11,5 miljoni dokumentu - Panamas papīri -, kas pērn tika nodoti vācu avīzei Süddeutsche Zeitung un ar kuriem strādāja 376 žurnālisti 80 valstīs, ir vislielākā datu noplūde medijos vēsturē. Tie sniedz plašu priekšstatu par daudzu valstu miljonāru un elites pārstāvju slepenajām naudas plūsmām.
Informācijas noplūdes epicentrs - Panamas juridiskā firma Mossack Fonseca, kas nodarbojas ar ofšoru kompāniju dibināšanu un atbalsta sniegšanu tām; tai ir pārstāvniecības 40 valstīs.
Iznīcināt vai izvest dokumentāciju
Lai arī ofšoru veidošana pati par sevi nav pretlikumīga, nosaukums Mossack Fonseca jau figurējis tiesās: 2014. gadā ASV tika izskatīta lieta, kurā šī firma, iespējams, palīdzējusi Argentīnas eksprezidentam Nestoram de Kiršneram (miris 2010.) skalot naudu.
Šim mērķim tika izmantotas vairāk nekā 100 Nevadas štatā dibinātas kompānijas. Tiesa pieprasīja detalizētāku informāciju, taču Mossack Fonseca kā juridiska firma, kas strādā ar anonīmiem klientiem, nevēlējās to darīt, atkrustoties no savām filiālēm Savienotajās Valstīs.
Paralēli Mossack Fonseca darbinieki centās iznīcināt vai izvest daļu dokumentācijas no ASV jurisdikcijas. Nezināmais Panamas papīru piegādātājs vērsās pie Süddeutsche Zeitung tieši šajā laikā.
Premjera un budžeta ministra atkāpšanās
Šobrīd pasaule, pateicoties Mossack Fonseca failiem, uzzinājusi jau par pašreizējā Argentīnas prezidenta Maurisio Makri ofšoru kompāniju, ko viņš vadījis kopā ar tēvu Franko un brāli Mariano. Tā ar nosaukumu Fleg Trading bija reģistrēta Bahamu salās un darbojās līdz 2009. gadam, kad Maurisio Makri vadīja Argentīnas valdību. Prezidenta administrācijai nācās laist klajā komunikē, lai apgalvotu, ka Makri nav bijis šīs kompānijas akcionārs.
Īslandē lietas aizgāja tik tālu, ka valsts prezidents premjeram Sigmunduram Gunnlaugsonam pat aizliedza atlaist parlamentu. Premjera ofiss uzreiz apvainoja prezidentu melos, paziņojot, ka «premjerministrs vispār nevērsās ar oficiālu prasību atlaist parlamentu».
Savukārt prezidents nekavējās ar atbildi, paziņojot pa rokai esošajiem žurnālistiem, ka «Gunnlaugsons man atnesa parlamenta atlaišanas papīrus un lūdza tos parakstīt.» Pagāja dažas stundas, un Īslandes premjers demisionēja. Iemesls - Panamas papīri uzrādīja, ka Gunnlaugsonam kopā ar līgavu (vēlāk - sievu) piederējusi ofšoru firma Wintris, kas turējusi lielāko Īslandes banku obligācijas.
Francijā triecienu saņēma bijušais budžeta ministrs Žeroms Kajuzaks: viņam nācās galdā likt atlūgumu, jo atklājās viņa konts Seišelu salās uz paša aizsāktās kampaņas pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas fona. Le Monde mājiens, ka skandālā iejaukta «viena liela franču politiskā partija», uzreiz satricināja visu valsts politisko šķiru.
Daudz ko nodokļu jautājumos nācās skaidrot britu premjeram Deividam Kameronam un Ukrainas prezidentam Petro Porošenko. Savukārt Mossack Fonseca faili neizraisīja Panamgeitu daudzās citās valstīs, kuras filozofs Karls Popers visdrīzāk nodēvētu par slēgtajām sabiedrībām.
Nodokļu nenomaksa nav vienīgais fokusa jautājums
Daudzi žurnālisti šobrīd fokusējas uz nodokļu nenomaksas tēmu. Mossack Fonseca faili parāda, cik viegli miljonāri un elites izmanto Panamas likumdošanu par banku noslēpuma ievērošanu, pret kuru iestājas cīnītāji pret nodokļu nemaksāšanu visā pasaulē.
Tomēr grūti saprast, kā šajā gadījumā par galveno jautājumu var uzskatīt to, vai Panamas ofšoru firmu īpašnieki samaksājuši nodokļus pilnā apmērā. Daudz svarīgāk noskaidrot, no kurienes dažādu valstu politiķiem un ierēdņiem tik daudz naudas.
Acīmredzami, ka Panamas papīros nozīmīga vieta ir autokrātiskiem un necaurspīdīgiem režīmiem. Šie nopludinātie dokumenti sniedz būtiskas liecības par to, kā šaurs iespaidīgu personu loks, kas gūst bagātību šādu režīmu ietvaros, pārsviež naudu pāri robežai.
Valdībām un sabiedrībai īpašu uzmanību vajadzētu pievērst starptautiskā žurnālistu konsorcija ICIJ pieņēmumiem, ka dažas dokumentos ieraugāmās operācijas bijušas pretrunā ar Rietumu izvirzītajām sankcijām pret autokrātiskiem režīmiem un atsevišķām personām. Un ikvienas valsts pilsoņi pelnījuši uzzināt par savu vadītāju finanšu operācijām.
Panamas faili parāda, kā, piemēram, Sīrijas elite atrada iespējas apiet sankcijas, lai tiktu pie nepieciešamajiem resursiem un līdzekļiem pilsoņu kara turpināšanai. Nozīmīga loma šeit piešķirama tieši firmai Mossack Fonseca, kas dibinājusi lielu skaitu prezidenta Bašara Al Asada režīmam pietuvinātu kompāniju.
Šis gadījums skaidri demonstrē, ka diktatori, teroristu grupas un noziedzīgās organizācijas izmanto ofšoru kompānijas ASV un ES sankciju apiešanai. Piemēram, Mossack Fonseca klientu vidū atrodami zem sankcijām nokļuvušie Meksikas un Gvatemalas narkotiku karteļu locekļi, iespējamie teroristu organizāciju Hezbollah un Al Kaeda sponsori, tādu autokrātu kā Zimbabves prezidents Roberts Mugabe palīgi, kā arī kompānijas, pret kurām tika ieviestas sankcijas Ziemeļkorejas un Irānas atomprogrammu atbalstīšanas dēļ.
Panamas papīros figurē desmitiem zem sankcijām nokļuvušu personu un kompāniju. Tomēr nevienā citā Mossack Fonseca ofšoru izmantošanas gadījumā tam nav bijis tik vērienīgu seku kā Sīrijas piemērā.
Sankcijas neko nenozīmēja
Apstāklis, ka Al Asads joprojām ar neizsīkstošu nežēlību spēj turpināt karu, saistīts ar to, ka Sīrijas prezidentam joprojām nebeidzas degvielas rezerves. Neraugoties uz starptautisko embargo, režīms arvien saņēma degvielu - pateicoties šim apstāklim, karadarbībā visu laiku bija iespējams iesaistīt lidmašīnas un tankus.
ASV varas iestādes jau sen kompāniju Maxima Middle East Trading uzskata par galveno posmu AAE, Sīrijas, Šveices un Nīderlandes kompāniju ķēdē - caur šo kompāniju ar viltotu dokumentu palīdzību degviela tika piegādāta uz Sīriju. 2014. gadā Maxima Middle East Trading un tās direktors tika iekļauti ASV sankciju sarakstā.
Saskaņā ar Panamas papīriem minēto kompāniju 2012. gadā reģistrēja Mossack Fonseca. Vēl 2013. gadā, gandrīz divus gadus kopš Sīrijas kara aizsākšanās, tā palīdzēja Maxima Middle East Trading atvērt kontu sīriešu bankā Syria International Islamic Bank. Gadu iepriekš šī banka jau tika iekļauta ASV sankciju sarakstā. Panamas papīros nav norāžu, ka Mossack Fonseca šajā apstāklī saskatītu iemeslu jebkādai reakcijai.
Nepaspēja atmest reketieru ieradumus
Karš maksā naudu, bet nauda Sīrijā uzrodas, arī pateicoties Bašara Al Asada brālēnam Rami Mahlufam; abi bērnībā kopā rotaļājušies. Mahlufs līdz 2011. gadam, kad valstī uzliesmoja pilsoņu karš, tika uzskatīts par Sīrijas bagātāko cilvēku. Jāpiemin vēl viens prezidenta brālēns un Rami brālis - Hafezs Mahlufs, kurš vadīja Galvenās Drošības pārvaldes Damaskas nodaļu.
Pateicoties radniecības saitēm ar prezidentu, Rami Mahlufs ilgus gadus kontrolēja nozīmīgus Sīrijas ekonomikas sektorus, ieskaitot telekomunikāciju un naftas un gāzes nozares, kā arī tabakas produkcijas un luksusauto importu uz Sīriju, brīvās tirdzniecības zonas pie robežas ar Libānu un tax free veikalus. Neviena nozīmīga ārzemju kompānija nevarēja ienākt Sīrijas tirgū bez viņa atļaujas. Hafezs Mahlufs, Sīrijas izlūkdienesta ģenerālis, tiek turēts aizdomās par palīdzību brālim - biznesa konkurentu novākšanā.
Aizsākoties Al Asada valdīšanas laikam 2000. gadā, iekšējā lokā esošā biznesā iesaistītā daļa centās aizmirst reketieru ieradumus, kas bija raksturīgi Bašara tēva tuvākās apkārtnes biznesmeņiem, tomēr līdz galam to īstenot neizdevās. Ne velti Vašingtona pirmās sankcijas ieviesa vēl pirms kara aizsākšanās 2008. gadā - par «manipulācijām ar tieslietu sistēmu un drošības dienestu izmantošanu ar mērķi iebaidīt biznesa partnerus».
Firmā Mossack Fonseca bija cilvēki, kas šaubījās
Tajā brīdī Rami Mahlufs jau 10 gadus bija Mossack Fonseca klients: kopš 1998. gada viņš bija mažoritārais akcionārs firmā Polter Investments, kuras štābmītne atradās Britu Virdžīnu salās.
Vēlākais 2002. gadā Mossack Fonseca bija jākļūst skaidram, kas ir Rami Mahlufs un kā viņš saistīts ar Bašara Al Asada režīmu. Šajā gadā Mossack Fonseca saņēma tiesvedības starp Drex Technologies un vienu Ēģiptes firmu dokumentus. Tajos tika norādīts, ka Rami Mahlufs ir «pašreizējā Sīrijas prezidenta mātes līnijas brālēns». Vēl 2015. gadā Mossack Fonseca Šveices izdevumam Tages-Anzeiger paziņoja: «Mossack Fonseca nezināja, ka Mahlufa kungs vai kādi citi Al Asada sabiedrotie netieši izmanto mūsu pakalpojumus.» Kā izriet no Panamas papīriem, tie bija meli.
Pēc pilsoņu kara sākšanās Sīrijā 2011. gadā nekas nenotika, vienlaikus firmā Mossack Fonseca bija cilvēki, kam radās šaubas. Piemēram, kompānijas apakšnodaļa, kas atbild par visu priekšrakstu un likumu ievērošanu, 2011. gada pavasarī rakstiskā formā vērsās pie Mossack Fonseca partneriem un vadītājiem.
Tika uzdots jautājums, vai patiešām firma plāno turpmāk sadarboties ar Rami Mahlufu, līdz ar to pārkāpjot 2008. gadā ieviestās sankcijas. Varbūt atteikties no klienta? Tomēr Mossack Fonseca partneris 2011. gada 17. februāra eVēstulē paziņoja, ka, «pēc viņa domām», Mahlufu kā klientu var saglabāt.
Tikai pēc tam, kad 2011. gada maijā ES, sekojot ASV piemēram, arī ieviesa sankcijas pret Rami par «režīma, kas pieļauj vardarbību pret demonstrantiem, sponsorēšanu», viņa kompānijas pakāpeniski tika slēgtas. Drex Technologies tika likvidēta 4 gadus un 2 mēnešus pēc ASV sankciju pret Rami Mahlufu ieviešanas.
Pavērušās durvis, kas vēl nesen bija slēgtas
Krievijas prezidenta Vladimira Putina vecie draugi un pietuvinātas personas aizvadītajos gados caur Panamu pārsūknējuši 2 mljrd. USD, savā ziņojumā konstatē ICIJ. Ap Putinu izveidotā tīkla atmaskojums sniedz retu iespēju ielūkoties sistēmas aizkulisēs. Pavērušās durvis, kas vēl nesen bija slēgtas; tomēr īpašu pārsteigumu nav.
Vērts atzīmēt, ka 2013. gada decembrī pats Putins vēstījumā Federālajai sapulcei akcentēja, ka ofšoros reģistrēto kompāniju ienākumiem jātiek apliktiem ar nodokļiem pēc Krievijas likumdošanas. Viņš paziņoja: «Gribat uz ofšoriem - lūdzu, taču naudu - šeit.»
Īpašu uzmanību Panamas papīros piesaista 4 firmas: Sonnette Overseas, International Media Overseas, Sunbarn un Sandalwood Continental, kas saistītas ar Krieviju.
Saskaņā ar vienu no dokumentiem, Sandalwood Continental iegādājusies kaut kādus aktīvus par 1 USD, lai tos pēc 3 mēnešiem pārdotu par 133 milj. USD. Tāpat Sandalwood Continental tikusi pie aizņēmumiem no Krievijas valstij piederošas bankas 800 milj. USD apmērā. Dokumentos nevar atrast liecības par Sandalwood Continental sniegtajām garantijām vai arī izmaksām par šiem aizņēmumiem.
Šīm transakcijām neapšaubāmi piemīt naudas skalošanas pazīmes, kas prasa izmeklēšanu: vai tie ir kredīti, kas norakstīti bez acīmredzamas kompensācijas (izņemot 1 USD), vai arī tie ir kredīti, kas izgājuši caur vairākām rokām bez jebkāda redzama iemesla.
2011. gada sākumā kompānija Sandalwood Continental, kas reģistrēta Britu Virdžīnu salās, izsniedza 200 milj. USD lielu kredītu firmai Horwich Trading, kas reģistrēta Kiprā. Nākamajā dienā Sandalwood Continental tikai par 1 USD nodeva tiesības saņemt kredīta maksājumus vēl vienai kompānijai, kas reģistrēta Britu Virdžīnu salās, - Ove Financial Corp.
Tajā pašā dienā Ove Financial Corp par 1 USD nodeva šīs tiesības Panamas kompānijai International Media Overseas, kas oficiāli piederēja čellistam Sergejam Rolduginam. Procentu maksājumi vien par šo kredītu sastāda 8 milj. USD gadā.
Panamas papīri liecina, ka Sandalwood Continental dibinājusi banka Rossija, ko ASV varas iestādes nosaukušas par «augsti stāvošu Krievijas ierēdņu personisko banku». Acīmredzami, ka nevar eksistēt komerciāli pamati tam, lai nodotu 200 milj. USD un tiesības ik gadu saņemt 8 milj. USD par 1 dolāru. Un šādu darījumu slepenajos failos netrūkst.
Piemēram, 2007. gadā International Media Overseas paņēma kredītu 6 milj. USD apmērā, kas pēc trim mēnešiem tika norakstīts par 1 USD. Tāpat šī kompānija bija viena no pusēm ekspertu uzmanību piesaistījušajos darījumos ar vērtspapīriem. International Media Overseas pārdeva papīrus brokerim, bet nākamajā dienā tos atpirka atpakaļ par zemāku cenu.
Faktiski tas nav bizness, bet gan tā redzamības uzburšana - lai pastāvīgi pārvietotu un slēptu aktīvus. Panamas papīros ieraugāms, ka Roldugins International Media Overseas kontu atvēris vienā no Šveices bankām. Anketā, kas jāaizpilda konta atvērējam, bija jautājums - vai viņš zina politiski ietekmīgas personas. Putina vecākās meitas krusttēva atbilde bija noraidoša.
Starp citu, viena no galvenajām Krievijas finanšu leģendām, kas arī attiecas uz biznesmeņu un ierēdņu slēgto darījumu dīvaino pasauli, vēsta par Sibnjeft slēpto izsoli, kurā šīs valsts pirmais vicepremjers Igors Šuvalovs guvis 50 milj. USD. Šuvalovs pastāstīja New Times, ka 1996. gadā guva opciju uz 0,5% Sibnjeft akciju no vairākuma akcionāra Romana Abramoviča par līdzdarbību valstij piederošās daļas pārdošanā.
Šuvalovs esot realizējis šo opciju, un viņa ģimene saņēmusi 50 milj. USD. Šuvalova pārstāvji apgalvoja, ka viņš guvis opciju, pirms kļuvis par ierēdni. Biznesmenis Boriss Berezovskis, kurš arī piedalījās Sibnjeft privatizācijā, noliedza šādu informāciju, paziņojot, ka viņam par Šuvalova opciju nekas nav zināms.
Interesanti atzīmēt, ka nauda no Abramoviča atnāca uz Šuvalova ofšoru kompānijas Sevenkey kontu no nezināmas firmas Unicast Technologies Latvijas konta. Abramoviča pārstāvis apgalvoja, ka šī ir operāciju firma, kuras vienīgā funkcija - pārskaitīt naudu.
Panamas papīros parādās ne viens vien dīvains gadījums, kur iesaistīts arī Latvijas vārds, tostarp Krievijas Valsts domes deputāta Aleksandra Banakova piedzīvojumos biznesa pasaulē.
Nominālos īpašniekus nesajaukt ar reālajiem beneficiāriem
Runa ir par Britu Virdžīnu salās reģistrēto ofšoru firmu AED International Limited, kurā Babakovam no 2007. gada aprīļa līdz 2011. gada septembrim piederēja 100% akciju. 2011. gadā Babakovs startēja kārtējās Valsts domes vēlēšanās - sekojoši viņam bija jāiesniedz pirmsvēlēšanu deklarācija, kurā informācijai par akcijām bija jātiek atklātai visu vēlētāju acīm. Tās tur nebija.
Pateicoties dokumentiem par AED International, parādījies vēl nozīmīgāks iemesls pieņemt, ka Babakovs un viņa sens biznesa partneris Jevgeņijs Giners varētu būt liela holdinga VS Energy īstie īpašnieki. Šo kompāniju, kas pārvalda enerģētikas aktīvus Ukrainā, kā arī nekustamo īpašumu (iespējams, Kijevas viesnīcu Premjer-Palas), mediji jau sen saistījuši ar Ginera un Babakova vārdiem - tomēr dokumentāru apstiprinājumu tam nebija.
No Mossack Fonseca failu bāzes izriet, ka kopš 2010. gada AED International direktors - V. D. Nominees. Šī firma saviem klientiem sniedz nominālo direktoru vai dibinātāju pakalpojumus. Kompānijas vārdā kā lietu kārtotāji uzrādīti Latvijas pilsoņi Vilis Dambiņš un Valts Vīgants. Šie paši cilvēki, saskaņā ar Ukrainas juridisko personu reģistru, atrodas kompānijas VS Energy četru galaīpašnieku starpā. Iespējams - nominālie īpašnieki, aiz kuriem atrodas reālie beneficiāri.
2015. gadā Ukrainas varas iestādes attiecībā uz VS Energy sāka izmeklēšanu - pastāvēja aizdomas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Tāpat izmeklētāji ne īpaši tic, ka kompānijas reālie līdzīpašnieki ir Latvijas iedzīvotāji, kā tas norādīts juridisko personu reģistrā. Tiesas dokumentos tiek runāts par diviem Krievijas pilsoņiem kā beneficiāriem, taču viņu vārdi neparādās.
Viens no nabadzīgākajiem Krievijas domes deputātiem
2011. gada septembrī Babakovs visus 100% AED International akciju nodeva savai 23 gadus vecajai meitai Olgai. Viņa kā savu adresi norādījusi dzīvokli Londonā, greznajā Naitsbridžas rajonā. Vērts atzīmēt, ka pēc Francijas valsts reģistru datiem, deputāta Babakova ģimenei piederējusi eleganta muiža netālu no Francijas karaļu kādreizējās rezidences - Versaļas, kā arī dzīvoklis Parīzē netālu no Eifeļa torņa.
Oficiāli Aleksandrs Babakovs ir viens no nabadzīgākajiem Krievijas domes deputātiem. Saskaņā ar ikgadējo deklarāciju, viņš 2014. gadā nopelnījis 4 milj. rubļu, bet pirms tam dzīvojis par 2 milj. gadā, ar ko diez vai pietiktu meitas Naitsbridžas dzīvokļa īres apmaksai.
Savās deklarācijās Babakovs ik gadu apgalvo, ka viņam nav ne dzīvokļu, ne transporta līdzekļu. Nav bagāta, pēc oficiālajiem datiem, arī viņa sieva. Tomēr Panamas papīri un citi pieejamie reģistri liecina, ka deputāta Babakova ģimenei bijušas gan ārzemju kompānijas, gan grezni nekustamie īpašumi.
Pēc Boston Consulting Group pētījuma datiem, krievu privāto aktīvu, kas vērtējami 2 trilj. USD apmērā, piektā daļa noslēpta ofšoros. Faktam, ka kļuvis plaši zināms - prezidenta tuvākā loka pārstāvji arī operē ar ofšoru firmām, jāvedina uz domu «kur ir noslēpums?».
Jo skaidrs, ka Putina tuvākie draugi var atļauties neskalot naudu un nomaksāt visus nodokļus. Viņi spēj pelnīt pietiekami. Varbūt tas nozīmē, ka problēma ir likumdošanas bāzē vai Konstitūcijā. Taču pilnīgi skaidrs, ka varai tuvu cilvēku rīcība ir nozīmīgs indikators. Ja viņi izmanto ofšorus, tātad sistēma nav kārtībā.
Valstu elitēm neglaimojoši secinājumi
Panamas papīri daudzās valstīs liek padomāt, cik korumpēta struktūra ir valsts elite. Diez vai uzreiz varam sagaidīt būtisku pagriezienu sabiedrības noskaņojumos, tomēr cilvēku prātos ķeksītis ievilkts.
Neapmierinātība ar finanšu eliti briest vairākus gadus. Tagad visu laiku lielākā informācijas noplūde uzmanību piesaistījusi politiķiem. Galvu lauzīt liekošie mediju ziņojumi par dažādiem kredītu defoltu svopiem vedināja uz domu, ka tā ir kaut kāda buršanās un šajā maģijas mehānismā pēkšņi kaut kas salūzis.
Taču pēc tam pasaule sāka lēnām atjaust, ka globālo ekonomiku iedragājušās bankas nodarbojušās ar to pašu vecmodīgo blēdīšanos: manipulācijas ar likmēm, klientu piemānīšana un meksikāņu narkotiku karteļu naudas skalošana.
Pateicoties nodokļu mahināciju atmaskošanai Luksemburgā un HSBC failiem, kas apliecināja, ka Šveices banku seifi līdz malām piestūķēti ar skaidru naudu, cilvēki uzzināja daudz vairāk par to, pie kādām viltībām gatavi ķerties privāto kapitālu īpašnieki, lai iztukšotu valstu kases.
Panamas papīru noplūde norisēm piešķīrusi jaunu, patiesi dramatisku nokrāsu, parādot, ka šeit iesaistītas noslēpumainas politekonomiskās grupas. Tagad vairs nav runa par abstraktām korporācijām un finansistiem, bet gan par vadošajiem politiķiem un viņu apkārtējo loku. Un reizēm tie ir tie paši politiķi, kas no cilvēkiem prasa neizvest kapitālu, kā arī upurēšanos ekonomiskās izaugsmes vārdā.
Šobrīd visiem uz mēles «Panama». Neatkarīgās organizācijas Tax Justice Network, kas analizē finanšu sektora regulējumu dažādās valstīs, izveidotajā reitingā, kur tiek ņemts vērā likumdošanas vaļīgums un transakciju apjomi, Panama neatrodas pat pirmajā desmitniekā; taču par Panamas papīriem runās vēl ilgi.