Kota satraukumam par žurnālistu viedokļiem nav pamata (9)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektora Edgara Kota sašutums par žurnālistu pārlieko iesaistīšanos politiskajās kaislībās, izsakot savu viedokli, ir saprotams, bet nav pamatots, uzskata biznesa portāla "Nozare.lv" aptaujātie mediju nozares pārstāvji.

Katram ir viedoklis

Žurnālists Kārlis Streips pastāstīja, ka viņam esot bijušas pārrunas ar Kotu par viņa parādīšanos politiskās apvienības "Vienotība" reklāmas plakātā. "Šo jautājumu Kotam izskaidroju, ka esmu tur nokļuvis nejaušības dēļ un ka tas noteikti nebija mans atbalsts šai partijai. Ir saprotams Kota satraukums par žurnālistu iesaistīšanos sava viedokļa paušanā, bet ir jāizšķir, ka ir rakstošie un ir komentējošie žurnālisti. Neredzu nekādu problēmu, ja komentējošie žurnālisti izsaka savas domas, bet rakstošajiem būtu jāizsver šāds solis. Viedoklis vienmēr ir par vai pret kaut ko," komentē Streips.

Rīgas Stradiņa universitātes bakalaura studiju programmas "Žurnālistika" vadītāja Anda Rožukalne skaidro, ka arī viņa saprot, ka Kots kā uzņēmuma vadītājs ir satraukts par jebkādu ziņu parādīšanos publiskajā telpā par uzņēmuma darbību.

"Ir jāsaprot, ka šāds jautājums būtu jārisina uzņēmuma iekšienē kopā ar darbiniekiem, jāizskaidro viņiem jautājumi, kas skar uzņēmuma darbību. Pēc būtības nav jau lielas atšķirības, vai šāda informācija tiek stāstīta radiem, draugiem un paziņām vai publiski portālā "Twitter"," norāda Rožukalne.

Sociālos tīklus nav iespējams kontrolēt

Viņa arī piebilst, ka kontrolēt visu, kas notiek sociālajā tīklā "Twitter", ir ļoti grūti. Tādā gadījumā uzņēmumam jāalgo sabiedrisko attiecību speciālisti, lai viņi nodarbotos ar informācijas kontrolēšanu un reaģētu uz izskanējušajiem viedokļiem. Būtībā neviens uzņēmuma vadītājs no tā nav pasargāts.

Taču, kā akcentē Rožukalne, žurnālistiem ir tiesības paust savu viedokli. "Ja tas ir spilgts viedoklis, kuram pamatā ir reāli fakti, tad kāpēc ne. Bet ir jāskatās, kāds ir šā viedokļa paušanas mērķis. Ja tā ir sabiedrības informēšana, tad viss ir kārtībā, bet, ja tā ir sava viedokļa paušana ar mērķi sabiedrības domu ietekmēt par labu kādam politiskajam spēkam vai uzņēmumam, tad šāda domas izteikšana ir nosodāma," uzskata mediju eksperte.

Saskata mēģinājumu ietekmēt žurnālistu darbu

Savukārt žurnāliste Baiba Strautmane Kota izteikumu, ka žurnālistiem nevajadzētu tik daudz iesaistīties sava viedokļa paušanā, vērtē kā žurnālistu ikdienas darba ietekmēšanu.

"Tā ir klasiska padomju laika priekšnieka izturēšanās, ka žurnālistam ir jābūt tikai kā informācijas padevējam. Es nepiekrītu, ka mums nevajadzētu paust savu viedokli. Tādēļ jau žurnālistiku sauc par ceturto varu. Faktiem, ko žurnālisti uzzina, ir jātop zināmiem arī sabiedrībai, lai par tiem varētu spriest. Un faktu kopums, kas ir zināms, veido sabiedrības viedokli, lai mēs varētu pieņemt saprātīgus lēmumus. Kotam gribētos gan, lai visi klusē un komunicē tikai to, ko liek politiskās partijas, bet tā šeit nenotiek. Tā ir žurnālistikas modeļa neizpratne. Svarīgākais ir informēt sabiedrību par to, kas sabiedrībai ir svarīgs," apgalvo Strautmane.

Kots iepriekš intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" uzsvēra, ka žurnālistiem nevajadzētu iesaistīties politiskās kaislībās. Viņš veltīja asu kritiku gan sociālajā tīklā "Twitter" izplatītajām baumām par televīzijas darbu, gan atsevišķiem žurnālistiem, kuri iesaistījušies sabiedriskās domas ietekmēšanas kampaņās.

Komentāri (9)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu