Siltums mājā bez siltināšanas (11)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Latvijā ne katru dienu var uzzināt kaut ko jaunu un nebijušu Latvijas tirgum. Līdz šim daudzi, kas saskārušies ar mājas būvniecību, saķer galvu, aprēķinot, cik izmaksās sienu celtniecība un to siltināšana. Bet ir ienācis tirgū jaunums – termobloki.

Lai uzzinātu kas īsti ir termobloki, devāmies pie Aināra Joča SIA Warm House valdes locekļa.

No kā sastāv termobloks?

Vieglā betona (šūnu betons) bloks ar iestrādātu siltumizolāciju – putupolistirola starpslāni. Putupolistiorols ir speciāli izstrādāts un sagatavots šai tehnoloģijai. Vieglo betonu vēl sauc par putu betonu. Ir divas dažādas tehnoloģijas kā iegūt putu betonu. Viens no veidiem ir izmantojot putu ģeneratoru, kad putas sajauc ar betona javu. Šajā gadījumā blokam varētu būt nevienmērīga spiedes (Mpa) pretestība. Mūsu variantā putu betonu iegūst izmantojot turbīnveida kavitācijas maisītāju - mehāniskā ceļā betona masā izveidojot vienveidīgus gaisa burbulīšus. Tehnoloģiskais process ir stingri reglamentēts un atkāpes no tā nav pieļaujamas. Rezultātā mēs iegūstam izturīgu un vieglu materiālu, kas neuzsūc mitrumu, jo visi burbulīši ir slēgti. Bloku var iemest ūdenī un tas negrims, bet gan peldēs kā pludiņš. Kāpēc peld? Tāpēc, ka gaisa burbulīši tajā ir noslēgti. Piemēram gāzbetonā gaisa poras ir savstarpēji savienotas, tāpēc tas uzsūc mitrumu. Īpaši ir jāsargā horizontālās virsmas un lietus laikā tās ir jānosedz ar plēvi, pretējā gadījumā sienā sakrāsies mitrums, kuru likvidēt būs problemātiski. Bloks no ārpuses it kā nožūst, bet iekšpusē vēl joprojām ir sakrājies mitrums. Līdz ko ziemā uznāk sals, ūdens sasalst, tādejādi bojājot sienas iekšējo struktūru – sieniņas. Atkūstot ūdens pārvietojas uz zemākajām gaisa porām, naktī atkal sasalst, bojājot nākamās sieniņas. Tā pēc pāris gadiem, var gadīties, ka pārzāģējot šādu sienu izrādīsies, ka reāli tā turas tikai uz bloku ārējām malām, jo sienas vidus daļa ir bojāta. Termobloki ir viegli. Būvējot māju no termoblokiem, samazinās slodze uz pamatiem tādejādi ir mazāka iespēja pamatiem „sēsties” un veidot sienās plaisas.

Termoblokus līmē ar līmi. Tas izslēdz „aukstuma tiltiņu” veidošanos. Lielākais pluss ir tas, ka izmantojot celtniecībā termoblokus palielinās iekšējā mājas kvadratūra, jo sienas biezums būs tikai 30 cm. Iedomājaties – jums ir tikai 30cm bieza siena ar lielisku skaņas un siltuma izolāciju. Skaņas izolācija ir aktuāla pilsētās, kur ir paaugstināts trokšņu līmenis. Ņemot vērā šīs īpašības termoblokus galvenokārt izmanto daudzstāvu apbūvē, kā sienu aizpildītāju. Kanādā, Vācijā, Somijā, Krievijā tas ir ļoti populārs materiāls daudzdzīvokļu mājām. Ēkās tiek panākta lieliska siltuma un skaņas izolācija, bet pats lielākais ieguvums ir papildus kvadratūra.

Nedrīkst aizmirst arī par ekonomiju. Samazinās celtniecības materiālu apjoms un laukumi, kur to izvietot. Samazinās darba apjoms, nodarbināto strādnieku skaits, materiālu piegādes un viss ar to saistītais.

Kāda ir materiāla vēsture?

Šo materiālu Kanādā, Vācijā, Somijā, un Krievijā izmanto jau sen un tas nav nekāds jaunums. Drīzāk jau Viņos izraisītu neizpratni, ja dzīvojamas mājas būvētu no materiāla, kurš pēc tam vēl ir papildus jāsiltina.

Kā ir ar materiāla atpazīstamību Latvijas tirgū?

Latvijā neviens līdz šim ar šādu materiālu nav sastapies. Par to mēs varējām pārliecināties izstādē „Māja „ – Ķīpsalā. Tas varētu būt izskaidrojams ar to, ka ārzemēs ražotie termobloki ir dārgi, no 150-270Ls/m3 + transports uz Latviju un ne visur tos var nopirkt veikalā.

Kāda jēga no produkta, kuru nevar nopirkt veikalā?

Es arī no sākuma to nevarēju saprast. Izrādās, ka viss ir ļoti vienkārši. Tajā pašā Maskavā ir bezgala daudz celtniecības kompāniju, kuras strādā dažādā kvalitātē. Daudzas atklāti halturē. Ja tādai kompānijai iedos kā darba materiālu šo bloku, celtnieki nekvalitatīvi uzcels celtni, rezultātā uzņēmumam būs tikai antireklāma. Bloku ražotājiem pašiem ir sava celtniecības kompānija. Ja vēlies iegādāties blokus, tad līdz arī nāks kompānijas celtniecības brigāde, kas uzcels māju. Tādā veidā klients iegūst garantiju gan par bloka, gan celtnieku darba kvalitāti. Rezultātā ieguvējs ir ne tikai klients un ražotājs (atkrīt starpniecības pakalpojumi ar tirdzniecības vietām), bet arī celtniecības organizācija, kurai ir ekskluzīvas tiesības strādāt ar šo materiālu. Materiāls ir pieprasīts un tāpēc celtnieki vienmēr ir nodrošināti ar darbu. Lielu interesi izrāda arī Lietuva un Igaunija.

Vai jūs arī darbosieties pēc līdzīgas stratēģijas kā Krievija?

Jā, jo tā mēs spēsim nodrošināt kvalitāti un dot garantijas. Patreiz meklējam sadarbības partneri – celtniecības organizāciju un pieņemsim pasūtījumus no visiem, kuri vēlas to iegādāties. Kādu laiku strādāsim reklāmas nolūkos ar minimālu peļņu. Reāli tikai strādnieki pelnīs sev algu, un segsim ražošanas procesa izdevumus. Peļņa tiks novirzīta reklāmai un ražošanas jaudas palielināšanai. Jau šobrīd ir skaidrs, ka šāda veida termobloku ražotnes ir nepieciešamas katrā Latvijas reģionā. Ar laiku mēs spēsim nodrošināt visu procesu no bloka ražošanas līdz gatavai mājai.

Kā radās doma izveidot ražotni?

Ļoti vienkārši... Ražot materiālu ar kuru mājas būvniecība būtu ātrāka un lētāka. Lai māja paliktu izturīga un silta arī mūsu bērniem. Šobrīd termobloks ir pats perspektīvākais materiāls. Nosiltinātas sienas 1.m2 izmaksas salīdzinot ar citiem materiāliem, kuri ir jāsiltina, vienmēr būs lētākas un kopēja ekonomija ievērojama. Galvenais ir pareizi skaitīt būvniecības izmaksas. Cilvēki bieži tās aprēķina nepareizi. Kad būvē māju aiziet uz veikalu un prasa – cik maksā šie bloki kubā1? Pasaka, ka šitie 60,-Ls kubā, keramzīts – 50,-Ls. Tātad keramzīts ir lētāks, ņemam to. Tālāk pirksim plutoplastu, tad tev tas jālīmē klāt, jāarmē, jāgruntē, un beigu beigās pēc pāris gadiem peles to plutuplastu būs no ārpuses visu apgrauzušas! Vēl jau ir iespēja siltināt sienas ar kmens vati. To grauzēji diez vai izvēlēsies savai ēdienkartei. Akmens vatei arī ir viena nelāga īpašība – tā ar laiku „sēžas”. Un vēl viena lieta – žurkām dikti patīk taisīt midzeņus akmens vatē. Turklāt vate ir dārgāka kā plutaplasts. Un darba izmaksas arī ir lielākas. Vēl jau ir alternatīva – eko vate.

Jā var – bet tad ir jātaisa divas sienas, starp kurām ekovati iepūš. Vēl jau arī jāizrēķina darba spēka izmaksas. Vai tas ir izdevīgi?

Jūs varēsiet ieekonomēt uz mājas apkurināšanu.

Kā termobloku nepieciešams apstrādāt iekštelpās?

Tam nav nepieciešama nekāda speciāla apstrāde. Ja nepieciešams, tad jāpieslīpē paši bloki, jānogruntē un uzklāj dekoratīvo apmetumu, vai līmē flīzes. Var līmēt biezās tapetes. Ja celtnieki ir šķībi un greizi uzcēluši sienas, tad var pielīmēt reģipsi bez metāla konstrukcijām. Termobloku siena vienmēr būs silta. Blokam ir ne tikai lieliska siltumizolācija un skaņas izolācija, termobloki ir arī ekoloģiski tīrs produkts.

Kā ir ar elpošanu telpās?

Tas ir šūnu betons – tātad sienas elpo un uz tā neveidojas pelējums vai sēnītes. Kāda vispār ir attieksme Latvijā? Kā ir mēģināt te “izsisties”? Ar šādu materiālu? Tagad visi saka, celtniecības krīze, un tā tālāk. Kāpēc šī krīze ir iestājusies? Tāpēc, ka nerēķinam līdz darba izmaksas un netiek aprēķinātas precīzas materiālu izmaksas, nepadomā cik patiesībā beigās tas viss izmaksās. Kad sāk visu pareizi rēķināt, saproti, ka termobloks ir viens no risinājumiem, kā no šīs krīzes tikt ārā. Lētākais un vienkāršākais būvniecības risinājums. Un arī ekoloģiskākais.

Kā ir ar valsts atbalstu?

Runā un sola daudz... Ja tiešām tiktu samazināti nodokļi maziem un vidējiem uzņēmējiem..., ja būtu valsts pasūtījumi..., ja būtu atbalsts jaunām ražotnēm..., tad mums „melno” darbu strādātu īru viesstrādnieki!

Lai varētu izdzīvot ir jāstrādā – arī tad, kad gribas atmest visam ar roku.... Nevajag cīnīties par tīrību, vajag paņemt slotu un tīrīt! Ja esi ražotājs, kurš ražo Latvijā un Latvijas tirgū – esi laipni aicināts pastāstīt par sevi žurnāla Mans nams ir mana pils jaunajā rubrikā Made in Latvia, rakti mums – vēstules@privatipasums.lv

Komentāri (11)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu