Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tieši pirms vienpadsmit gadiem, 1995. gada 15. jūlijā, vienā no pašlaik lielākajiem interneta veikaliem Amazon.com tika veikts pirmais pirkums. Kopš tā laika interneta uzņēmējdarbība pieredzējusi gan lielus izaugsmes tempus, gan dziļas krīzes, kuru laikā bankrotēja daudzi Amazon.com konkurenti. Šonedēļ Mēs paraudzījās, kādas tendences vērojamas interneta uzņēmējdarbībā, kādas alternatīvas internets piedāvā un kādus izaicinājumus sniedz klasiskajiem veikaliem.
Internets maina visu
Līdz ar interneta attīstību ir mainījusies mūsu izpratne par to, ko pasaules tīmeklis var dot. Kā grāmatā Netokrātija – jaunā varas elite un dzīve pēc kapitālisma norāda Jāns Sederkvists un Aleksandrs Bards, uz interneta izraisīto pavērsienu var lūkoties divējādi. No skeptiķu viedokļa, pasaule būtībā nav mainījusies – mēs joprojām ražojam un pārdodam dažādas lietas, ko darījām arī līdz šim. Arī bankas joprojām glabā un aizdod naudas līdzekļus. Mainījušās tehnoloģijas, ar kuru palīdzību mēs strādājam ar dokumentiem un informāciju, taču ir apšaubāms, vai no tiesas ir uzlabota lietu daba un vai šīs tehnoloģijas ir mainījušas mūsu dzīvi.
Optimisti ir pretējās domās, uzskatot, ka viss kļūs labāks – ekonomika būs efektīvāka, izzudīs etniskie un politiskie konflikti, attīstīsies vienotības tendences, pavērsies iespējas demokrātijas atdzimšanai.
Netokrātijas autori norāda, ka abas šīs puses kļūdās. No vienas puses, apstāklis, ka internetam mūsu dzīvē ir lielāks svars nekā jebkad agrāk (un tas tikai palielināsies), nozīmē jauna laikmeta iestāšanos, taču tas nenozīmē, ka šis jaunais laikmets būs labāks. Tas būs citāds gan, ar citiem varenajiem un citiem apspiestajiem, citu varas struktūru un būtiskām izmaiņām mūsu izpratnē par valsts un sabiedrības pārvaldi. Konflikti nezudīs, taču diskusijas par labāku nākotni neraisīsies, jo cilvēki ir tendēti izvairīties no tēmām, ko nevēlas apspriest, un no personām, kas tiem nepatīk. Tīkls šīs tendences ļauj realizēt efektīvāk nekā dzīve reālajā pasaulē.
Tomēr uz jaunā laikmeta sliekšņa ir iespējams redzēt jomas, kas no pasaules tīmekļa attīstības ir ieguvušas un uz kurām nav attiecināmas skeptiskās norādes par to, ka internets nerisina mūsdienu problēmas. Viena no šīm jomām ir tirdzniecība, kas no reālās pasaules tirgiem un veikaliem ir nokļuvusi internetā.
E-bums un e-krahs
E-komercija nozīmē preču un pakalpojumu pirkšanu un pārdošanu, izmantojot internetu. Tā ir saņēmusi labāko, ko sniedz internets – robežu noārdīšanu, milzīgu preču klāstu, kāds nav iespējams parastā veikalā, efektīvu meklēšanu, ērtus, elektroniskus norēķinus, iespēju salīdzināt dažādu veikalu piedāvājumu un izvēlēties izdevīgāko variantu un tam visam pāri – gandrīz obligāto piegādi mājās.
Šai sistēmai gan ir vairāki trūkumi, piemēram, nav iespējas aptaustīt un pasmaržot kāroto preci, lai gan tieši šāda veida izvērtēšana ir viens no svarīgākajiem elementiem, lai izšķirtos par preces pirkšanu. Tāpat ir zināmas problēmas pārdot drānas, pārtiku un citas preces, kuru specifiskais lietojums pieļauj lielāku iespēju, ka pirkums būs neveiksmīgs. Pārtika ātri bojājas, un tās turēšana noliktavās, kā arī piegāde mājās lielākoties nespēj nest peļņu, savukārt apģērbu lielākajā tiesā gadījumu mēs vēlamies piemērīt, lai pārliecinātos par izmēru pareizību un izskatu. Tomēr Lielbritānijā darbojas interneta pārtikas veikals
Tesco.com, tāpat apģērbu tirgošana internetā ir visai populāra uzņēmējdarbības joma ASV.
Kā jau tas bieži vien notiek, tehnoloģiju attīstība iet pa priekšu cilvēku vajadzībām, un tikai pēc kāda laika mēs sākam apjaust, kur šīs tehnoloģijas izmantot. Tā tas bija gan ar radio, ko sākotnēji izmantoja avīžu rakstu atreferēšanai, gan televīziju, kuras ēras sākumā ekrānā bija redzamas vien runājošas galvas, un tāpat ir bijis arī ar internetu, ko tā ēras sākumā ļaudis lielākoties izmantoja izklaidei, nevis informācijas ieguvei vai naudas pelnīšanai. E-komercija ir viena no jomām, kas, sākot no pagājušā gadsimta 90. gadu vidus, ir pamazām attīstījusies, mēģinot izmantot tīmekļa sniegtās iespējas, kas palīdzētu sacensties ar reālās dzīves veikaliem un piedāvāt pakalpojumus, kas ir iespējami tikai tīmeklī.
Uz interneta komercijas ēnas pusēm norādīja pagājušajā gadsimta mijā vērojamā masveidīgā e-veikalu slēgšana. To noteica gan tas, ka interneta komercija neattīstījās tik ātri, kā cerēts, gan tas, ka uz šo firmu attīstību tika liktas lielas cerības. Spekulācijas ar šo uzņēmumu akcijām un to cena biržās bija sasniegusi lielus augstumus, lai gan daudziem šiem punkts.com (dot.com) uzņēmumiem trūka nojausmas par ekonomikas un biznesa pamatiem, turklāt daudzi uzņēmumi, kuru akcijas tika tirgotas biržās, nekad savas pastāvēšanas laikā tā arī nebija guvuši ienākumus, nemaz nerunājot par peļņu. Uzņēmēji domāja, ka internets atrisinās visu, taču tas neatrisināja neko, un telekomunikāciju uzņēmuma WorldCom atzīšana par maksātnespējīgu 2002. gada 21. jūlijā bija lielākais bankrots ASV vēsturē un vienlaikus punkts.com ilūziju sabrukuma ikona.
Speciālisti gan norāda, ka interneta uzņēmējdarbības eiforija un skaudrā realitāte pēc tās beigām nav nekas jauns. Būtībā šādi kāpumi un kritumi ir raksturīgi revolucionāru tehnoloģiju ieviešanai sadzīvē – tā bija gan ar dzelzceļu 19. gadsimta 40. gados, gan ar radio pagājušā gadsimta 20. gados, gan tranzistoru elektroniku 50. gados un mājas datoru vilni 80. gados. Tas nav traucējis mums šos izgudrojumus efektīvi izmantot dzīvē, tiem vienkārši ir jāatrod īstā vieta, īstā vērtība un īstais lietojums.
Nav tik bezcerīgi
Patlaban interneta izmantošana tirdzniecībā kļūst aizvien populārāka, un, domājams, interneta popularitātes dēļ preču ražotājiem nāksies savām precēm piešķirt papildu iespējas, ļaujot tām darboties tīklā. Nav nemaz tik nereāls pirms dažiem gadiem par jocīgu uzskatītais stāsts, ka ledusskapis pats izdomās, kādas pārtikas preces ir vajadzīgas, un, pamatojoties uz saimnieka gaumi, veiks pasūtījumu internetā. Tāpēc nākotnē ledusskapju ražotāji, reklamējot savus izstrādājumus, mazāku uzmanību pievērsīs to spējai sasaldēt un uzglabāt produktus – šādas īpašības lielākoties ir pašsaprotamas –, bet gan stāstīs par tehnoloģijām, kas ļauj ledusskapim darboties tīklā, uzskata J. Sederkvists un A. Bards.
To, ka e-komercija, arī atmetot nepamatotu optimismu, patiešām slēpj lielas peļņas iespējas, Amazon.com vadība ir sapratusi kopš veikala darbības – tas paskaidro apstākli, ka Amazon.com bija viens no nedaudzajiem servisiem, kas, plīstot interneta ekstāzes burbulim, nebankrotēja, bet sāka strādāt ar peļņu. Pirmo reizi Amazon.com izdevumi ienākumus pārsniedza vien 2002. gadā, taču kopš 2003. gada uzņēmuma peļņa ir iespaidīga, tādējādi kārtējo reizi atdzīvinot ilūzijas par saldo dzīvi, kādu var sniegt internets.
Amazon.com sākotne meklējama 1994. gadā, kad Džefs Bezoss nodibināja uzņēmumu Cadabra.com. 1995. gadā viņš to pārdēvēja par Amazon.com, nosaukumu pamatojot ar to, ka Amazone ir pasaulē lielākā upe, līdz ar to jaunais uzņēmums sevi bija pieteicis (un, kā redzam pašlaik, arī veiksmīgi realizējis) pasaulē lielāko interneta veikalu sarakstā. Interesanti, ka dažādas atsauces uz Amazoni un Brazīliju, kam šī upe tek cauri, Amazon.com lapā ir atrodamas joprojām – interneta adresē dažkārt parādās tādi vārdi kā gp (Brazīlijas Gurupas reģiona saīsinājums), obidos (Amazones pieteku sateces vieta Obidosa), kā arī varzea (portugāļu valodā tā sauc lietus dēļ applūdušus mežus).
Savu darbību Amazon.com sāka kā grāmatu veikals, taču vēlāk produktu klāstam pievienoja arī DVD un CD, datorspēļu, programmatūras, sadzīves tehnikas, mēbeļu un citu preču katalogus.
90. gadu vidū izveidojis tiešsaistes grāmatu veikalu, Dž. Berozs apzinājās – ja pasta katalogi un dižveikali var piedāvāt aptuveni 200 tūkstošus grāmatu nosaukumu, interneta katalogs var daudzkārt vairāk. Vēl būtiski, ka viņš apzinājās – uzņēmums ar peļņu nestrādās vismaz četrus piecus gadus, tāpēc arī nesteidzināja Amazon.com attīstību, ļaujot citiem konkurentiem traukties garām. Gadsimtu mijā konkurenti cits pēc cita bankrotēja, savukārt Amazon.com dzīve tikai tad sākās. 2003. gadā uzņēmuma peļņa bija 35 miljoni dolāru, 2004. gadā 588 miljoni, 2005. – 369 miljoni. Amazon.com vadītāju Dž. Berozu žurnāls Time 1999. gadā pasludināja par gada cilvēku, godājot viņa paveikto e-tirdzniecības laukā.
Izmantojot interneta sniegtās iespējas, Amazon.com šo 11 gadu laikā ir pārvērties līdz nepazīšanai. Papildu pārdošanas apjomus izdevies panākt, ļaujot pircējiem rakstīt dažādu produktu recenzijas, kā arī novērtēt konkrēto preci. Tādējādi tiek veidota pircēju kopiena, kas zināmā mērā kompensē interneta laupīto klātbūtnes efektu pirkšanas brīdī. Tiesa, to dažkārt izmanto grāmatu vai citu preču autori vai ražotāji, saviem labumiem pievienojot cildinošas recenzijas, savukārt pretinieku produkciju kritizējot.
Tāpat Amazon.com ir pirmais interneta uzņēmums, kas izmantoja filiāļu programmu, proti, ar tās palīdzību uzņēmumam vairs nebija nepieciešams visas preces glabāt savās noliktavās – tas sadarbojās ar preču izplatītājiem, kas savus pircējus nosūta uz Amazon.com lapām, pretim saņemot komisijas maksu. Tāpat Amazon.com aktīvi iesaistījās ziedojumu vākšanā cunami viļņa, kā arī viesuļvētras Katrīna upuru pabalstam.
Mūzikas vieta – tīmeklī
Viens no piemēriem, kas parādīja, ka pasaule nav gatava e-komercijai, bija mūzikas lejupielāžu izraisītie draudi mūzikas jomai. Autortiesību aizstāvji failu bezmaksas apmaiņas sistēmu pārvaldītājus un lietotājus mēģināja sūdzēt tiesā, tādējādi cīnoties pret nenovēršamo, proti, pret cilvēku vēlmi mūziku klausīties datorā un citās ierīcēs, kas saprot populārākos formātus. Tikai salīdzinoši nesen mūzikas tirgotāji apjauta, ka labāka alternatīva neefektīvajām prāvām pret nelegālās mūzikas un filmu kopētājiem ir dot iespēju to iegādāties par maksu. Pirātisms ar to izskausts nav, taču straujais pārdotās digitālās mūzikas apjoms nozīmē vien to, ka ļoti vēlu ir apjaustas tīmekļa sniegtās iespējas naudas pelnīšanā.
Šā gada pirmajos sešos mēnešos lejupielādējamās mūzikas tirdzniecības apjomi ASV pieauguši par 77 procentiem, salīdzinot ar šo laiku pērn, ziņo BBC. Amerikāņi šogad internetā iegādājušies 14 miljonus mūzikas albumu, savukārt pērn pirmajā pusgadā vien 6,5 miljonus. Vienlaikus ar šiem rādītājiem vērojama kompaktdisku tirdzniecības apjomu samazināšanās par 4,2 procentiem, taču mūzikas jomas eksperti to skaidro nevis ar disku popularitātes norietu, bet gan ar to, ka šogad populārās mūzikas pasaulē ir bijis mazāk grāvēju.
Iespēju lejupielādējamai mūzikai legalizēties ir snieguši arī uzņēmēji Latvijā, atverot interneta veikalu Do Re Mi, kur par maksu iespējams nokopēt dažādu latviešu dziesminieku skaņdarbus. Savukārt kompaktdiskus savās interneta lapās iegādāties piedāvā lielākās mūzikas izdevniecības.
Saistībā ar interneta veikaliem ir svarīga vēl kāda nianse. E-veikalu piedāvātais milzīgais ierakstu daudzums izraisa to, ka pircēji izvēlas krietni daudzveidīgāku mūziku – pie šāda atklājuma nonācis Kriss Anderss, kas sarakstījis grāmatu Tev nav jābūt zvaigznei, lai tiktu manā izrādē (You Don"t Have to Be a Star (To Be in My Show)). Grāmatas autors norāda, ka parastajā ekonomikā darbojas 80/20 likums, proti, 80 procentus ienākumu nodrošina 20 procenti produktu. Turpretī interneta veikalu tirdzniecības analīze liecina, ka vairāk nekā 95 procenti katalogā atrodamo mūzikas ierakstu ir iegādāti pēdējos mēnešos. Citiem vārdiem – tas, ka noteikts autors vai dziedātājs nav zvaigzne, nenozīmē, ka viņa daiļrades piedāvāšana internetā nenesīs peļņu.
Par spīti interneta tirdzniecības pieaugumam, pašlaik pārdošana tiešsaistē ir vien desmit procenti no visiem ASV veiktajiem tirdzniecības darījumiem. Turklāt nav gaidāms, ka tuvākajā nākotnē šis skaitlis pārsniegs 20 procentu robežu. Kā norāda K. Andersons, ļaudis ir sociāli dzīvnieki un dzīvo fiziskā pasaulē, kur arī iepērkas. Pašreizējā situācija liecina, ka cilvēki negrasās atteikties no tradicionālās iepirkšanās veikalos to elementu dēļ, ko internets nespēj sniegt – iespēju sarunāties ar pārdevēju un citiem pircējiem, aptaustīt, izpētīt preci un vienkārši pavadīt laiku dižveikalu dzīlēs.
Tāpat potenciālo klientu bažas raisa arī interneta vides nedrošība. Internets mudž no dažādiem ļaundariem, kas tīko nozagt pircēja kredītkaršu numurus un paroles, izspiegot cilvēka gaumi un paradumus, zagt personisku informāciju, apmānīt interneta pārlūkprogrammu un gribētās lapas vietā nosūtīt uz citu, un tamlīdzīgi gadījumi. Turklāt arī interneta veikalu darbību uzturošie serveri nav pasargāti no dažādiem uzbrukumiem, sākot no vienkāršas darbības bloķēšanas un turpinot ar mēģinājumiem piekļūt datiem, lai, piemēram, sazagtos preces.
Šādas bailes ir likumsakarīgas. Pārrēķinot šodienas naudā, 1963. gada Lielās dzelzceļa aplaupīšanas laikā gūtā naudas summa ir līdzvērtīga 69 miljoniem dolāru. Ieguvums no lielākajām banku aplaupīšanām bijis ap 80 miljoniem dolāru, taču, pēc FIB sniegtajām ziņām, vidējais banku aplaupītājs mūsdienās iegūst vien mazliet vairāk nekā četrus tūkstošus dolāru un 50 līdz 75 procentos gadījumu tiek noķerts. Situācija citāda ir internetā, kur, nevarot apmānīt tehniku, blēžiem nereti izdodas apmānīt cilvēkus. «Domāju, ka pasaulē lielākā banku aplaupīšana drīz tiks paveikta, izmantojot kaitīgas datorprogrammas,» portālam InfoWorld sacīja e-pasta drošības uzņēmuma MessageLabs pārstāvis Marks Sanners.
Latvijā – pirmie soļi
Pēc tam, kad interneta tirdzniecības ilūziju burbulis Rietumos bija pārsprādzis, arī pie mums parādījās pirmie mēģinājumi piedāvāt preces internetā. Tas lielākoties saistāms ar interneta attīstību, šim saziņas līdzeklim kļūstot pieejamākam. Pēc Latvijas Interneta asociācijas datiem, šogad salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo pusi pastāvīgo interneta pieslēgumu skaits Latvijā pieaudzis no 92 tūkstošiem līdz 115 tūkstošiem, un interneta pakalpojumu nodrošināšana ir kļuvusi par ienesīgu nodarbi – 2002. gadā interneta pakalpojumu sniedzēji nopelnīja 9,6 miljonus latu, bet 2003. gadā peļņa bija jau 14,47 miljoni. Tiesa, interneta attīstības ziņā no Baltijas valstīm līdere ir Igaunija – 2003. gadā 45 procenti ekonomiski aktīvo igauņu lietoja internetu; Latvijā 26 procenti, Lietuvā 23.
«Tirdzniecība internetā atkal kļūst aktuāla,» pērn intervijā žurnālam Kapitāls stāstīja Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors Viesturs Plešs. «Cilvēki nebaidās no tehnoloģijām, internets ir viņu ikdiena. Arī e-veikali rūpējas par reputāciju, potenciālajam klientam tie piedāvā ne tikai preci par labu cenu, bet arī garantijas servisu Latvijā, tajos ir vairāku kompāniju līzinga iespējas.«
Latvijā šādā vai tādā veidā ar e-komerciju nodarbojas aptuveni 300 uzņēmumu, taču redzamāko firmu, kuru nosaukumi parādās dažādos interneta katalogos un reklāmās, ir aptuveni 80. Ekonomikas ministrijas pērn pasūtītajā pētījumā par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā norādīts, ka pašmāju uzņēmēji visbiežāk piedāvā iespējas iegādāties elektronikas un saimniecības preces, pieteikt un apmaksāt pakalpojumus, informācijas tehnoloģiju un datorpakalpojumus, viesnīcu pakalpojumus, kā arī interneta veikalu pakalpojumu. Pēc Mēs novērojumiem, ar datoriem saistītas preces piedāvā daudzi no populārākajiem interneta veikaliem. Tāpat liels ir biroju tehnikas, video un audio tehnikas, elektronikas un sakaru līdzekļu piedāvājums. Vismazāk uzņēmumu tirgo intīmpreces, pārtiku, kā arī medību un zvejas rīkus.
Uzņēmēji, kas izmanto e-komercijas risinājumus, visbiežāk ir tirdzniecības un tūrisma sfēras pārstāvji. Liela daļa uzņēmēju, kas biznesā izmanto interneta sniegtās iespējas, atzīst, ka mērķus sasniegt ir izdevies – piemēram, palielinājies klientu loks un apgrozījums. Kā galveno traucēkli e-uzņēmēji min tehniskas problēmas, kā arī partneru un klientu uzvedības neaktivitāti e-vides situācijās, ko iepriekš nav paredzējuši. Interneta komercijas attīstību kavē arī interneta ierobežotā pieejamība, neuzticēšanās norēķiniem e-vidē, kā arī uzņēmējdarbības partneru un arī paša uzņēmuma darbinieku neaktivitāte programmatūras ieviešanā un izmantošanā.
Latvijas e-komercijas vides pētījuma autori atzīst, ka nav izdevies gūt ticamus datus par interneta komercijas darījumu apjomu, taču tie uzņēmēji, kas piekrita runāt par finansiāliem aspektiem, norāda, ka apgrozījums ir zem Ls 100 000 gadā, turklāt darījumi internetā parasti nepārsniedz 30% uzņēmuma kopējā apgrozījuma. Uzņēmējiem, kuru gada apgrozījums ir neliels, uzņēmējdarbība ir galvenā peļņas forma, savukārt tie uzņēmumi, kuru apgrozījums ir lielāks, visdrīzāk e-komerciju izmanto tikai kā vienu no uzņēmējdarbības formām. Tas nozīmē, ka daudziem uzņēmumiem pieder veikali klasiskā izpratnē un preču katalogs internetā ir vien kā papildinājums jau aizsāktajam biznesam.
***
Interneta veikalu vēsture
1994. gads – picu cepējuzņēmums Pizza Hut savā interneta lapā ievieto piedāvājumu veikt picas pasūtījumu tiešsaistē; tiek atvērta pirmā internetbanka
Uzņēmums Netscape izstrādā datu kodēšanas sistēmu SSL, kas nodrošina datu drošu pārraidi tīklā
1995. gads – Džefs Bezoss atver pirmo interneta veikalu Amazon.com, savu darbību sāk Radio HK, kas ir pirmā komerciālā radiostacija, kas raida tikai internetā
1996. gads – sāk darbu interneta izsoļu sistēma eBay (eBay Inc. dibināts 1995. gadā)
1998. gads – ASV kļūst iespējams internetā iegādāties pastmarkas, ko pēc tam var izdrukāt un līmēt uz vēstulēm
1999. gads – radīta pirmā populārākā mūzikas failu apmaiņas programma Napster, kuru pēcāk iesūdzēja tiesā par autortiesību pārkāpumiem un 2001. gadā pēc tiesas lēmuma slēdza. Šis bija pirmais solis pretim mazāk kontrolējamiem nelegālas mūzikas un citu datu izplatīšanas tīkliem, gan mūzikas failu tirdzniecībai internetā. Napster turpina dzīvot, taču tagad jau kā maksas sistēma
2000. gads – plīst interneta tirdzniecības burbulis, un e-komercijas uzņēmumi masveidīgi bankrotē
2002. gads – Amazon.com pirmo reizi gūst peļņu. 2003. gads ir pirmais, kopš šis interneta tirdzniecības pionieris necieš zaudējumus
**
Interneta veikali
Lielākie interneta veikali pasaulē
Amazon.com – lielākais e-veikals. Peļņa 2005. gadā – 359 miljoni dolāru, ieņēmumi – 8,49 miljardi
eBay – izsoļu nams. Ieņēmumi 2005. gadā – 4,55 miljardi dolāru
Overstock.com – interneta tirgus, klasiskā tirgus laukuma interneta analogs
Rediff.com – ziņu, izklaides un iepirkšanās portāls, lielākoties orientējas uz indiešu diasporu. Peļņa 2005. gadā – 323 tūkstoši dolāru, ieņēmumi – 5,02 miljoni
Smarthome – viens no pirmajiem e-veikaliem, kas piedāvā mājas automatizācijas risinājumus (gaismas un klimata, durvju slēgšanas un slēģu aizvēršanas kontrole, drošības sistēmas un novērošana u.c.). Uzņēmums darbojas kopš
1992. gada, taču pirmais mājas automatizācijas veikals internetā tika atvērts 2004. gadā
visiem.lv
220.lv
neoshop.lv
ec.lv
ecentrs.lv
24.lv
bestbuy.lv
latshop.lv
i-veikals.lv
sumo.lv
...un daudzi citi
Interneta veikali Latvijā