/nginx/o/2018/07/13/8961892t1h0a37.jpg)
Pirms nedēļas Zatlers valdības ārkārtas sēdes sasaukšanu un tās translēšanu sabiedriskajā televīzijā un radio pamatoja ar tēzi, ka Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības zināt, kurp virzās valsts. Ir pagājušas dažas dienas, un jautājumu, kas valsts virzību, iedzīvotāju dzīvi skar ļoti tieši, valdība skata sēdes slēgtajā daļā.
Runa ir par nākamā gada budžetu, precīzāk, Finanšu ministrijas priekšlikumiem „Par turpmākajiem 2010.gada valsts budžeta izdevumu samazināšanas virzieniem”.
Tā ir nejēdzība. Varētu vēl saprast, ka pati priekšlikumu apspriešana notiktu bez preses klātbūtnes – lai jau ministri izplūcas, kaulējas (lai gan tāpat skaidrs, ka neviens negrib samazinājumu savam resoram). Bet kādēļ nav aplūkojams pats apspriežamais dokuments?!
Ko šāda slepenība dod? To, ka pēc sēdes politiķi kārtējo reizi atbilstoši savām partejiskajām interesēm varēs pasniegt pretrunīgas vai izvairīgas versijas, kuru patiesumu neviens „no malas” nespēs pārbaudīt. Un tad atkal būs iemesls rieties par tautas mānīšanu utt.
Vai šāda slepenība noteikta, lai „lieki netracinātu tautu”? Tieši pretrunīgi izteikumi to dara, turklāt, ja priekšlikumi vienalga drīz kļūs zināmi, kāda nozīme, kad tas notiek? Vai valdībai liekas, ka kādai profesionālai grupai piederīgais, izlasījis valdības mājas lapā priekšlikumus, nākamajā dienā skries piketēt? Nu, un? Tāpat piketēs, ja ne pie valdības nama, tad pie Saeimas.
Vai arī kādam liekas, ka pilsoņi tāpat nekā nesapratīs no tiem “cipariem”, tādēļ nav vērts? Protams, tā nav vieglākā lasāmviela, bet te ir runa par principu, par attieksmi. Cik nav runāts, ka viens no veidiem, kā kaut nedaudz mazināt plaisu, ir no cilvēkiem neko neslēpt! Un budžets nav nekādas slepenas pārrunas par banku pārņemšanu vai kredīta nosacījumiem. Pat neērti atkārtot tik elementāras lietas... Valdība nereti (un dažkārt pamatoti) pārmet opozīcijai un presei, ka mēs kritizējam kritizēšanas vārdā. Nu lūdzu – es gribu konstruktīvi spriest, varbūt pat aizstāvēt, bet pati valdība man šādu iespēju liedz. Kas tā par paranoju?! Lai kāds būtu fons masu medijos un publiskajā telpā, patiesībā Latvijā ir gana cilvēku, kuri ir gatavi veltīt savu laiku un zināšanas, lai nāktu talkā ar kādu padomu, citas valsts pieredzi, svaigu skatījumu. Patiešām žēl, ka valdība šos cilvēkus nenovērtē.
Te, protams, var oponēt, sakot, ka ministri jau tāpat šos padomus ignorēs. Tik traki nav – tas lielā mērā atkarīgs no konkrētā ministra personības, un jāsaka, ka dažas šajos radio dienas kopsavilkumos izskanējušās norādes ir ņemtas vērā (piemēram, pagājušajā nedēļā “ķidātie” projekti ES līdzfinansējumam, kas ir Ekonomikas ministrijas pārziņā). Tādēļ aicinu ministrus uz lielāku atklātību valdības darbā, savukārt klausītājus un vēstuļu rakstītājus turpināt dalīties pārdomās un idejās. (Šajā sabiedrības līdzdalības procesā kā blakus projekts varētu tapt iedomīgāko un komunikācijai noslēgtāko amatpersonu tops.)
Nobeigumā optimistiskāka piezīme. Vakar izteicu versiju, ka principā Latvijai ir iespēja kaulēties ar aizdevējiem par mums saudzīgākiem nosacījumiem. Šodien saņēmu apstiprinājumu no dažiem Latvijas deputātiem Eiropas Parlamentā (EP), ka jauno Eiropas Komisijas komisāru apstiprināšana EP tiks izmantota kā svira šajā procesā. Lai veicas.
Vairāk ŠEIT
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)