Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/13/8930746t1hf0fd.jpg)
Patēriņa cenas septembrī kritās par 0.2%, un deflācijas process bijis gandrīz visaptverošs, atzīmē DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Cenas pieauga tikai atsevišķām preču un pakalpojumu kategorijām, galvenokārt sezonālu faktoru dēļ — apģērbiem un apaviem, vai arī nesezonāla rakstura akciju beigu dēļ. Vienā gadījumā vainojama statistiskā inerce — par spīti tam, ka izglītības cenas faktiski krīt, pieaug to studentu īpatsvars, ar kuriem augstskolas iepriekšējos gados noslēgušas līgumus par augstām cenām, tāpēc izglītība it kā kļūst dārgāka.
Gada dinamikas datos deflācijas slieksnis būs oktobris, jo pērn šajā laikā ar gāzi apkurinātajās pilsētās cilvēki sāka maksāt līdz šim augstāko cenu minētajam pakalpojumam. Pērn oktobrī cenas pieauga par 1.2% (apkurei par 16.5%), tie bija pēdējie inflācijas agonijas krampji, jau novembrī cenas sāka kristies, tikai šā gada sākumā īslaicīgi deflācijas procesu „piesedza” netiešo nodokļu kāpums.
Deflācija turpināsies, jo cenu līmenis Latvijā joprojām ir augsts ekonomikai ar mūsu pašreizējo ienākumu līmeni, turklāt arī iekšējais pieprasījums turpinās pakāpeniski samazināties līdz pat nākamā gada beigām. Jaunākās ziņas liecina, ka nākamgad PVN necels, nav gaidāms arī būtisks akcīzes nodokļu kāpums. Par spīti sarkano līniju vilkšanai iztērētās krāsas daudzumam, visdrīzāk tiks paplašināta nekustamā īpašuma nodokļa bāze, taču tas patēriņa cenas neietekmēs.
SVF analītiķi savā jaunākajā ziņojumā par Latviju prognozē, ka kopējais deflācijas dziļums sasniegs 8%. Līdz šim kopš augstākā cenu punkta martā tās kritušās par 3.3%, tātad vairāk nekā puse deflācijas procesa vēl varētu būt priekšā.
Taču neviena statistika par sabiedriskiem procesiem nevar būt perfekta, tāpēc atkārtoju jau agrāk pausto viedokli, ka jau līdz šim notikušais cenu kritums ir lielāks, nekā redzam CSP datos – jo īpaši pārtikai. Dati uzrāda visai strauju pārtikas cenu kritumu septembrī, taču saglabājas šaubas, vai ir pilnībā atspoguļots kopš pērnā gada vidus kopumā notikušais cenu kritums.
Tas nav pārmetums CSP, jo tik strauju ekonomikas struktūras un pircēju uzvedības pārmaiņu laikā ķibeles ar datiem ir neizbēgamas. Piemēram, ir ļoti grūti atspoguļot iespaidu uz cenu līmeni, ko rada pāreja uz lētākiem zīmoliem un aktīvāka akciju izmantošana. Varbūt varētu palūgt lielajiem mazumtirgotājiem datus par vidējām cenām visam kāda produkta (piemēram, piena) pārdošanas apjomam, nevis tikai atsevišķiem zīmoliem. Taču tas atkal neatspoguļos visu tirgu, jo mazajiem uzņēmumiem varētu nebūt tik perfektu datu kā Maxima vai Rimi.
Ja ir būtiski neprecīzi PCI dati, tad kļūdains ir arī IKP deflators, tātad arī IKP — ir pārspīlēts tā reālais kritums. Mums ir darīšana ar īstu statistisku tārpu bundžu, kuras atvēršanas sekas būtu neprognozējamas.