Jau pavisam maza zīdainīša smadzenēs katrs notikums atstāj savas pēdas un ietekmē viņa attīstību. Par to, kā attīstās bērna smadzenes un kādā veidā tās vislabāk mācās, lasi šajā rakstā!
Kā mācās bērna smadzenes? (17)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Guļoši bērniņi izskatās tik mīlīgi! Tomēr tieši guļot bērni veic lielāko darbu. Zem maigajām matu pūciņām attīstās pasaules kompleksākais veidojums - cilvēka smadzenes. Šis apbrīnas vērtais orgāns aug daudz savādāk, nekā visi pārējie. Ja, piemēram, niere ir radusies pēc konkrēta „uzbūves plāna”, tad smadzenēs ir tikai noteikts nervu šūnu skaits un iezīmēta pamatstruktūra. Nekas vairāk. Viss pārējais ir atkarīgs no pieredzes, kas attīsta smadzenes. Viss, kas iedarbojas uz bērnu, nosaka smadzeņu fizisko struktūru – gan skaņas, gan smaržas, gan temperatūras atšķirības, gaisma un ēna, krāsas, kustības, pieskārieni un daudz, daudz kas cits.
Bēbīša smadzenes aug jau no 3. grūtniecības nedēļas
Centrālā nervu sistēma un smadzenes ir pirmie orgāni, ko bēbītis savā attīstībā sāk veidot. Jau pēc trīs nedēļām sāk veidoties neirālā caurule, kas vēlāk kļūst par muguras smadzenēm. Augšējā neirālās caurules daļā ceturtajā nedēļā veidojas trīs pūslīši, smadzeņu pamati.
Cik mūsu domāšanas orgāns ir svarīgs, var noprast pēc tā, ka pašā attīstības sākumā
smadzeņu aizmetnis aizņem vairāk nekā pusi embrija garuma.
Sākot ar trešo dzīves nedēļu, sāk dalīties arī nervu šūnas, bez tam tas notiek diezgan lielā tempā: minūtes laikā rodas pusmiljons jaunu šūnu. Dienas laikā - 720 miljoni šūnu.
Apmēram 4. mēneša vidū bēbītim mammas vēderā ir simts miljardi nervu šūnu. Tik daudz šūnu pietiks visai dzīvei!
Nervu šūnas un sinapses – bēbītis mācās ļoti ātri
Nervu šūnas uzreiz pēc rašanās nodarbojas ar to, ka dodas uz sev paredzēto atrašanās vietu, lai tur izplestos, iesakņotos un meklētu kontaktu ar citām šūnām.
Iesākumā nervu šūnas ir tikpat maznozīmīgas kā neieslēgts telefons. Lai tās tiešām varētu transportēt ziņas, tām nepieciešamas savienojuma vietas jeb tā saucamās sinapses. To veidošanās arī sākas jau grūtniecības piektajā nedēļā, bet, lai izveidotos šādi nervu šūnu savienojumi kaut vai tikai uz smadzeņu garozas, kas ir apmēram 2-3 mm bieza, un uz tās veidojas vairāki desmiti miljardu nervu šūnu savienojumi, šis process ilgs vēl pēc dzimšanas.
Izrādās, ka īstenībā tiek producēts daudz vairāk nervu šūnu, nekā ir nepieciešams, līdz trešajam dzīves gadam rodas apmēram 200 biljoni sinapšu, divreiz vairāk, nekā paliek pāri pieaugušajam cilvēkam.
Bēbīša smadzenes mācās īpaši ātri
Šī nervu šūnu savienojumu vietu pārprodukcija bērniņam ļauj pirmā dzīves gada laikā iemācīties īpaši ātri visu, kas nepieciešams, lai mazulis spētu pielāgoties dzīvei savā kultūrā. Turpmākā bērna attīstība balstās uz to, ka nevajadzīgie nervu šūnu savienojumi tiek noārdīti un optimizēta komunikācija starp nepieciešamajiem savienojumiem.
Brīžam mazuļiem vārda tiešajā nozīmē ir „lēnā pielekšana”, jo vajadzīgā ziņa nespēj atrast īsāko ceļu starp nervu šūnām.
Dzimšanas brīža laikā no trīs smadzeņu pūslīšiem jau ir attīstījušās krunkainas smadzenes, kas izskatās tāpat kā pieaugušā smadzenes, tikai mazākā formātā. Tomēr ārējais izskats maldina – tās ne tuvu nav izaugušas!
Jaundzimušā smadzenes ir tikai sagatave, ko nepieciešams izveidot. Šis smalkais darbs notiek tikai pēc dzimšanas. Tieši tā ir cilvēka lielā iespēja, jo tādā veidā viņš var pielāgoties apkārtējai videi, kurā ir ienācis, vienalga, vai tas būtu tuksnesis vai tehnoloģijām pārbagāta lielpilsēta.