Ministru kabineta komiteja akceptējusi grozījumus, kas var apdraudēt Latvijas mežu ilgtspējīgu dzīvošanu. Iepazīstoties ar likuma grozījumiem, pat ar neapbruņotu aci skaidrs, ka tie paver plašas iespējas mežu īpašniekiem, kas diemžēl mūsu sabiedrībā ne vienmēr ir godprātīgi. Vēl viņiem nav gana - grib atcelt atsevišķu koku cirtes ierobežojumus un vēlas bez atļaujas veikt būvju un ceļu būvniecību mežā.
Likumu rakstītājiem plakana domāšana
Pirmdien Ministru kabineta komitejā akceptētie grozījumi Meža likumā paredz apses cirtes vecuma samazināšanu no 41 gada līdz 31 gadam, tomēr cirtes vecuma ierobežojumi apsei būtu jāatceļ vispār, biznesa portālam "Nozare.lv" uzsvēra Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Par šādu viedokli ir pārsteigts Pasaules dabas fonds un asi to dēvē par plakanu domāšanas veidu.
Pasaules dabas fonda Meža programmas vadītājs Jānis Rozītis sarunā ar TVNET uzsvēra: “Pretēji tam, ka Latvijā un pasaulē Meža likuma mērķis ir ilgstoša mežsaimniecība, ar šo likuma normu iestrādi, dzēšot fragmentāras lietas,
mēs ejam nevis uz ilgstošu mežsaimniecību, bet gan plastisku izpratni par koku ražošanu.
Tas ļoti izbrīna, jo par katru jautājumu atsevišķi mēs varam diskutēt un teikt “nu, var būt, ka tā ietekme nav tik liela”, bet, ja mēs skatāmies visu holistiski, saprotam, ka visu laiku virzāmies nezināmas un varbūt pat neilgtspējīgas mežsaimniecības virzienā.
Apsēm grib atcelt cirtes ierobežojumus
"Mūsu biedrība ir pārliecināta, ka cirtes vecuma ierobežojumi apsei būtu jāatceļ pilnībā. Tas jau ir noticis ar baltalksni, un, kā var redzēt, šī suga nav izzudusi vai iznīkusi," uzskata meža īpašnieku aizstāvis Muižnieks.
Savukārt mežu pārzinātājs Rozītis uzsver, ka apšu cirsmas vecuma samazināšana par desmit gadiem atspoguļo ļoti plakanu domāšanu un pieeju. Turklāt šie argumenti ir tikai un vienīgi ekonomiska rakstura – par to, ka šī ir trupe, tā palielinās un varētu būt ekonomiski zaudējumi. "Uz mūsu jautājumu, vai ir analizētas bioloģiskās daudzveidības konsekvences, saņēmām atbildi, ka šādu vērtību nav,” stāsta Rozītis.
Dominē ekonomiskais izdevīgums
Tomēr akceptēto likuma grozījumu projektu Muižnieks vērtē kā zināmu kompromisu un nemaz nekautrējas slēpt, ka tas ekonomiski labvēlīgi ietekmēs meža īpašniekus. Viņaprāt, cirtes vecuma atcelšana ļaus samazināt trupes izplatību apšu audzēs. "Taču jāatceras, ka Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes veiktais pētījums, uz ko atsaucās arī grozījumu autori, liecina, ka trupe visbiežāk skar tieši kokus, kas vecāki par 30 gadiem," skaidro Muižnieks.
Diemžēl realitāte ir tāda, ka Latvijā pat valsts mežos, kur nu vēl citos, nav nopietnas ainavu ekoloģijas! Neviens nevarēs pateikt, kādu ietekmi atstās cirsmas vecuma samazināšana pēc trim, pieciem, desmit vai divdesmit gadiem. Rozītis uzsver: "Mēs lūkojamies ļoti, ļoti īsa termiņa interesēs, kurā dominē ekonomikas intereses."
Likums atbildību atstās uz mežu īpašnieku sirdsapziņas
Meža īpašnieku biedrības vadītājs gan taisnojas, ka koki netiek automātiski nocirsti, sasniedzot noteikto cirtes vecumu.
"Tas ir katra paša meža īpašnieka ziņā.
Protams, ir jāsaglabā vecie koki, kas nepieciešami ekoloģiskajai daudzveidībai. Taču cirtes vecuma atcelšana apsei neradītu nekādas problēmas - tā ir pionieru suga, un izzušana tai nedraud," pārliecināts ir Muižnieks.
Jaunais likums apdraud bioloģisko sistēmu, taču ierēdņiem nedraud pārstrādāšanās
Likuma grozījumu autori kā svarīgu uzsver to, ka likuma izmaiņām nav ietekmes uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem. Tāpat tās neietekmēšot valsts budžetu. Grozījumi paredz, ka turpmāk nebūs nepieciešama apliecinājumu (Valsts meža dienesta izsniegts dokuments, kas apliecina konkrētas plānotās darbības likumību un ir uzskatāms par šīs darbības atļauju) izsniegšana meliorācijas sistēmu un citu būvju celšanai vai rekonstrukcijai un mežsaimniecību ceļu būvei, kā arī minerālmēslu un pesticīdu lietošanai. Kas ir pilnīgs absurds, jo kā gan nekontrolēta pesticīdu lietošana, meliorācijas un ceļu un citu būvju darbi var neietekmēt dabisko vidi.
Meliorācijas sistēmu rekonstrukcija ir ļoti jūtīgs jautājums arī no dabas aizsardzības viedokļa – veicot renovāciju vai rekonstrukciju, mēs izmainām mežu, vai bioloģisko sistēmu. Tādējādi mainās augšanas apstākļi un veģetācija. Šie jautājumi būtu jāizskata ļoti uzmanīgi.
“Ja dzīvojam ideālā sabiedrībā, tad būtu jādomā par administratīvo slogu samazināšanu.
Meža likuma sākotnējo grozījumu vajadzība bija samazināt šo slogu, lai mežu apsaimniekotājam, īpašniekam vai valsts institūcijām būtu jāiegulda mazāk darba," skaidro Rozītis.
Likumprojekts arī detalizētāk definēs cirsmu veidus, kā arī tiks precizēta slimību inficētu, kaitēkļu invadētu vai citu iemeslu dēļ bojātu koku ciršanas kārtība, nodalot sanitāro cirti no kopšanas cirtes un galvenās cirtes.
Turklāt likumprojekta autori paredz atteikties no obligātas atkārtotas meža inventarizācijas ik pēc desmit gadiem, samazinot meža īpašnieku finansiālo un administratīvo slogu.
Neskatāmies uz mežu kopumā
"N-tajās Zemkopības ministrijas sanāksmēs esmu sacījis – ja reiz gribam pārmaiņas, nevajag lāpīt esošo jumtu, bet gan taisīt jaunu. Ir jātaisa jauns meža likums
, un atkāpties no agrāk pieņemtajām normām vai tradīcijām var tikai tajā gadījumā, ja ir pārliecība, ka tas ir solis uz ilgtspējīgu mežsaimniecību,” skaidro Pasaules dabas fonda Meža programmas vadītājs.
Viens no jautājumiem ir par mirušās koksnes izvākšanu, kas ir ļoti jūtīgs jautājums no bioloģiskās daudzveidības viedokļa. Šobrīd likumā noteikts: lai izvāktu desmit kubikmetrus, meža īpašniekam nevajag nekādus apliecinājumus. Šobrīd ir tās vēsmas, ka īpašnieks var izvākt laukā mirušo koksni bez jebkāda ierobežojuma. Vienā situācijā tā nav problēma, taču mums nav nekādas izpratnes par to, kādu ietekmi tas atstās nākotnē. Mēs fragmentāri diskutējam par vienu jautājumu, bet neskatāmies uz mežu kopumā, turpina Rozītis.
Mums ir izcila mežu politika, kas radīta 1998. gadā, taču tajā pašā laikā ne tikai ar savu darbību, bet arī likumdošanu mēs nevis ejam tās virzienā, bet gan attālināmies no tās. Par to visas interešu grupas jau bija vienojušās pirms 12 gadiem, un Ministru kabinets toreiz to ir akceptējis.
Papīrus mēs mākam ražot, bet ar kaut kādām likumdošanas normām un praksi mežā mēs patiesībā grēkojam,
ar nožēlu secina Rozītis.
Pirms grozījumi stāsies spēkā, tie būs jāpieņem valdībā.
Nobeigumā gribēju atgādināt visiem zināmu patiesību - apkārtējā vidē, dabā nav nekā cilvēkam nevajadzīga, lieka, viss ir nolikts savā vietā, visam ir sava nozīme un jēga.
