Veikalos nopērkami satelīttelevīzijas komplekti, par kuriem nav jāmaksā abonēšanas maksa. Vai būtu vērts tādu iegādāties un kādu izvēlēties, lai varētu uztvert vairāk programmu? Kā pareizi uzstādīt satelītantenu? Mājai visapkārt aug ļoti lieli koki. Vai tie var traucēt uztveršanu? Kādā leņķī dažādiem satelītiem uzstādīt antenu? Kāda nozīme ir galviņu skaitam?
Satelītu televīzija (14)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Satelīttelevīzijas sistēmas darbības princips ir samērā vienkāršs – telekompānija no spēcīgas antenas kādā pasaules reģionā raida signālu uz satelītpavadoni, kas atrodas uz ģeostacionārās orbītas un ir nekustīgs attiecībā pret kādu noteiktu punktu uz Zemes. Pavadoņi atrodas virs ekvatora, tāpēc satelītsistēmas antenas ir orientētas uz dienvidu pusi, kas nedrīkst būt aizsegta ar kokiem vai citiem šķēršļiem.
Atrodoties pavadoņa uztveršanas zonā, satelīttelevīzijas sistēmas uztver pārraidīto signālu un nodod tālāk uz televizoru.
Visvienkāršākā satelīttelevīzijas sistēma sastāv no trim elementiem: antenas, konvertora jeb galviņas un uztvērēja jeb resīvera.
Konvertors ir neliels elektronisks bloks, kas atrodas antenas šķīvja fokusā un uztver no tā atspoguļoto elektromagnētisko signālu, pastiprina to un pārveido pārraidīšanai pa kabeli. Konvertora kvalitāti raksturo papildu trokšņu daudzums, ko tas piešķir uztvertajam signālam. Jo mazāks konvertora radītais troksnis, jo mazāk tas kropļo televīzijas signālu, jo dārgāk šī ierīce maksā. Konvertoru skaits nosaka, cik pavadoņi ir uztverami. Jo lielāks šķīvis, jo vairāk galviņu var uzlikt.
Uztvērējs līdzinās parastam videomagnetofonam. Visbiežāk to novieto blakus televizoram. Uztvērējam, tāpat kā televizoram, ir tālvadības pults kanālu pārslēgšanai, skaļuma regulēšanai un citu manipulāciju veikšanai. Satelītuztvērēji līdzīgi datoram ļauj ieprogrammēt gandrīz neierobežotu kanālu daudzumu.
Satelītantenu parasti novieto uz ēkas jumta vai arī piestiprina pie sienas. Visbiežāk lieto tā sauktās ofseta antenas, kuru priekšrocība ir to piestiprināšanas veidā: tās stiprina gandrīz vertikāli. Tas ir ļoti būtiski, lai sliktos laika apstākļos uz šķīvja nesakrātos sniegs, lai tas neapledotu un tādējādi nepasliktinātu uztvertā kanāla attēla un skaņas kvalitāti.
Ciparu signāla uztveršanai nepieciešama 80 – 110 cm diametra antena. Ir arī lielāka diametra satelītantenas, pat virs diviem metriem (piemēram, Prime focus ar centrālo fokusu) – tās ir mehāniski izturīgākas, taču veidotas kā lielas krūzes, kas skatās debesīs, tāpēc ziemā tajās var sakrāties sniegs, kas traucēs signāla uztveršanu. Šādas antenas galvenokārt izmanto profesionālām vajadzībām, tās neliek mājas satelīttelevīzijas sistēmās.
Satelītšķīvim var pievienot pozicionieri, kas pagriež antenu vajadzīgā pavadoņa virzienā, tādējādi vairākas reizes palielinot uztveramo programmu skaitu. Ar tālvadības pulti pārslēdzot kanālus, elektromotors pēc iepriekš ieprogrammētas sistēmas pats atrod vajadzīgo pozīciju un apstājas.
Satelīttelevīzijas antenu var aprīkot ar papildu konvertoriem, kas ļauj uztvert signālus no vairākiem pavadoņiem bez pozicioniera palīdzības. Vienam satelītšķīvim var pievienot ne vairāk par sešiem konvertoriem (atkarībā no tā, kādus satelītpavadoņus vēlas skatīties). Par papildu konvertora pievienošanu, kā arī par antenas uzstādīšanas leņķi vēlams konsultēties ar speciālistiem.
Vislētākais digitālais uztvērējs, ar ko iespējams uztvert tikai bezmaksas kanālus, maksā aptuveni 35 latus. Bezmaksas programmas raida pavadoņi Astra, Hotbird un Siriuss. Tajos ir daudz programmu vācu valodā, var skatīties ziņas angļu valodā, ir daudz mūzikas kanālu, taču nav redzami bērnu raidījumi, tik ļoti iecienītās filmas, kā arī Latvijas programmas.
Lai uztvertu kodētos jeb maksas kanālus, nepieciešams pievienot dekoderu ar karšu lasītāju, bet lētajiem uztvērējiem šādu iespēju nav.