Gandrīz ¾ zemeslodes virsmas klāj ūdens. Cilvēka organisms, kas savā veidā ir samazināts planētas attēls, ūdeni satur tieši tādās pašās proporcijās kā zeme. Tas atgādina, ka esam daļa no dabas un mums jātiecas dzīvot saskaņā ar to – arī piedomājot, kādu ūdeni, kad un kā dzeram.
Cilvēka organisms sastāv no aptuveni 70 – 75% ūdens. Īpaši daudz ūdens ir asinīs (92%) un siekalās (98%). Pat tādas sausas detaļas kā kauli satur 1/5 ūdens. Ūdens ir vitāli svarīgs katram dzīvam organismam – tas piedalās uzņemto uzturvielu šķīdināšanā un tālākā pārnešanā, nodrošina vielmaiņu, palīdz izvadīt tās kaitīgos galaproduktus un regulē organisma temperatūru. Ik dienas dabīgā ceļā cilvēka organisms zaudē aptuveni divarpus trīs litrus ūdens. Tas notiek gan elpojot, gan svīstot, bet lielākoties – caur urīnizvadceļiem un zarnu traktu. Zaudēto ūdens daudzumu (2,5 – 3 l dienā) nepieciešams atjaunot, to uzņemot gan tīrā veidā, gan ar pārtikas produktiem. Lielu ūdens daudzumu satur dārzeņi un augļi (75 – 95%), taču der atcerēties, ka ūdens ir arī šķietami sausos produktos, piemēram, maizē – 35 – 40%.
Labāks – dabīgs un dzīvs ūdens
Jogas centra Anahata pasniedzēja Tamāra Bujānova skaidro, ka saskaņā ar ajūrvēdu – zinātni par dzīvi – cilvēks sastāv no pieciem pirmelementiem – ētera, gaisa, uguns, zemes un ūdens. Katram no mums šie pirmelementi ir savās proporcijās un kombinācijās, tādēļ esam tik līdzīgi un tajā pašā laikā tik atšķirīgi, un tādēļ arī mums katram ir savs individuāls ūdens patēriņa daudzums. Pēc speciālistes ieteikuma, katra diena būtu jāsāk padzeroties ūdeni – tāpat kā mēs mazgājam seju un zobus, tāpat būtu jāizskalo zarnu trakts. Pēc ajūrvēdas mācības, ūdeni vislabāk dzert siltu vai karstu, turklāt tādu, kas novārīts uz dzīvas uguns – tiek uzskatīts, ka vāroties ūdens pārņem uguns vibrācijas. Ieteicams izvēlēties dabīgu, tīru, dzīvu avota ūdeni vai dabīgo minerālūdeni, jo tam ir liela sakārtotība, proti, lielāka molekulāro savienojumu ģeometriskā kārtība, kas labvēlīgi ietekmē organismu.
Gāzētu vai negāzētu?
Veikalos nopērkamais ūdens mēdz būt gan gāzēts, gan negāzēts. Gāzētais jeb karbonizētais ūdens var tikt radīts mākslīgā ceļā, pievienojot ogļskābo gāzi un tādējādi piešķirot ūdenim atsvaidzinošu efektu. Lielāks daudzums CO2 dod skābu garšu, tam ir konservējošas īpašības. Dzert gāzētu vai negāzētu ūdeni ir gaumes jautājums, ja vien cilvēkam nav paaugstināts skābes daudzums kuņģī, jo tad labāk izvēlēties negāzētus dzērienus. Vēl gāzētus ūdeņus nav ieteicams lietot pirms sportošanas, turklāt der atcerēties, ka gāzes veicina bada sajūtas rašanos. Gāzētus dzērienus nav ieteicams lietot arī grūtniecēm.
Kāds ūdens ārstē?
Medicīnā sen atzīta ir minerālūdens labvēlīgā ietekme uz cilvēka organismu. Pēc mineralizācijas pakāpes minerālūdeņus iedala mazmineralizētos, vāji, vidēji un stipri mineralizētos ūdeņos. Pie pirmajiem pieder tādi, kuru kopējā mineralizācijas pakāpe nepārsniedz 2000 mg/l. Tādi ir vairums pie mums nopērkamo. Ūdens ar mineralizācijas pakāpi virs 2000 mg/l arī ir vāji mineralizēts, taču to jau var saukt par ārstniecisku. Lielāka ārstnieciska iedarbība ir vidēji mineralizētiem minerālūdeņiem, kuru kopējā mineralizācija ir virs 5000 mg/l. Savukārt stipri mineralizētos (>5000 mg/l) veikalos nopirkt nav iespējams, jo tie nav dzerami, bet lietojami ārīgi medicīniskos nolūkos. Ikdienas lietošanai piemēroti ir mazmineralizētie un vāji mineralizētie ūdeņi. Tos var lietot bez ierobežojuma, un tiem piedien apzīmējums galda minerālūdens. Jābūt uzmanīgam, uz etiķetes redzot norādi ārstnieciskais galda minerālūdens, jo šāds salikums ir nepareizs un pretrunīgs – galda ūdens nevar būt ārstniecisks. Ārstnieciskos ūdeņus vislabāk lietot pēc ārsta norādījuma, tiem var būt specifiska garša, kas ne vienmēr ir patīkama. Minerālūdens var būt gan dabīgs (no avota vai dziļurbuma), gan mākslīgs (iegūts no avota, urbuma vai destilējot parastu dzeramo ūdeni, tam mākslīgā ceļā pievienotas minerālvielas, sāļi, garšvielas, gāze u.c.). Lielākā daļa Latvijā nopērkamo minerālūdeņu ir mākslīgi mineralizēti. Dabīgā minerālūdens iegūšana saskaņā ar ES 80/777 direktīvu notiek no dabīgām, jebkādiem piesārņojumiem aizsargātām pazemes krātuvēm, kuras nosaukums ir jāuzrāda uz etiķetes. Tas ir ūdens, kas ir dabīgi tīrs, neapstrādāts, baktereoloģiski nekaitīgs, ar stabilu minerālvielu sastāvu un pildīts tieši no avota.
ATTĪRIES!
Jogas speciāliste Tamāra Bujānova iesaka, mainoties gadalaikiem, veikt organisma attīrīšanas kūri – 10 dienas ēdienreižu starplaikos ik pa laikam jāpadzeras ūdens. Tas palīdzēs organismam atbrīvoties no uzkrātajiem sārņiem un atkritumvielām.
Iespējams, tev vairāk jādzer ūdens, ja:
•bieži jūties vājš un noguris,
•tevi nomāc miegainība,
•bieži sāp galva,
•tev ir slikta elpa,
•tava āda ir sausa,
•siekalas ir lipīgas,
•ir problēmas ar urīna izvadīšanu, un tas ir tumšā krāsā.
Minētie piemēri ir organisma atūdeņošanās pazīmes, kas liecina, ka ūdens netiek uzņemts pietiekamā daudzumā. Padzeries!
Raksta tapšanā izmantoti Evian informācijas materiāli.