Šogad vairāku Gulbenes novada zemnieku saimniecību īpašnieki audzēja eļļas linus. Liniem atvēlētās platības ir nokultas, tāpēc iespējams secināt, vai izvēle – audzēt šo kultūru - ir attaisnojusies. Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības "Lācīši" saimnieks Stanislavs Gžibovskis nolēmis nākamgad linu platību tomēr samazināt.
Eļļas linu raža nedod cerēto rezultātu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jādomā par pārstrādi
"Lācīšos" eļļas lini "Amon" tika audzēti 32 hektāru platībā. Šīs šķirnes linsēklas izmanto farmācijā, izspiežot no tām eļļu. No katra hektāra saimniekam izdevies iekult tonnu linsēklu, lai gan normāla raža būtu tad, ja iekultu divas tonnas linsēklu. Daļu iegūtās ražas paredzēts pārdot SIA "Iecavnieks", kas par tonnu sola maksāt 350 eiro. "Pārliecinājos, ka lini tomēr radīja lielus zudumus, lai gan visām graudaugu kultūrām un arī rapsim raža bija vismaz par 30 procentiem mazāka. Nākamajā gadā linus audzēšu salīdzinoši mazāk – tikai 10 hektāros," stāsta S.Gžibovskis.
Arī nekāds valsts atbalsts linu audzētājiem neesot saņemts. "Zemniekiem pašiem jāpieņem lēmums – audzēt vai neaudzēt linus, jo tas tomēr ir darbietilpīgs process. Vienīgais – šī kultūra ir mazāk jāmēslo. Uzskatu, ka, audzējot eļļas linus, ir jādomā arī par savu pārstrādi, jo pārdot sēklas "Iecavniekam" man neatmaksājas. Šī ir pārstrādātjfirma, kas ieinteresēta linsēklas iepirkt par mazāku cenu, bet galaproduktu pārdot dārgāk," uzskata S.Gžibovskis.
Vajag labu kombainu
Saimnieks pārliecinājies, ka linu novākšanai ir vajadzīgs cits labs kombains, jo, izmantojot graudu novācamo kombainu, linšķiedras tinas un pinas. "Kulšanas process bija ļoti smags. Pazaudējām nedēļu laika, kuļot tikai linus," pukojas S.Gžibovskis. Viņš uzskata, ka linu novākšanai piemērotāki esot "Claas" klases kombaini. Izrādās, ka linsēklu krāsa ir atkarīga no tā, kādi bijuši laika apstākļi. Sausā un saulainā laikā novāktajām linsēklām ir zeltaina nokrāsa, bet mitrākā laikā vāktās ir pelēcīgas.
"Sazinājos ar SIA "Iecavnieks" un uzzināju, ka tiks organizēts seminārs linu audzētājiem, kurā analizēs audzēšanas procesā pieļautās kļūdas. Kopīgi izdarīsim secinājums par to, kā rīkoties, lai iegūtu maksimālo linu ražu. Iespējams, ka pavasarī no "Iecavnieka" arī linu sēklas saņemsim par brīvu. Šopavasar eļļas linu sēklas pirku, maksājot latu par katru kilogramu. Tas ir dārgi," stāsta zemnieks. Nogatavojušās linu pogaļas nelabprāt veroties vaļā, tāpēc saimniecībā linu platībās pielietots "Eglons", kas linus ātrāk sakaltē. Izrādās, ka linu ziedi un pogaļas netīkot arī kaitēkļiem, pat tādiem kā laputis. Neesot arī citu graudaugiem raksturīgu slimību. Diemžēl lini tiek uzskatīti par ēdelīgu kultūru, kam patīk trūdvielām bagāta augsne. Arī no augsnes līdz ar ražu tie iznes daudz labuma, tāpēc nākamajā gadā tajā pašā tīrumā linus audzēt neiesaka.
Pievērsīsies zālājiem
S.Gžibovskis stāsta, ka šoruden ievērojami vairāk iesēti zālāji, piemēram, "Sarkanā auzene", "Pļavas auzene", "Baltais āboliņš". Kopumā zālājiem atvēlētā platība pārsniedz simts hektāru. "Pēc zālāju sēklām ir liels pieprasījums, jo zemnieki arvien vairāk vērības pievērš kvalitatīvas lopbarības ieguvei," stāsta zemnieks. 470 hektāros šoruden iesēti arī ziemāji nākamā gada ražai. Pavasarī tiks sēti arī vasarāji. Saimnieks iesniedzis arī jaunu projektu un drīzumā saņems pozitīvu atzinumu. Tas ir saistīts ar lopkopības modernizāciju saimniecībā.