Kā sadzīvo augi sakņudārzā

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Apollo

Svarīgi ir ne tikai, kādi kaimiņi dzīvo blakus mājā, bet arī kā vienā vai blakus dobēs sadzīvo dažādi augi un dārzeņi. Rūpīgs saimnieks ielāgos, kas patīk gurķiem un tomātiem, burkāniem un zirņiem.

Augiem ir atšķirīgas prasības pēc gaismas, mitruma un barības vielām. Līdzās vajadzētu sēt vai stādīt augus ar atšķirīgu augšanas ātrumu, agrīnas un vēlīnākas šķirnes. Turklāt katram ir noteikts bioloģiskais lauks. Ja tie ir līdzīgi, augi sadzīvo labi. Savukārt augi ar spēcīgu biolauku, piemēram, kāposti, nomāc tos, kam tas vājāks, — gurķus.

Dilles, salāti, rutki un zirņi ir labākie kaimiņi gurķiem, bet ar koriandru lieliski saprotas sīpoli, tomāti un kāposti. Zemenes var audzēt līdzās krūmu pupiņām, spinātiem, salātiem. Gurķiem, rutkiem un burkāniem līdzās sējami salāti, bet puraviem — burkāni. Saticīga un laba kaimiņiene burkāniem ir piparmētra, bet salātu garša kļūs labāka, ja tiem blakus iesēsiet spinātus.

Pareizi izvietojot dārzeņus, var ierobežot kaitēkļu izplatīšanos. Starp zemenēm ieteicams stādīt ziemas ķiplokus. Burkānu muša nesatiek ar sīpolu mušu, tāpēc burkāni jāsēj pamīšus ar sīpoliem — burkānu rindai jāatrodas 20 cm attālumā no sīpolu rindas.

***

BURKĀNU RAŽAI

• Agras ražas ieguvei burkānus sēj aprīļa sākumā, vēlākais — mēneša vidū, bet pamatražas ieguvei — ap Jāņiem, jo tad augus neapdraud burkānu mušas uzbrukums.

• Labākie priekšaugi — gurķi un agrie kartupeļi.

• Nevar cerēt uz labu ražu vietā, kur iepriekš audzēti vēlie kāposti vai vēlie kartupeļi.

• Burkāni nepadodas pārmērīgi mitrās, smagās, akmeņainās un skābās augsnēs.

• Augsnei jābūt irdenai — vislabāk 30–35 cm biezā slānī.

• Sagatavojot augsni, uz kvadrātmetru iestrādā 50–70 g kompleksā minerālmēslojuma. Atbilstoši augsnes analīzes datiem uz kvadrātmetru iestrādā 22 g karbamīda. Ja augsnē ir apmēram 200 mg/kg fosfora, uz vienu kvadrātmetru dod 43–45 g superfosfāta; ja tajā ir 100–200 mg/kg kālija, uz kvadrātmetru dod 27 g kālija hlorīda.

• Jāsēj dilstošā Mēnesī, Zivs zīmē.

• Burkānus sēj divrindu slejās, starp slejām ieturot 45 cm, bet starp rindām slejā 25–30 cm attālumu. Slejas dziļums 1–2 cm, uz kvadrātmetru izsēj 5–7 g sēklu. Tad dobi pārklāj ar agroplēvi.

• Sējumu var veidot pamīšus ar sīpoliem vai pupumētru: 1 vai 2 rindas burkānu, 1 rindu sīpolu vai pupumētras. Kaitēkļu atbaidīšanai stāda zemās samtenes.

• Pirmoreiz dīgstus retina īstās lapas fāzē 1–2 cm attālumā, bet otrreiz — trešās īstās lapas fāzē, atstājot starp augiem 3–4 cm.

• Burkāni, ko vēlas uzglabāt, jānovāc pirms rudens salnām.

• Agri novācamas šķirnes un hibrīdi nav piemēroti uzglabāšanai stirpās un pagrabos.

• Burkānus var sēt arī vēlu rudenī, jo tie labi pārziemo zem sniega un būs ēdami krietni agrāk.

LABIE UN SLIKTIE KAIMIŅI SAKŅU DĀRZĀ

Slikti kaimiņi

• Gurķiem un bietēm — kāposti

• Kāpostiem — sīpoli (arī zemenes un samtenes)

• Pupiņām — zirņi un sīpoli

• Puraviem — selerijas

• Burkāniem — tomāti

• Tomātiem — kartupeļi un zirņi

Vienā dobē

• Iekārto 1,2 m platu dobi. Tās vidū stāda kāpostus — 40 cm attālumā augu no auga. 20 cm atstatumā uz abām pusēm sēj koriandru, bet 25 cm attālumā no koriandra — vasaras rutkus. Gar abām dobes malām iestāda sīpolus.

• Augusta sākumā 60 cm attālās rindās stāda zemenes. Pavasarī starp tām sēj 3 spinātu rindas vai 4 redīsu rindas vai arī stāda 2 ķiploku rindas vai 3 šalotes sīpolu rindas.

• Vēl viens variants — augusta sākumā divās rindās 25 cm attālumā no dobes malas stāda zemenes. Pavasarī abpus dobei 5 cm no malām iesēj pētersīļus, 10 cm attālumā no pētersīļiem — spinātus. Nākamajā rindā ir zemenes, aiz tās 10 cm uz dobes vidu sēj redīsus. Dobes vidū maija pirmās dekādes beigās 40 cm attālumā citu no cita stāda kolrābjus, starp tiem — salātus.

• Gurķus var audzēt kopā ar dillēm un zemajiem zirņiem. Vienu metru platas dobes vidū iesēj gurķu rindu, no tiem 40 cm attālumā — abās pusēs dilles, bet malā — zemos zirņus.

• Augsni šādai dobei gatavo īpaši rūpīgi: uz vienu kvadrātmetru iestrādā 25–30 kg satrūdējušu kūtsmēslu vai 35–40 kg laba komposta. Papildus mēslojumam dod atšķaidītus putnu mēslus vai vircu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu