārskaitījumi uz Latviju (3)

Gašpuitis norādīja, ka, tā kā šie pārskaitījumi ir ievērojams resurss, kas ieplūst Latvijas tautsaimniecībā, tā mazināšanās var atstāt ietekmi uz patēriņu, bet ne būtisku.

Vērtējot faktu, ka Briselē aizvadītajā eirozonas finanšu ministru sanāksmē tika apstiprināta 85 miljardus eiro (59,73 miljardus latu) vērtā palīdzības programma Īrijai, Gašpuitis stāstīja, ka šīs programmas apjoms atbilst pusei Īrijas iekšzemes kopprodukta (IKP), turpretī Latvijai piedāvātās programmas apjoms bija nedaudz mazāks jeb aptuveni 40% no IKP.

"Īrijas programmas uzstādījums pēc būtības ir līdzīgs Latvijas programmai, bet nianses paliek valdības un aizdevēju vidū. Galvenais nosacījums ir, lai būtu sastādīts konkrēts plāns, kas paredz noteiktā laika posmā stabilizēt valsts finanses. Veids, kā tas tiks panākts, ir pašas Īrijas rokās, kas nozīmē, ka tā var atsevišķos gadījumos panākt atkāpes, vieglākus nosacījumus utt., tomēr kopumā neviens no lēmumiem nebūs patīkams. Būs ejams tāds pats ceļš, kādu iet Latvija - jāmazina valsts budžeta tēriņi un jāpalielina ieņēmumi," tā eksperts, norādot, ka tas noteikti atsauksies gan uz valsts pabalstiem, atalgojumu, gan nodokļiem, kam būs ietekme arī uz ekonomiku.

Gašpuitis arī uzsvēra, ka tuvākajā laikā veicamie pasākumi un valdošā nenoteiktība būs nopietns šķērslis ekonomikas izaugsmei, kā rezultātā prognozes, ka ekonomika neattīstās vai pat turpina uzrādīt kritumu, ir vērtējamas kā visai reālas.

Tāpat "SEB bankas" eksperts sacīja, ka, līdzīgi kā Latvijā, Īrijā grūtības radīja banku sistēmas glābšana - tā izmaksās dārgi, taču situācijas atstāšana pašplūsmā draudētu ar daudz smagākām sekām un haosu valstī. "Jau patlaban vērojama pieaugoša emigrācijas tendence, kas, visticamāk, tikai turpinās pastiprināties. Tādēļ valdība negribīgi, bet ir spiesta ieguldīt lielu naudu finanšu sistēmas glābšanā, lai nevairotu jucekli un mēģinātu saglabāt kontroli pār situāciju. Noteikti, ka pretspars no sabiedrības Īrijas valdībai reformu un pasākumu ieviešanai būs nesalīdzināmi lielāks, nekā tas bija un ir vērojams Latvijā. Kurai valstij būs gājis labāk un kurai no kuras ir vai būs jāmācās, vēl ir priekšlaicīgi minēt," uzsvēra Gašpuitis.

Jau vēstīts, ka Briselē aizvadītajā eirozonas finanšu ministru sanāksmē apstiprināta 85 miljardus eiro (59,73 miljardus latu) vērtā palīdzības programma Īrijai, apliecināja Eirogrupas vadītājs Žans-Klods Junkers.

Kā informēja augstā amatpersona, ministri "vienbalsīgi apstiprināja" rosinātos pasākumus parādu jūgā nonākušās Īrijas atbalstam.

35 miljardi eiro no kopējās aizdevuma summas tiks atvēlēti Īrijas banku sektoram, bet atlikušie 50 miljardi eiro tiks novirzīti valdības ikdienas izdevumiem.

Desmit miljardi eiro tiks nekavējoties ieguldīti, lai palielinātu banku kapitāla rezerves, bet atlikuši bankām atvēlētie 25 miljardi eiro paliks rezervē.

Tāpat Īrijai divpusējos aizdevumus piedāvājusi Lielbritānija, Dānija un Zviedrija.

"Ministri ir vienisprātis ar [Eiropas] Komisiju un Eiropas Centrālo banku, ka aizdevuma nodrošināšana Īrijai ir nepieciešama, lai garantētu stabilitāti eirozonā un Eiropas Savienībā kopumā," svētdien pieņemto lēmumu pamatoja Junkers.

Savukārt Īrijas premjerministrs Braiens Kovens preses konferencē Dublinā paziņoja, ka apstiprinātā palīdzības programma "sniedz Īrijai nepieciešamo laiku un telpu, lai varētu veiksmīgi un nešaubīgi atrisināt bezprecedenta problēmas, ar ko mēs esam saskārušies kopš globālās ekonomikas krīzes sākuma".

Īrijas aizdevuma vidējā procentu likme būs 5,8%.