/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Drošības policijas amatpersonas, kas apsargāja premjerministru Ivaru Godmani (LPP/LC) dienā, kad premjera auto iekļuva ceļu satiksmes negadījumā, neesot tiesiska pamata saukt pie atbildības, teikts iekšlietu ministra Mareka Segliņa (TP) šodien apstiprinātajos Iekšlietu ministrijas (IeM) Galvenās inspekcijas veiktās dienesta pārbaudes rezultātos, TVNET informēja Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta Preses centra vadītāja Laura Karnīte.
Premjera apsargus par avāriju nesodīs (245)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pārbaudē konstatēts, ka Drošības policijas amatpersonas, 18.jūnijā veicot Ministru prezidenta pavadīšanu un transportlīdzekļa eskortēšanu no Ministru kabineta ēkas uz Prezidenta pili, dienesta pienākumus pildīja atbilstoši amata aprakstiem, kā arī ievērojot normatīvo aktu, kas regulē aizsargājamo amatpersonu fiziskās neaizskaramības nodrošināšanu un pavadīšanu, prasības, līdz ar to nav tiesiska pamata viņu saukšanai pie disciplinārās atbildības.
Dienesta pārbaudē konstatēts, ka premjeru pavadījušajai automašīnai "Toyota Land Cruiser" un premjera auto "Audi A8L" normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā bija piešķirts operatīvā transportlīdzekļa statuss un abi transportlīdzekļi bija aprīkoti ar bākugunīm, speciālo skaņas signālu, kā arī ar speciālām ierīcēm, kas fiksē laiku, kad transportlīdzeklis tiek izmantots ar iedegtu bākuguni un ieslēgtu skaņas signālu, kā arī transportlīdzekļa braukšanas ātrumu.
Šo ierīču izdrukas liecina, ka 18.jūlijā Tērbatas, Merķeļa ielas, Brīvības un Kalpaka bulvāra krustojuma šķērsošanas brīdī abās automašīnās bija iedarbinātas bākugunis un speciālie skaņas signāli. Tāpat ierīces fiksējušas, ka abu transportlīdzekļu maksimālais ātrums krustojuma šķērsošanas brīdī bijis 24 km/h.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem operatīvo transportlīdzekļu vadītāji drīkst neievērot ceļu satiksmes noteikumu prasības, taču operatīvā transportlīdzekļa vadītājam jādara viss iespējamais, lai tiktu garantēta ceļu satiksmes drošība. Līdz ar to abu premjera eskorta automašīnu vadītājiem, ieslēdzot bākugunis un skaņas signālu, bija tiesības neievērot ceļu satiksmes noteikumu prasības.
Dienesta pārbaudes ietvaros netika vērtēta premjera automašīnas vadītāja iespējamā atbildība par ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu, jo šis jautājums tiks izskatīts ierosinātā kriminālprocesa ietvaros, kur tiks izvērtēta automašīnas vadītāja rīcība un noskaidrots, vai viņš izdarīja visu iespējamo, lai tiktu garantēta ceļu satiksmes drošība. Izmeklēšanu kriminālprocesā veic Rīgas autotransporta prokuratūra.
Pamatojoties uz dienesta pārbaudes rezultātiem, Drošības policijas priekšniekam Jānim Reinikam uzdots, izanalizējot notikušā ceļu satiksmes negadījuma apstākļus un cēloņus, veikt pasākumus, lai pilnveidotu valsts augstākās amatpersonas apsargājošo Drošības policijas darbinieku profesionālo apmācību.
Tāpat Drošības policijai kopīgi ar Valsts policiju uzdots veikt pasākumus, lai nodrošinātu Ministru prezidenta transportlīdzekļa eskortu ar otro pavadošo transportlīdzekli un sadarbībā ar Iekšlietu ministriju sakārtot normatīvo regulējumu Ministru prezidenta pavadīšanas jomā.
Jau ziņojām, ka Godmanis 18.jūnijā avārijā Rīgas centrā guva galvas traumu - deniņu kaula plīsumu un galvas smadzeņu satricinājumu.
Pēc avārijas no aculieciniekiem tika saņemtas pretrunīgas ziņas par to, vai premjera auto negadījuma brīdī bija ieslēgtas bākugunis un skaņas signāls, taču dienesta pārbaudē secināts, ka šīs ierīces esot bijušas ieslēgtas. Pēc negadījuma tomēr ir mainīta premjera konvojēšanas kārtība un pirms Ministru prezidenta auto tagad brauc trafarēta policijas automašīna ar ieslēgtu skaņas un gaismas signālu.