M.Zanders: Šķēles “atgriešanās” nozīme nebūtu jāpārspīlē (79)

Faktiski attieksme pret Šķēli balstās tēlā, ko viņš radījis pirms gana ilga laika un kas varbūt nemaz vairs neatbilst patiesībai. Kad Šķēles cienītāji atsaucas uz viņa izlēmīgumu u.c. vēlamām īpašībām premjera periodā, viņi it kā nepieļauj domu, ka cilvēks objektīvi noveco, zaudē asumu, tādēļ arguments „Šķēle ir vajadzīgs, jo viņš reiz bija labs premjers” nav īsti korekts. Politiķi, tāpat kā visi cilvēki, mainās, un pasaule ir pieredzējusi gana daudz tādu valstu vadītāju, kuru darbība sākotnēji vērtēta pozitīvi, tomēr pakāpeniski tā ieguvusi sabiedrības interesēm nevēlamas iezīmes. Tas jo īpaši raksturīgs t.s. stingrās rokas personāžiem. “Nācijas tēvi” Pinočets un Suharto (attiecīgi Čīlē un Indonēzijā) arī sākotnēji nospēlēja pozitīvu lomu savās valstīs, tomēr, novecojot un apaugot ar varu, ieslīga paštaisnumā.

Lai kā arī būtu un mēģinot distancēties no tā, ka personīgi neesmu šā cilvēka atbalstītājs, pārskatot ekspremjera pēdējā laika intervijas, runas, man grūti saprast, ko kvalitatīvi jaunu un labāku viņš var piedāvāt. Respektīvi, Šķēle trāpīgi norāda Latvijas politikas un ekonomikas kļūdas un vājas vietas, tomēr, kā saka, ar spilgtu un bargu kritiku nevienu nepārsteigsi un neko daudz arī nepalīdzēsi.

Savukārt reālu priekšlikumu klāsts Šķēlem ir diezgan paplāns. To centrā – lata kursa pazemināšana, turklāt ekspremjers nav sevišķi konkrēts pat šajā jautājumā. Intervijā “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” šā gada 29.septembrī viņš runā par svārstību koridora paplašināšanu līdz 15%, rakstā „Latvijas Avīzē” 1.septembrī – par 30%, kas, atvainojos, tomēr nav viens un tas pats. Jebkurā gadījumā lata svārstību koridors nav valdības vai parlamenta kompetence, tādēļ šie Šķēles priekšlikumi vairāk ir viedoklis par to, kā būtu labāk, nevis ko viņš var reāli izdarīt.

Vēl ekspremjers ir publiski paudis, ka valstij krīzes periodā ir jākļūst par ekonomikas sildītāju, izmantojot tādu formu kā valsts pasūtījums. Pareizi, tikai Latvijas valsts finansiālās iespējas vismaz pagaidām diez vai ļauj šādu aktīvu lomu spēlēt. Līdzīgi ir ar Šķēles ideju par to, ka valsts palīdz uzņēmumiem ar naudu, „iegūstot priekšrocību akcijas [šajos uzņēmumos] uz noteiktu laiku un noteikta konkrēta mērķa sasniegšanai” (“Latvijas Avīze”, 01.09.2009.). Doma apspriežama (ja vien uzskatām, ka šādā formā nenotiks „savējo” neveiksmīgo biznesu stutēšana ar nodokļu maksātāju naudu), tomēr atkal jāatgādina, ka valstij šādas naudas nav.

Faktiski citus priekšlikumus – ja neskaita pareizo un cilvēku ausij tīkamo retoriku, ka nodokļus paaugstināt nevajadzētu, ka nedrīkst samazināt cilvēku pirktspēju, – no Šķēles neesam dzirdējuši. Ņemot vērā viņa statusu, nekas viņam netraucēja arī ierindas biedra statusā nākt klajā ar idejām – mediji būtu ar interesi tiražējuši. Klusēšana nozīmē ideju trūkumu, un atgriešanās partijas vadītāja statusā neko nemainīs.

Citiem vārdiem sakot, es nedomāju, ka Šķēlem ir konkrēts un reāli īstenojams plāns, attiecīgi uzstādījums „lai nu kāds viņš būtu, tomēr šobrīd tieši tādi cilvēki ir vajadzīgi valsts priekšgalā” ir sevis maldināšana.

Šķēlem neapšaubāmi ir tiesības “aiziet” no politikas un “atgriezties” tajā, pretendēt uz jebkuru amatu, tomēr reāli viņa t.s. atgriešanās neko nemaina. Iespējams, ka tā nāks par labu pašai Tautas partijai, jo disciplinēs to un galu galā Šķēle uz priekšvēlēšanu plakātiem tīri vizuāli izskatīsies labāk nekā Kalvītis vai Slakteris. Bet tas arī viss.

Te, protams, var iebilst – jā, varbūt nekādu labumu valstij Šķēles “atgriešanās” nedos, toties kaitējumu gan. Nezinu gan – ko viņš kā partijas oficiāls līderis var izdarīt tādu, ko viņš nevarēja līdz šim aizkulišu spēlētāja statusā.

Tad kādēļ Šķēle nolēmis mainīt savu statusu? Pieļauju, ka viņš tīri cilvēciski uzskata, ka var vairāk un labāk nekā partijas pašreizējie līderi. Jo viņš taču ir Šķēle. Partijas līmenī tā varētu būt, tomēr, ja Šķēle uzskata, ka viņš sasniegtu būtiski labākus rezultātus nekā Godmanis vai Dombrovskis, tad domāju, ka viņš sevi pārvērtē.

Tas, ko viņš var tiešām izdarīt, ir “ievilkt” Tautas partiju nākamajā Saeimā pāri 5% robežai un tad mēģināt spēlēt “zelta akcijas” turētāja lomu starp diviem lielajiem blokiem (JL+PS+SCP pret SC+LPP/LC).

Vairāk ŠEIT