Apmēram 320 miljoni cilvēku piecpadsmit Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs šobrīd lieto Eiropas nacionālo valūtu eiro. Nākamgad šīs valūtas lietotāju skaits, visticamāk, palielināsies, jo Eiropas Komisija (EK) zaļo gaismu devusi arī Slovākijai. Tikmēr Latvijai augstās inflācijas dēļ tik drīzu pievienošanos eirozonai nesola.
Cik lielā mērā ES vainīga Latvijas inflācijā? (14)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Visas ES valstis 20 gadu laikā būs eiro zonā!"
Mēs esam starp tām deviņām (Bulgārija, Čehija, Igaunija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija, Ungārija un Zviedrija) ES valstīm, kas ir guvušas panākumus virzībā uz vienotās valūtas ieviešanu, tomēr vēl nav izpildījušas visus nosacījumus, lai ieviestu eiro, liecina EK pieņemtais periodiskais konverģences ziņojums par gatavību eiro ieviešanai. "Pretinflācijas politika un stratēģija ir ārkārtīgi svarīga, ja vēlaties ieviest eiro," uzsver ES ekonomikas un monetārās politikas komisārs Hoakins Almunja, piebilstot, ka tieši tas ir viens no galvenajiem šķēršļiem, kas traucē valstīm pievienoties eirozonai. Vienlaikus viņš prognozē, ka tuvākajos divdesmit gados visas ES valstis pievienosies eirozonai.
Nākamgad janvārī Eiropa svinēs eiro desmit gadus un, runājot par šīs valūtas ieguvumu pēdējos gados, H. Almunja atzīmē, ka šīs valūtas ieviešana Eiropai bijusi ekonomiska un politiska veiksme, jo, tieši pateicoties tam, eirozonas valstīs patlaban ir lielāka makroekonomiskā stabilitāte, zemākas procentu likmes, mērenāks cenu pieaugums, brīvāka tirdzniecība un investīciju plūsma. Taču šim procesam bijuši arī trūkumi, proti, lēnāks ekonomikas pieaugums, kā arī joprojām starp valstīm ekonomikā pastāv atšķirība, jo ne visas ir veikušas nepieciešamās strukturālās reformas. Tāpat komisārs uzsvēra, ka ES nav veikusi dažādus pasākumus, lai kļūtu par ietekmīgāku spēku pasaules ekonomikā.
Kas deva dzinuli?
Baltijas valstis ir inflācijas rekordistes visā ES, un pēdējos mēnešos starp tām ir spējusi iespraukties vēl tikai Bulgārija. Līdz ar iestāšanos ES inflācijas kāpums Baltijas valstīs bija līdzīgs, un valstis plānoja tuvākajā nākotnē ieviest eiro. Ja atceramies, pirms pieciem gadiem mūsu gada vidējā inflācija bija ap 3%, toreiz Lietuvā bijusi deflācija, bet Igaunijā inflācijas līmenis 1,3%.
Pēc tam Latvijas inflācija sāka uzņemt lielāku tempu un jau pirmajā gadā pēc iestāšanās ES sasniedza nedaudz vairāk kā sešus procentus. Taču tā ir normāla parādība, mierināja eksperti, norādot, ka iestāšanās ES jebkurai valstij netiešā veidā dod dzinuli lielākai inflācijai. Latvijā sāka ieplūst vairāk naudas un ekonomikas attīstības temps palielinājās, savukārt cilvēku optimisms, strauja kreditēšana un maksātspēja veicināja iekšējo pieprasījumu, tāpēc pieauga cenas. Visai drīz iezīmējās skaidra aina – 2008. gadā Latvija neieviesīs eiro. Līdzīgās pozīcijās vēlāk nonāca arī Lietuva un Igaunija, kam plānus par eiro uz kādu laiku nācās atcelt.
Jau sākotnēji Latvijā inflācija bija augstāka nekā Igaunijā un Lietuvā. Un šī tendence joprojām turpinās. Kāpēc? Ekonomisti to skaidro ar daudziem faktoriem un uzsver – lai arī esam Baltijas valstis, ekonomiskā situācija Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir atšķirīga. Piemēram, Latvijā ir straujāka tautsaimniecības izaugsme, lielāka nelegālas naudas aprite, mazākas algas, kā arī ir problēmas ar konkurenci, proti, tā ir minimāla, līdz ar to tas ļauj mazumtirgotājiem neadekvāti palielināt cenas.Turklāt, tiklīdz bankas sāka aktīvi piedāvāt kredītus, Latvijas patērētāji tos labprāt bezatbildīgi izmantoja – aizņēmās un tērēja, aizņēmās un tērēja! Lietuvieši un igauņi pret to izturējās nedaudz piesardzīgāk. Mūsu iekšējais tirgus veicināja strauju inflācijas pieaugumu, bet atbildīgās personas to laikus neapturēja. Redzot, ka inflācija nekrītas, bet gan aizvien pieaug, valdībai tūdaļ bija jāķeras pie cīņas ar to, taču inflācijas apkarošanas plāns tika izstrādāts novēloti.
***
Augstākā inflācija – pēc diviem trim mēnešiem
SEB bankas ekonomisti prognozē, ka tuvāko divu trīs mēnešu laikā inflācija Latvijā sasniegs augstāko punktu un gada otrajā pusē pakāpeniski samazināsies, lai gan joprojām saglabājas riski, kas inflāciju var turēt relatīvi augstā līmenī.
Bankas jaunākais Latvijas makroekonomikas apskats liecina, ka gada vidējā inflācija šā gada beigās varētu tuvoties 15%, savukārt 12 mēnešu inflācija diezin vai būs zemāka par 11% un nesasniegs viencipara skaitli. Pēc SEB bankas analītiķu uzskata, izjūtot pirmās nekustamā īpašuma tirgus bremzēšanās pazīmes, pirmie reaģēja sadzīves ierīču un mājokļu iekārtu tirgotāji, kuri izrādīja pretimnākšanu pircējiem ar akciju cenām un gada pirmajos mēnešos uzrādīja pat tirdzniecības apjomu pieaugumu. Arī cenu celšana pārtikai ir ietekmējusi pārdošanas apjomus, tāpēc pārtikas tirgotājiem arvien biežāk jārīko akcijas preču noieta veicināšanai.
"Protams, iedzīvotāju atsaucība izpārdošanas laikā un runas par vispārējo inflāciju ir likušas celt arī apģērbu un apavu cenas, bet, vērojot citos segmentos notiekošo, rodas pamatotas šaubas par to, vai pircēji akceptēs šīs cenas. Līdzīgi ir ar atpūtas un kultūras pakalpojumu cenām, kuru pieaugumam agri vai vēlu būs jāsaduras ar ekonomiskās aktivitātes pazemināšanos un jau notiekošo iedzīvotāju naudas tērēšanas paradumu maiņu," spriež SEB bankas eksperti.
***
viedokļi
IVETA ŠULCA, EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja: "Jānis Bērziņš paņem hipotekāro kredītu un pārmaksā par dzīvokli 10 – 20% no reālās vērtības, tad paņem līzingā jaunu automašīnu, kaut gan vecā vēl ripo gluži labi, un pēc tam brīnās: "No kurienes divciparu inflācija?" Nospriež, ka vainīga ES! Nenoliegšu, iestājoties ES, inflācija arī pieauga. Tieši politiskā stabilitāte atvēra banku maciņus kredītiem. Tāpat Latvija izvirzīja mērķi panākt ES vidējo labklājības līmeni, taču straujai ekonomiskai izaugsmei parasti seko paaugstināta inflācija. Vairāk nekā pirms gada EK brīdināja Latviju par ekonomikas pārkaršanas risku un nepieciešamību spert soļus. Taču valdības kavēšanās ļāva inflācijai pakāpties virs 10% un attālināt eiro ieviešanu."
MĀRTIŅŠ GRĀVĪTIS, Latvijas Bankas preses sekretārs: "Cenu pieaugums Latvijā līdz ar iestāšanos ES lielā mērā saistāms ar nepietiekami regulēto ekonomisko aktivitāti. Proti, daudzu ieguldītāju apziņā Latvija pēc iestāšanās NATO un ES pārtapa par ieguldījumiem drošu zemi, kam bijusi sava loma ekonomikas strauju pieaugumu tempu veicināšanā iepriekšējo četru piecu gadu garumā. Netiešā veidā ES ietekme uz cenām bijusi šāda: palielinājās kapitāla ieplūde Latvijā un paātrinājās tautsaimniecības attīstības temps, pieauga ienākumu līmenis un optimistiskās nākotnes ienākumu gaidas veicināja iekšējo pieprasījumu. Tas savukārt izraisīja ievērojamu spiedienu uz cenām Latvijā. Papildus tiešā veidā cenas ietekmējusi nodokļu harmonizācija – ES dalībvalstīs strikti reglamentēta akcīzes nodokļu piemērošana trim preču grupām: tabakai, alkoholam un degvielai.