Mazgājoties dušā, var dabūt audzēju

Nav informācijas par ietekmi uz veselību

Sadzīvē izmanto aptuveni 15 000 vielu, no kurām par 10 000 nav precīzas un viennozīmīgas informācijas par to ietekmi uz cilvēku veselību.

Daļēji ir pētīta ietekme uz pieaugušiem cilvēkiem, bet pētījumu par ietekmi uz bērnu veselību praktiski nav.

No Eiropas Savienībā atļautajām vielām, kuras izmanto personīgajai higiēnai, aptuveni 140 vielas var radīt onkoloģiskas saslimšanas.

Aptuveni 200 vielas izraisa reproduktīvās sistēmas traucējumus, bet aptuveni 370 vielas izsauc ādas kairinājumus.

Jāsargā bērni

Īpaši svarīgi ir rūpēties par to, lai bērni nonāktu pēc iespējas mazākā kontaktā ar mazgāšanas un citiem sadzīves ķīmijas līdzekļiem.

Pirmkārt, bērniem ir lielāka ādas virsma attiecībā pret svaru, tādēļ lielākas iespējas uzņemt kaitīgās vielas, ierīvējot tās no apģērba, galdu virsmām utt. Otrkārt, bērnu āda ir plānāka un tās aizsargspējas vēl nav attīstījušās. Treškārt, bērni elpo straujāk un lielākoties caur muti, tā ieelpojot vairāk ķimikāliju.

Ceturtkārt, bērniem nav tik efektīva vielmaiņa, viņi ķimikālijas ātrāk uzņem, bet lēnāk izvada no organisma. Piektkārt,

bērnu nervu un imūnsistēma vēl tikai attīstās, tāpēc viņu veselību var apdraudēt pat ļoti mazas kaitīgo vielu devas.

Sastāvā var būt arī citas vielas

Kraņevskis norādīja, ka mazgāšanas līdzekļu ražošanā ir citas prasības nekā pārtikas produktiem. Pārtikas ražošanā noteikumu ir daudz vairāk un tie ir stingrāki. Piemēram, mazgāšanas līdzekļu sastāvā nav obligāti jānorāda visi komponenti, līdz ar to ražotājs līdzekļiem var pievienot arī tādas vielas, par kuru klātbūtni nav informācijas uz iepakojuma.

«Reizēm mazgāšanas līdzekļu sastāvā var būt alerģiskas vielas, par kurām mēs pat nezinām. Cilvēks par to klātbūtni var pat nenojaust, bet pamanīt, ka pēkšņi uz ādas parādās niezoši izsitumi. Tā var būt alerģija, ko izraisījuši mazgāšanas līdzekļi. Likumdošana prasa norādīt alerģiskas vielas, ja tās ir iekļautas attiecīgajā reģistrā, bet reāli katrs cilvēks ir individuāls un viņam var izraisīt alerģiju viela, kas šajā reģistrā nemaz nav iekļauta un līdz ar to nav norādīta uz iepakojuma,» viņš sacīja, piebilstot, ka, protams, arī sadzīves ķīmijas ražošanā ir Eiropas Savienības noteikumi, kas regulē dažādu vielu lietošanu.

Cilvēkiem būtu jāzina, ka mazgāšanas līdzekļu sastāvā pārsvarā ir sintētiskās krāsvielas un smaržvielas.

Īpaši tas attiecas uz lētajiem, plašam patēriņam domātajiem mazgāšanas līdzekļiem.

Šīs sintētiskās vielas atstāj negatīvu iespaidu uz cilvēku veselību. «Sintētiskās krāsvielas un aromātvielas ir pilnīgi svešas cilvēka organismam. Tās var izraisīt ne tikai alerģijas, bet arī hiperaktivitāti, it īpaši bērniem. Tās var mazināt arī bērnu intelektuālās spējas, viņiem var būt grūtāk koncentrēties un noturēt uzmanību. Šīs vielas var izraisīt elpceļu bojājumus, galvassāpes un citas problēmas.

Nieze un izsitumi ir tikai dažas no negatīvajām ķīmisko mazgāšanas līdzekļu blakusparādībām. «Ādas niezēšana ir tikai ārējā izpausme. Visas uzņemtās vielas un to negatīvās ietekmes organismā uzkrājas un summējas, un var izpausties pēc laika. Jo cilvēks kļūst vecāks, jo šīs vielas var vairāk izpausties.

Piemēram, parasti tīņi ēd ļoti neveselīgi – čipsus, kolu, šokolādes un kafiju, bet viņi neslimo. Bieži vien cilvēki sāk vairāk slimot pēc 30, 40 un 50 gadu vecuma.

Mākslīgās vielas cilvēka organismā uzkrājas un summējas.

Organismam ir jātērē savi resursi, lai cīnītos ar šo vielu negatīvo ietekmi. Kādā brīdī organisma resursi beidzas un cilvēks sāk slimot. Problēma ir tajā, ka cilvēka organisma resursi nav neierobežoti – ar laiku tie beidzas.

Ja vienīgā problēma būtu neliela niezēšana, tad tik tiešām varētu nesatraukties. Nieze var būt mākslīgo vielu izpausme tieši šodien, bet pēc vairākiem gadiem izpausmes var būt nopietnākas. Kāpēc pie ārstiem ir tik garas rindas? Lielu daļu problēmu raisa mūsu dzīvesveids, tostarp ko un kā mēs ēdam, ko elpojam un kas ir mums apkārt,» ķīmiķis teica.

Audzēji un nopietnas slimības

Dažādu sintētisku krāsvielu un smaržvielu uzkrāšanās cilvēka organismā var veicināt audzēju un sirds-asinsvadu slimības. «Audzēji ir nepareiza šūnu dalīšanās. Ķīmisko vielu negatīvās ietekmes laika gaitā krājas cilvēka ķermenī un iejaucas dziļi hromosomu ģenētiskajā līmenī.»

Kādā brīdī, kad organisms vairs netiek ar to galā, parādās audzēji.

Ir arī pētījumi, kas pierāda, ka mazgāšanas līdzekļos esošās vielas ietekmē hormonālo sistēmu: «Problēma ir tā, ka daļa mazgāšanas līdzekļos esošo vielu sāk uzvesties kā dzimumhormoni. Mainot vielmaiņas fundamentu – dzimumhormonu līmeņus – notiek ļoti nopietnas izmaiņas mūsu organismā, kas var izpausties pēc vairākiem gadiem. Piemēram, nātrija laurilsulfāts imitē dzimumhormona estrogēna darbību un tādā veidā traucē reproduktīvās sistēmas darbību un dzimumattīstību.» Tas nozīmē, ka

ar mazgāšanas līdzekļiem jāuzmanās, domājot par spēju radīt un dzemdēt bērnus.

Ķīmiskie mazgāšanas līdzekļi var atstāt negatīvu ietekmi uz reproduktīvo sistēmu.

Cilvēkam var rasties arī dažādas imunitātes problēmas – viņš var kļūt uzņēmīgāks pret slimībām, piemēram, biežāk saaukstējas.

Mazgāšanas līdzekļu ietekmē cilvēki var pat aptaukoties.

Var mainīt arī normālo uzvedību

Tāpat kaitīgās vielas var negatīvi mainīt cilvēka uzvedības modeli. «Šīs izmaiņas ir neprognozējamas. Cilvēks var sākt darīt lietas, ko viņš iepriekš dabīgi nedarīja, piemēram,

var sākt vairāk dusmoties, kļūt nervozāks, piktāks, īgnāks, var veidoties Parkinsona sindroms.

Pieaugušajiem var mainīties arī dzimumdzīves paradumi – kāds var kļūt pārāk aktīvs, bet cits – pārāk pasīvs. Mazgāšanas līdzekļu ietekmē var rasties arī fizioloģiska neauglība.

Kraņevskis arī dalījās ar to vielu sarakstu, kurām jāpievērš uzmanība, iegādājoties parfimēriju un sadzīves tīrīšanas līdzekļus.