Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pretēji iepriekš solītajam būvniekiem nav izdevies maijā pabeigt Iekšlietu ministrijas administratīvo kompleksu Rīgā, Gaujas ielā. Celtnieki kavēšanos skaidro ar būves pasūtītāju prasībām būves pārplānot.
Vēl pērn aprīlī toreizējais Valsts policijas priekšnieks Jānis Zaščirinskis ministrijas administratīvā kompleksa jeb pentagona spāru svētkos lepni rādīja trešā stāva logu, aiz kura šogad maijā vajadzētu būt iekārtotam viņa kabinetam. Tagad policijai ir jauns priekšnieks, un arī pentagonā policisti vēl nevar ievākties.
Iekšlietu ministrijas Preses centra vadītāja Laura Karnīte Neatkarīgo informēja, ka iepriekš administratīvā kompleksa nodošanas termiņš bija šā gada 30. maijs, bet pēc objekta pasūtītāja – valsts akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) – lūguma termiņu pagarināja līdz 27. decembrim. Šādu vienošanos VNĪ noslēdza ar būvnieku Skonto būve.
Savukārt Valsts nekustamie īpašumi skaidro, ka objekta nodošanas kavēšanās radusies Iekšlietu ministrijas prasību dēļ. "Ministrija lūdza veikt telpu pārplānošanu, jo kopš 2002. gada ir mainījies Iekšlietu ministrijas un tās iestāžu personālsastāvs. Šobrīd ēkās notiek tikai iekšdarbi, no ārpuses visa būvniecība jau pabeigta," Neatkarīgajai stāstīja VNĪ preses sekretārs Mārtiņš Kaprāns. Vairāk gan VNĪ ministrijai neļaus jaukties būvniecības procesā, lai pentagonu tiešām varētu nodot ekspluatācijā gada beigās.
Šogad maijā Ministru kabinets jaunā Iekšlietu ministrijas administratīvo ēku kompleksa Rīgā, Gaujas ielā, darbībai 2008. gadā papildus piešķīra 8 873 202 latus. Telpu aprīkojuma izdevumiem 2008. gadā piešķirts 601 161 lats, nekustamā īpašuma nomas izdevumiem VAS Valsts nekustamie īpašumi 2008. gadā un turpmākajos gados – 6 503 765 lati, bet uzturēšanas izdevumiem 2008. gadā un turpmākajos gados – 1 768 276 lati. Ievērojot būvniecības izmaksu indeksāciju, kopējās projekta realizācijas izmaksas līdz objekta nodošanai ekspluatācijā ir 45 190 240 latu.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka 2002. gada nogalē toreizējā Einara Repšes valdība apturēja ar uzņēmumu SIA Skonto būve noslēgtā būvprojektēšanas un būvniecības līguma izpildi, jo uzskatīja, ka projekts nav izdevīgs un ir pārāk dārgs. Tomēr 2004. gada rudenī Induļa Emša valdība nolēma atsākt projektu un atjaunoja līgumu, jo, izvērtējot turpmākās rīcības variantus, atzina, ka pārējie ir vēl neizdevīgāki un radīs zaudējumus valstij. Divus gadus ilgā dīkstāve valstij ir izmaksāja liekus 5,6 miljonus latu.