Četras lietas, kas jāzina par bioloģiskajām olām
No TVNET arhīva

FOTO: Kaspars Teilāns

Lieldienu nedēļā aktualizējam jautājumu par bioloģiskajām olām. Pētījumi rāda, ka cilvēki mēdz visas olas, kas nāk no laukiem un zemniekiem, uztvert kā bioloģisku vai ekoloģisku produktu, tāpēc Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas pārstāvji skaidro, kas ir bioloģiskas, kas lauku olas un kā patērētājs tās var atšķirt.

 

FOTO: Kaspars Teilāns

Lauku olas un bioloģiskās olas – tas nav viens un tas pats

Kas var būt labāks par lauku olām? Tā domājot, mēs labprāt samaksājam vairāk, lai tiktu pie kastes ar īstām lauku oliņām, kurām pat vēl pieķēries kāds gruzis vai pūkaina vistas spalva.

Mēs iedomājamies vistas, kuras skraidījušas pa lauku sētu, knābājušas kukaiņus un dzīvojušas laimīgi, dējot gardas olas.

Visdrīzāk lauku olu ražotājas ir dzīvojušas brīvās turēšanas apstākļos un staigājušas savā vaļā, taču tikpat svarīga kā turēšanas apstākļi ir arī vistu barība – ko tās ir ēdušas vēl bez pašu sagādātajiem kukaiņiem?

Tāpēc vienmēr iesakām noskaidrot, ar ko barotas lauku vistas, lai gūtu precīzu priekšstatu par produktu. Ja vistas barotas ar veikalā iegādājamo kombinēto spēkbarību, tās sastāvā būs arī soja, kas visbiežāk ir ģenētiski modificēta. Ja vistas ēdušas graudus, tad ir vērts noskaidrot, ar kādām metodēm tie audzēti. Ja tie ir konvencionālie graudi, kas tiek migloti ar agroķimikālijām, tad pastāv risks, ka ar olām uzņemsim arī pesticīdu atliekvielas.

Būtiski – lauku vistu olas un bioloģiskās olas nav viens un tas pats.

Bioloģiskās olas – tas ir sertificēts produkts, kuru var pazīt pēc zaļās ekolapiņas, un līdz ar bioloģisko marķējumu patērētājs saņem arī garantiju, ka šīs vistas ir barotas ar bioloģisko barību un dzīvo brīvās turēšanas apstākļos.

 

FOTO: flickr.com/photos/72284410@N08

Ko ēd un kā dzīvo bioloģiskās dējējas?

Bioloģiskās vistas ēd to, ko pašas sameklē lauku sētā, kā arī saimnieku sagādāto. Piemēram, bioloģiskajā zemnieku saimniecībā «Jaunieviņas» tas ir dažādu graudu maisījums – gan diedzēti, gan nediedzēti graudi, zirņi, griķi, rapšu spraukumi, fermentēta maize, kviešu klijas, melase, akmens milti. Vasaras sezonā vistas dabū kāpostus un bietes no saimniecības dārza. Visa vistu papildbarība ir bioloģiskā – piemēram, graudi no bioloģiskās saimniecības.

Tikai tad, ja saimnieki var ar dokumentiem pierādīt, ka iegādājušies bioloģisku barību, vistu olas var sertificēt kā bioloģiskas.

Bioloģiskā vistu barība nekad nesaturēs ĢMO.

Vistu šķirnes bioloģiskā saimniecībā izvēlas dažādas, pirmkārt tādas, kuras ir piemērotas brīvajai dzīvei - mācēs pašas atrast kukaiņus un arī zinās, ko ar tiem darīt. Savukārt šķirņu daudzveidība nodrošinās ar olām nepārtraukti, jo dažādas vistu šķirnes dēj dažādos laikos un vecumos.

Arī pakaiši, kas ir vistu novietnē, ir bioloģiski.

Tie tiek sagatavoti no pašu saimniecībā savāktiem zaļumiem, pakaišu apakšējā kārta – sadalījusies koksne, kurā dzīvo sēnīte, kas nepieciešama, lai zaļie augi pārveidotos kompostā. Tāpat pakaišos izmanto skaidas, kuras uzsūc vistu mēslus. Mikroorganismi savukārt tos apstrādā, un rodas komposts – auglīgs mēslojums, kuru var likt uz lauka. Tā bioloģiskajā saimniecībā veidojas noslēgts cikls.

 

FOTO: flickr.com/photos/smemon

Kā dēj bioloģiskās vistas?

Vistām patīk dēt nedaudz aptumšotā, krēslainā vietā un tur, kur kāda jau iepriekš iedējusi, – tāpēc

vistu kūtīs mēdz salikt īpašas kastītes, kur tad vistas cita pēc citas kāpj iekšā un dēj.

Kas nosaka olu čaumalu krāsu – vai tā būs brūna, balta vai bēša? Tikai un vienīgi vistas šķirne, nevis putna krāsa vai barība.

Savukārt uz olas atrodamais zīmodziņš parāda, kā vista ir audzēta: 0 nozīmē bioloģisko lauksaimniecību, 1 – brīvās turēšanas apstākļus, 2 - turēšanu kūtī, bet 3 – turēšanu sprostos. Ja saimniecībā tiek turēts līdz 50 vistām, tad zīmoga spiešana uz olām nav obligāta. Tādā gadījumā par vistu audzēšanas apstākļiem jāvaicā pārdevējam. Bet ja dējējvistu ganāmpulks pārsniedz 50 putnus, olas atļauts piegādāt tieši galapatērētājam, ja tās ir marķētas.

Tādā gadījumā par vistu audzēšanas apstākļiem jāvaicā pārdevējam.

Katram bioloģisko olu ražotājam ir sertifikāts, kuru patērētājs var jebkurā laikā lūgt parādīt.
 

FOTO: flickr.com/photos/72626169@N02/15972781159

Košais dzeltenums – mīts

Tas, ka labas olas kritērijs ir košs dzeltenums, ir viens no izplatītākajiem mītiem par olām. Olas dzeltenuma krāsu un košumu nosaka karotīns, līdz ar to – vistas barība, kurai karotīnu iespējams pievienot arī kā piedevu.

Bioloģiskajā lauksaimniecībā to neizmanto, tāpēc vasarā, kad vistas dzīvo brīvā dabā, tās dzeltenumam būs izteiktāka krāsa, savukārt ziemā tas kļūs blāvāks.

Bioloģisko olu dzeltenumi būs dažādās nokrāsās!
Uz augšu